Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai pēc tam, kad Pietiek norādīja uz apstākļiem, kas liek domāt, ka iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis mēģina piesegt un neatklāt cilvēku, kura automašīnai izsniegta Iekšlietu ministrijas caurlaide un kurš tajā vizinās ar Krievijas karodziņu vējstiklā, Valsts policija marta vidū atklāja, ka caurlaide izsniegta Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes vecākajai inspektorei Tatjanai Prohorovai (attēlā). Taču tas, kam vēl izsniegtas šādas atļaujas, joprojām netiek atklāts: administratīvā rajona tiesa gan ir sākusi administratīvo lietu par šīs informācijas sniegšanu, taču ministrija apjomīgā skaidrojumā cenšas pamatot - kāpēc sabiedrībai nav jāzina, kam tiek izsniegtas tās īpašās caurlaides.

Sociālajā tīklā Twitter šā gada marta vidū parādījās fotogrāfija ar automašīnu, kuras vējstiklā redzama gan Iekšlietu ministrijas atļauja Nr. 001817, kas dod tiesības „iebraukt, apstāties un stāvēt pie visām IeM iestādēm”, gan arī Krievijas trīskrāsu karoga lentīte.

Lai gan noskaidrot, kam izsniegta konkrētā atļauja, ir dažu minūšu jautājums, Iekšlietu ministrijas preses pārstāve Gunta Skrebele pēc ilgas un garas noskaidrošanas Pietiek mēģināja iestāstīt, ka šis jautājums patiesībā esot Valsts policijas kompetencē.

Iekšlietu ministrijas oficiālā pārstāve gan nespēja paskaidrot, kāpēc par atļaujām, kuras izsniedz Iekšlietu ministrija, atbildēt spēj nevis ministrija, bet gan Valsts policija. Taču izrādījās, ka arī Valsts policijas vadība saņēmusi, pēc visa spriežot, neoficiālu rīkojumu mēģināt noklusēt ziņas par atļaujas saņēmēju un tās izsniegšanu.

Tikai tad, kad Pietiek jau bija nosūtījis Iekšlietu ministrijai oficiālu informācijas pieprasījumu saistībā ar šo atļauju un tās izsniegšanas apstākļiem, Valsts policija atklāja, ka caurlaide oficiāli izsniegta policijas inspektorei Prohorovai.

Pēc tam, reaģējot uz neoficiālajām ziņām par daudzām nesalīdzināmi „eksotiskākām” personām, kuras tāpat paklusām tikušas pie šādām atļaujām, Pietiek pārstāvis vērsās Iekšlietu ministrijā ar oficiālu pieprasījumu – atklāt visas personas, kam šādas atļaujas ir izsniegtas.

Tā kā ministrija to atklāt nevēlējās, administratīvā tiesa sāka administratīvo lietu, un nu ir saņemti arī Iekšlietu ministrijas skaidrojumi – kāpēc, pēc tās vadības domām, sabiedrībai šāda informācija nav jāatklāj. Šodien publicējam pilnā apmērā šo dokumentu, kurš jau pats par sevi ir pietiekami daiļrunīgs:

„Iekšlietu ministrija Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Iekšlietu ministrijai sniegt Lato Lapsam 2017.gada 15.martā pieprasīto informāciju, neatzīst un noraida kā nepamatotu, atsaucoties uz Iekšlietu ministrijas 2017.gada 1.aprīļa vēstulē Nr.l - 63/549/186 - L norādītajiem argumentiem.

Vienlaikus Iekšlietu ministrija vēlas vērst tiesas uzmanību, ka Iekšlietu ministrija nesniedza tikai daļu no Lato Lapsas 2017.gada 15.marta iesniegumā pieprasītās informācijas, proti, par atļaujas saņēmēju (vārdu, uzvārdu, automašīnas reģistrācijas numuru). Jāņem vērā, ka atļaujas saņēmēji iedalās divās grupās - juridiskās personas (iestādes) un fiziskās personas un informācijas pieprasījums tika vērtēts atsevišķi katrai grupai.

Par atļaujas saņēmējiem Iekšlietu ministrija norāda, ka, ņemot vērā izsniegto atļauju skaitu, Iekšlietu ministrija nevar apkopot un izsniegt visu iestāžu iesniegtos iesniegumus, kuros ir ietverts atļaujas izsniegšanas pamatojums, jo ziņojumi (iesniegumi) ar lūgumu piešķirt atļauju netiek īpaši nodalīti un atsevišķi reģistrēti no citiem ministrijā saņemtajiem dokumentiem.

Tā kā ziņojumus (iesniegumus) par atļaujas izsniegšanu nepieciešams īpaši identificēt no kopējiem saņemtajiem dokumentiem, šādas informācijas sagatavošana nesamērīgi apgrūtina iestādes resursus, Iekšlietu ministrija atteica informācijas sniegšanu saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 112.panta trešo daļu.

Vienlaikus jāņem vērā, ka Iekšlietu ministrija informēja L.Lapsu, ka iestāžu un privātpersonu saņemtajos iesniegumos tiek lūgts atļauju izsniegt, jo darbība ir saistīta ar Iekšlietu ministriju vai tās padotībā esošo iestādi, kas arī ir pamatojums atļaujas izsniegšanai.

Attiecībā uz L.Lapsas lūgumu izsniegt informāciju par atļaujas saņēmējiem - vārdu, uzvārdu, automašīnas reģistrācijas numuru, Iekšlietu ministrija papildus norāda, ka attiecībā uz privātpersonām informācija par personu vārdu, uzvārdu, personai piederošo transportlīdzekli un tā reģistrācijas numuru Iekšlietu ministrijas ieskatā ir atzīstama par personas datiem, jo atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likums 2.panta 3.punktam personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Turklāt, tā kā šī informācija atspoguļo ziņas par personas īpašumu, ziņas par personai piederošu transportlīdzekli atzīstama par informāciju par personas privāto dzīvi.

Attiecībā uz šīs informācijas izsniegšanu Iekšlietu ministrija norādīja L.Lapsam, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 96.pantu ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietvertas arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8.pantā.

Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietver personas tiesības uz jebkuru savu datu aizsardzību (sk. Augstākās tiesas 2015.gada 26.marta sprieduma lietā Nr.SKA-383/2015 9.punktu, 2015.gada 25.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-864/2015 6.punktu).

Lai gan šajā gadījumā privātpersonas, kuras saņēmušas atļauju un informāciju par kurām tiek lūgts izsniegt (šajā gadījumā šī informācija satur ziņas par personām piederošu īpašumu) savā darbībā ir saistītas ar ministriju vai tās padotībā esošu iestādi, ne visas ir valsts amatpersonas.

Eiropas Savienības tiesa 2010.gada 9.novembra spriedumā lietā Nr.C - 92/09 un C - 93/09 ir norādījusi, ka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz personas datu apstrādi, attiecas uz visu informāciju, kas skar identificētu vai identificējamu fizisku personu. Turklāt Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka jēdziens “privātā dzīve” nav tulkojams sašaurināti un pamatā netiek pieļauta iespēja profesionālo darbību “izņemt no privātās dzīves” jēdziena.

Personas datu aizsardzību reglamentē Fizisko personu datu aizsardzības likums, kura 6.pantā ir noteikts, ka ikvienai fiziskajai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību, kā arī likuma 7.pants nosaka gadījumus, kad atļauta personas datu apstrāde.

Sājā gadījumā, izvērtējot informācijas pieprasījumā noradīto mērķi “veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principu”, Iekšlietu ministrija atzina, ka minētais mērķis ir pārāk vispārīgs, lai atzītu tā pārākumu pār personas datu aizsardzības interesēm.

Pamatojoties uz augstāk minēto, lūdzam tiesu L.Lapsas pieteikumu noraidīt.”

Dokumenti

FotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...