Iekšlietu ministrijas jaunā prioritāte - fiktīvu krimināllietu veidošana un uzturēšana?
Pietiek lasītājs09.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pavērojot nesenos notikumus iekšlietu resorā, nepamet sajūta, ka politiskās varas maiņa ir ērta un izdevīga ierēdņiem, kuri lobē savas un attiecīgo politisko spēku intereses vai piesedz savas neizdarības, izrēķinoties ar citām resora amatpersonām, kuras traucē attiecīgo interešu lobēšanai. Tas skar arī aktuālo robežu izbūves jautājumu.
Šā gada 10.augustā pēc iekšlietu ministres Marijas Golubevas iniciatīvas Ministru kabinets pieņēma lēmumu atļaut Iekšlietu ministrijai (Nodrošinājuma valsts aģentūrai) bez iepirkuma veikšanas piesaistīt būvdarbu veicēju dzeloņstiepļu žoga iegādei un uzstādīšanai par vairāk nekā 40 miljoniem euro.
2019.gadā jau aktualizējās jautājums par nelikumībām austrumu robežas būvniecībā iepirkumos 40 miljonu apmērā, Valsts kontrolei atzīstot, ka robežjoslas izbūvē konstatēti būtiski pārkāpumi un līdzekļu izšķērdēšana. Toreiz, 2019.gadā krimināllieta uzsākta pret robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru, rezultātā sekojot atstādināšanai no amata. Arī robežu izbūves darbi netika pabeigti noteiktajā apjomā.
Šoreiz lēmums par robežu izbūvi pieņemts steigā, lai gan situācija uz robežas bija zināma jau vairākus gadus un netika risināta. Atklāts paliek jautājums, kādēļ kopš 2019.gada saistībā ar šo jautājumu nav notikušas nekādas darbības, uz ko norādījusi arī Valsts kontrole.
Šobrīd, protams, katalizatoru ietekmē (nelegālo robežšķērsotāju, bēgļu un patvēruma meklētāju kontekstā) ierēdņi steidz imitēt vētrainas darbības situācijas risināšanai, savu uzmanību koncentrējot tikai uz aktuālo robežu problēmjautājumu, piesedzot ilgtermiņa neizdarību un novēršot uzmanību no citām Iekšlietu ministrijā šobrīd veiktajām darbībām.
Tikmēr, mainoties politiskajai varai un iekšlietu ministra pienākumus uzsākot pildīt M.Golubevai, paklusām tiek apturēti visi iepriekš uzsāktie projekti, palēninot iekšlietu resora iestāžu darbu un neveicinot attīstību. Uzsāktajiem projektiem paredzētais finansējums savukārt tiek pārdalīts aktivitātēm, kuras kopumā nerisina iekšlietu resora problēmjautājumus ilgtermiņā, bet virspusēji pieskaras jau radušos seku novēršanai vai arī uzmanību pievērš nesvarīgiem jautājumiem (piemēram, cīņai ar skaļajiem motociklistiem Rīgā).
Iespējams, ka iekšlietu ministre nav iedziļinājusies procesos un nezina situāciju iekšlietu resorā, tādēļ, akli uzticoties ierēdniecībai, apstādina visus iekšlietu resoram svarīgos projektus un aktivitātes. Spilgts piemērs ir projekts par biroja ēkas Pērnavas ielā iegādi Valsts policijas iecirkņu apvienošanai, kura ietvaros tika plānots uzlabot darba apstākļus Valsts policijas darbiniekiem. Šādi nepārdomāti lēmumi ietekmē ne tikai iekšlietu resora iestāžu ikdienas darbu, apstādinot attīstību un veicinot darbinieku motivācijas mazināšanos, bet arī sabiedrību kopumā.
Katru reizi, mainoties politiskajai varai, nākamie politiskie spēki nereti pārtrauc jau iesāktos projektus, kuru uzsākšanai veltīti gan finanšu resursi, gan iesaistīto darbinieku darba laiks. Politiskās spēlītes ar varas nostiprināšanu un iepriekšējās politiskās varas kritizēšanu nav vērstas uz sabiedrības interešu aizstāvību, tās palēnina iestāžu darbu kopumā un lieki izšķērdē jau tā ierobežotos finanšu līdzekļus.
Dažādu projektu un attīstības faktiska apstādināšana regulāri tiek panākta arī ar iekšlietu resora iestāžu vadītāju atstādināšanu no amata. Piemēru pēdējo pāris gadu laikā ir daudz. Nesen Iekšējās drošības birojs nodevis prokuratūrai vienu no krimināllietām pret Valsts policijas priekšnieka vietnieku Normundu Krapsi. Lieta uzsākta pēc tam, kad N.Krapsim lūgts labprātīgi atstāt amatu, dodoties izdienas pensijā, tomēr N.Krapsis to nav vēlējies darīt. Rezultātā kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis – atstādināšana no amata.
Arī vairākas Valsts robežsardzes amatpersonas 2020.gada maijā tika aizturētas saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem austrumu robežbūves lietā, savukārt šogad kriminālprocess pārtraukts. Tomēr Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks Juris Martukāns nesen izteicies, ka apsvērs, vai valstij prasīt kompensāciju par nodarīto kaitējumu reputācijai.
Pēc tam, kad Sandis Ģirģens beidzis pildīt iekšlietu ministra pienākumus, “tīrīšana” uzsākta arī iestādēs, kurās pēc attiecīgo politisko personu pieņēmumiem darbojas S.Ģirģenam pietuvinātas personas, piemēram, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnece Līga Lapiņa, pret kuru jaunieceltā iekšlietu ministre M.Golubeva uzsāka dienesta pārbaudi par iespējamiem pārkāpumiem iepirkumā, arī atstādinot no amata.
Tendence ir acīmredzama – ar fiktīvu lietu uzsākšanu tiek apklusinātas ministrijas galvenajiem ierēdņiem, iespējams, arī politiskajiem spēkiem nevēlamas personas, kuras pārāk daudz zina vai kuru darbības traucē attiecīgajiem spēlētājiem, vai arī kuras neņem vērā tobrīdējās varas “ieteikumus” un “brīdinājumus”.
Interesanti, ka uzsāktās lietas bieži saistītas tieši ar iestāžu veiktajiem publiskajiem iepirkumiem. Brīdī, kad tiek izvēlēti “nepareizie komersanti”, sākas represijas. Mainoties politiskajai varai, ierēdņi veikli izmanto situāciju, lai lobētu ātru lēmumu pieņemšanu jautājumos, ko iepriekšējā politiskā vara neatbalstīja.
Tēmu šī gada sākumā jau aktualizēja Ģenerālprokuratūra, norādot, ka “Valsts robežsardzes un Valsts policijas vadība ir zem kriminālprocesiem. Ilgstoši”. Izskatās, ka regulāra fiktīvu kriminālprocesu uzsākšana pret iekšlietu resora amatpersonām ir mehānisms Valsts robežsardzes un Valsts policijas darba bremzēšanai, nevis reālu noziegumu atklāšanai. Arī Ģenerālprokuratūra norādījusi, ka divas iekšlietu resora iestādes kriminālprocesus uzsāk, lai veidotu publiskus šovus, bet tikai vēlāk vairāku gadu garumā mēģina izdomāt, kādu apsūdzību uzrādīt un vai vispār uzrādīt.
Šādi “publicitātes pasākumi” neapšaubāmi spodrina spalvas atsevišķām iekšlietu resora iestādēm, radot maldīgu iespaidu par faktisko situāciju un veicot izmeklēšanas darbību imitāciju. Līdztekus tiek būtiski palielināts daudzu iekšlietu resorā esošu iestāžu administratīvais slogs, no valsts budžeta līdzekļiem finansējot šādu publisku šovu veidošanu.
No nodokļu maksātāju līdzekļiem tiek segtas izmeklēšanas darbību imitācijas vairāku gadu garumā, liedzot iespēju gan finanšu, gan cilvēkresursus novirzīt lietderīgā un sabiedrībai nepieciešamā virzienā – reālu noziegumu atklāšanā, nevis fiktīvu lietu veidošanā un uzturēšanā.
Rezultātā cieš sabiedrības intereses – no nodokļu maksātāju līdzekļiem tiek segtas ierēdniecības savstarpējās izrēķināšanās un politiskās varas nostiprināšana, apstādinot jau uzsāktus projektus, par kuriem izmaksas jau ir radušās un uz kuru plānošanu un uzsākšanu izlietoti finanšu līdzekļi, kā arī patērēts visu iesaistīto darbinieku darba laiks. Līdzekļu taupīšana Latvijas valstī, kā redzams, nav prioritāte.
Gribās ticēt, ka jaunieceltā ministre M.Golubeva nav daļa no šīs ierēdņu spēles, tāpēc interesanti būs vērot, cik ātri un vai vispār ministre sapratīs, ka ir ierauta šajā pieredzējušo ierēdņu melnajā spēlē un nevis viņa, bet tieši šie ierēdņi nosaka dienas kārtību ministrijā un ministres darbā.
Seko mums 
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
