Iekšlietu ministrijas vadība smird pēc korupcijas, Iekšējās drošības birojs izliekas to nemanām

Papētot IeM resora iestāžu veiktos iepirkumus iepriekšējos gados, izskatās, ka IC iepirkumos, Valsts robežsardzes (VRS) iepirkumos, Valsts policijas (VP) iepirkumos un citu iekšlietu resora iestāžu veiktajos iepirkumos daudzu gadu garumā kā iepirkumu uzvarētāji figurējuši konkrēti komersanti: SIA “DATI group” (iepriekšējais nosaukums SIA “Komerccentrs DATI grupa”), SIA “Mondot”, SIA “KC.LV”, SIA “Agile & Co”, SIA “Belam-Rīga”, SIA “ABC Software”. Iepazīstoties ar Lursoft datu bāzē esošo publiski pieejamo informāciju, paveras interesanta aina ar vienām un tām pašām amatpersonām, dalībniekiem un patiesā labuma guvējiem.

SIA “DATI group” (reģ.Nr. 40003115371; valde: Māris Golubovskis, Rasa Gulbe; prokūra: Aldis Gulbis; dalībnieki: Nauris Ārmanis, Aldis Gulbis; patiesie labuma guvēji: Aldis Gulbis). Iepriekšējais nosaukums – SIA “Komerccentrs DATI grupa”.

SIA “Mondot” (reģ.Nr. 40003647780; valde: Andris Luriņš; dalībnieki: Uģis Bērtulsons, Aldis Gulbis, Andris Luriņš; patiesie labuma guvēji: Uģis Bērtulsons, Aldis Gulbis, Andris Luriņš).

SIA “KC.LV” (reģ.Nr. 40203044832; valde: Māris Golubovskis; prokūra: Aldis Gulbis; dalībnieki: Māris Golubovskis, Nauris Ārmanis, Aldis Gulbis, Valdis Lokenbahs, Aigars Staks; patiesie labuma guvēji: Aldis Gulbis, Aigars Staks).

SIA “Agile & Co” (reģ.Nr. 40003939574; valde: Aigars Staks; dalībnieki (aktuālie dati): Aigars Staks; patiesā labuma guvēji: Aigars Staks; dalībnieki (vēsturiskie dati): Aldis Gulbis, Aigars Staks).

SIA “Belam-Rīga” valdē ir Pāvels Dorogovs. Iekšlietu ministrijas Informācijas centra priekšnieks ir bijis Pjotrs Dorogovs, kurš pēc amatpersonas deklarācijā norādītajiem datiem ir Pāvela Dorogova radinieks. Pjotrs Dorogovs strādājis IC no 2006.gada līdz 2019.gadam. Minētajā periodā ir tikuši parakstīti līgumi ar SIA “Belam-Rīga”.

IC veiktie iepirkumi iepriekšējos gados, kuros uzvarējuši SIA “DATI group” (iepriekšējais nosaukums SIA “Komerccentrs DATI grupa”) un SIA “Belam-Rīga”:

Arī VRS iepirkumos sastopams SIA “DATI group” jeb SIA “Komerccentrs DATI grupa”, kā arī SIA “Belam-Rīga”:

Un Valsts policijas iepirkumos:

Iepirkumā Nr. IeM IC 2014/1 “Funkcionālo un tehnisko prasību izstrādes Pasažieru datu reģistra (PDR) sistēmas izveidei (72220000-3)” par uzvarētāju atzīts SIA “Agile & Co”, summa 48 048,00 EUR bez PVN. Iepirkumā Nr. IeM IC 2014/22 „Pasažieru datu reģistra (PDR) sistēmas analītiskās programmatūras izstrāde” (72200000-7) – par uzvarētāju atzīts SIA “Komerccentrs DATI grupa”, summa 1 787 100,00 EUR bez PVN.

SIA “Agile & Co” izstrādāja tehnisko specifikāciju un SIA “Komerccentrs DATI grupa”, balstoties uz sava saistītā uzņēmuma sagatavoto specifikāciju, izstrādāja sistēmu, lai gan, iespējams, pastāvēja interešu konflikta situācija.

Atgriežoties pie nesenās ziņas par disciplinārlietas ierosināšanu IC priekšniecei L.Lapiņai par divām sarunu procedūrām, nepamet sajūta, ka uzsāktās pārbaudes un plānotie sodi ir tikai izrēķināšanās par to, ka nav ievērota ierastā kārtība un nav apstiprināts kāds no komersantiem, kas pastāvīgi uzvar IeM iestāžu rīkotajos iepirkumos.

Lai cik dīvaini tas arī nebūtu, tad šajā konkrētajā gadījumā, veicot sarunu procedūru un izvēloties lētāko piedāvājumu nevis kādu no ierastajiem pretendentiem, izskatās, ka patiešām ir ietaupīti valsts līdzekļi. Vai valsts līdzekļu ietaupīšana pretēji iepriekšējos gados veiktajām izšķērdēšanām ir uzskatāma par sodāmu darbību? Vai neformāla tirgus sadalīšana ir normāla prakse komercdarbībā?

Tāpēc gribētos uzdot dažus jautājumus.

Vai nevarētu būt tā, ka īstais iemesls, kādēļ ierosināta disciplinārlieta pret  IC vadību, ir tas, ka no 3 pretendentiem (SIA “Mondot”, SIA “Belam-Rīga” un SIA “KB Open”) noraidīti divi pretendenti, kas iepriekš vienmēr dalījuši šo tirgu – SIA “Mondot” (SIA “DATI group” saistītais uzņēmums, abās valdēs ir Aldis Gulbis) un SIA “Belam-Rīga”, un IC vadība tiek “sodīta” par nepakļaušanos ierastajai kārtībai, apstiprinot pretendentu, kurš piedāvājis lētāku cenu nekā divi ierastie komersanti, kas dala piegāžu tirgu iekšlietu resorā?

Tāpat rodas jautājums, kur visus šos gadus ir skatījies Iekšējās drošibas birojs (IDB), jo šo situāciju ar vieniem un tiem pašiem uzvarētājiem no gada uz gadu, nepamanīt nav iespējams. Kā nākas ka citos gadījumos tik naskais IDB neredz gadiem notiekošās dīvainības sava deguma priekšā?

Vai nevar būt tā, ka IDB izmeklē tikai tās lietas, ko ministrijas augstākā ierēdniecība pasūta, bet  nepamana nekādas likumsakarības, korupciju un karteļus, ja šie uzņēmumi pietuvināti vadībai?

Izskatās, ka, komersantiem, kuri gadiem dalījuši IeM resora tirgu, nav ērti, ka tiek palielināta konkurence iepirkumos un ka konkrētie komersanti vairs nevar aizmugurēji sadalīt valsts resursus.

Vai nevarētu būt tā, ka esošā ministrijas administratīvā vadība, lai atbalstītu sev pietuvinātos uzņēmējus, ir regulāri izveikusi apzinātu izrēķināšanās kampaņu, tajā skaitā veicot to ar IDB rokām, ar jebkuru IeM pakļautībā esošās iestādes vadību un citiem iesaistītajiem darbiniekiem, kas ir izlēmuši nepakļauties ierastajai kārtībai un patiešām godprātīgi pildīt savus pienākumus.

Vai nevarētu būt tā, ka šādas vienu un to pašu uzņēmumu uzvaras iepirkumos, ir iespējamas tikai koruptīvu darbību rezultātā?  Ja ar šādas lietas neizmeklē IDB, tad varbūt tas ir jādara KNAB?

Iespējams, tieši šo iemeslu pēc, šīs nevēlēšanās pamanīt acīmredzamo dēļ iepriekšējais ministrs publiski bija izteicis vēlmi likvidēt vai apvienot IDB, jo nedomāju, ka šie ir vienīgie vadības iemīļotie ilggadējie IKT nozares piegādātāji, bet tikai redzamākie, kuru darbību nevar nepamanīt. Pieļauju, ka līdzīga situācijas ir arī citos ministrijas iepirkumos, neatkarīgi vai tā ir būvniecība vai apģērbu piegāde. 

Sekosim līdzi, kā  uz to visu reaģēs jaunā iekšlietu ministre Marija Golubeva, - vai pieteiks cīņu šiem uzņēmumu karteļiem vai arī ies vieglāko ceļu un iekļausies šajā sistēmā, kas jau gadiem ir pastāvējusi.

Attēlā - ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs.

Novērtē šo rakstu: