Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis oficiāli uzdevis Drošības policijai sniegt atbildes pēc būtības uz virkni Lato Lapsas jautājumu saistībā ar Drošības policijas darbinieku rīcību, no atbildēm uz kuriem Normunda Mežvieta vadītā drošības iestāde iepriekš bija mēģinājusi izvairīties. Publicējam fragmentus no Kozlovska vēstulēm, kuros minēti konkrēti Drošības policija neatbildētie jautājumi un ministrijas oficiālā nostāja.

Par Drošības policijas darbinieka nevēlēšanos uzrādīt dokumentus

2015.gada 19.aprīļa iesniegumā Drošības policijai Jūs lūdzāt atbildēt uz jautājumiem, kas saistīti ar Drošības policijas amatpersonas, kuru iesniegumā Jūs dēvējat par, iespējams, I.Boronovski, atteikšanos uzrādīt identificējošus dokumentus, proti, uz kāda tiesiska pamata amatpersona atteicās uzrādīt viņu identificējošus dokumentus pēc Jūsu likumīgās prasības, vai arī citi darbinieki, izsakot dažādas prasības fiziskām personām, arī pēc to lūguma atsakās uzrādīt identificējošus dokumentus.

Par minētajiem jautājumiem Drošības policijas sniegtajā Atbildē uz iesniegumiem ir norādīts, ka Valsts drošības iestāžu likuma 24.panta piektā daļa nosaka, ka ziņas par valsts drošības iestāžu personāla skaitlisko sastāvu un iekšējo struktūru, to amatu sarakstiem, finansēm un tehnisko aprīkojumu ir valsts noslēpums.

Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrija konstatē, ka Drošības policijas sniegtajā Atbildē uz iesniegumiem nav sniegta atbilde pēc būtības uz Jūsu 2015.gada 19.aprīļa iesniegumā uzdotajiem jautājumiem par Drošības policijas amatpersonu rīcību. Tā kā Iekšlietu ministrija nav kompetenta sniegt atbildi pēc būtības uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem, Iekšlietu ministrijas ieskatā tas jādara Drošības policijai, atkārtoti izskatot Jūsu 2015.gada 19.aprīļa iesniegumu.

Iekšlietu ministrija kontekstā ar Jūsu uzdotajiem jautājumiem papildus norāda, ka Drošības policijas amatpersonas pienākums uzrādīt privātpersonai dienesta apliecību ir noteikts likuma "Par policiju" 5.panta ceturtajā daļā, kas paredz, ka ikreiz, kad policijas darbiniekam nākas ierobežot personu tiesības un brīvības, pēc personas pieprasījuma policijas darbiniekam jānosauc savs uzvārds, amats un dienesta vieta, kā arī jāuzrāda dienesta apliecība. Vienlaikus jāņem vērā, ka normatīvie akti neparedz vispārēju pienākumu valsts drošības iestādes amatpersonai uzrādīt dienesta apliecību. Valsts drošības iestāžu likuma 24. panta piektā daļa paredz, ka ziņas par valsts drošības iestāžu amatu sarakstiem ir valsts noslēpums. Līdz ar to Drošības policijas amatpersonām nav pienākums atklāt savu identitāti, izņemot gadījumus, kad tās veic likumā "Par policiju" noteiktās funkcijas un atbilstoši likuma "Par policiju" 5. panta ceturtajai daļai ar savu darbību ierobežo personas tiesības un brīvības. Konkrētajā gadījumā nošķirama drošības pārbaudes veikšana, kuru veic valsts drošības iestādes amatpersona un kas atbilst likuma "Par policiju" noteiktajai funkcijai, no Valsts drošības iestāžu likumā noteiktajām funkcijām, kuras veic valsts drošības iestādes amatpersona.

Ņemot vērā norādīto, Iekšlietu ministrijas ieskatā Drošības policijas amatpersonai ir pienākums pēc personas pieprasījuma uzradīt dienesta apliecību situācijā, kad attiecīgā Drošības policijas amatpersona, veicot tai uzliktos dienesta uzdevumus, ierobežo personu tiesības.

Par Drošības policijas atteikšanos pieņemt mutvārdu iesniegumu

2015.gada 23.aprīļa iesniegumā Drošības policijai Jūs lūdzāt atbildēt Uz jautājumiem, kādu iemeslu dēļ Drošības policijas amatpersona atteicās pieņemt privātpersonas mutvārdu iesniegumu un vai iestāde regulāri praktizē prettiesiskus atteikumus pieņemt mutvārdu iesniegumus.

Izvērtējot Drošības policijas sniegto Atbildi uz iesniegumiem, Iekšlietu ministrija konstatē, ka uz minēto iesniegumu par Drošības policijas amatpersonu rīcību, nepieņemot privātpersonas mutvārdu iesniegumu, nav sniegta atbilde pēc būtības. Tā kā Iekšlietu ministrija nav kompetenta sniegt atbildi pēc būtības uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem, Iekšlietu ministrijas ieskatā tas jādara Drošības policijai, atkārtoti izskatot Jūsu 2015.gada 23.aprīļa iesniegumu.

Vienlaikus, kontekstā ar Jūsu uzdotajiem jautājumiem par Drošības policijas amatpersonu rīcību, nepieņemot no privātpersonas mutvārdu iesniegumu, Iekšlietu ministrija norāda, ka Drošības policijai kā valsts pārvaldes iestādei nenoliedzami ir saistošs Iesniegumu likumā noteiktais, taču vēršam Jūsu uzmanību, ka Iesniegumu likuma 3.pants nosaka veidus kādā persona var iesniegt iesniegumu, proti, rakstveidā, elektroniskā veidā vai izteikt mutvārdos. Mutvārdos izteiktu iesniegumu, ja nepieciešams, privātpersonas klātbūtnē noformē rakstveidā un izsniedz tā kopiju iesniedzējam. No minētā izriet, ka mutvārdos izteikta iesnieguma pieņemšana no privātpersonas ir izņēmums no vispārējās kārtības, tādēļ ir pieļaujami samērīgi privātpersonas, kura vēlas iesniegt iesniegumu mutvārdos, interešu ierobežojumi, piemēram, personai ir jāuzgaida saprātīgs laiks, ja tā bez iepriekšēja brīdinājuma vēlas iesniegt mutvārdu iesniegumu. Jāņem arī vērā, ka mutvārdu iesnieguma pieņemšana nav visu iestādē nodarbināto amatpersonu amata pienākums, bet iestādes vadītājam ir tiesības noteikt, kuru personu amata pienākumos ietilpst privātpersonu mutvārdu iesniegumu noformēšana rakstveidā.

Par Drošības policijas darbinieka mēģinājumiem traucēt filmēšanu

2015.gada 24.aprīļa iesniegumā Drošības policijai Jūs lūdzāt atbildēt uz jautājumiem par notikumiem 2015.gada 20.aprīlī, proti, kādu iemeslu dēļ šajā datumā Drošības policijas darbinieks rīkojās, jūsuprāt, prettiesiski, atsakoties sevi identificēt un mēģinot traucēt Jums īstenot Jūsu tiesības veikt filmēšanu, kā arī vai darbinieks rīkojās pēc savas iniciatīvas, vai arī pildot augstāk stāvošas amatpersonas rīkojumu.

Uz minētajiem jautājumiem Drošības policijas sniegtajā Atbildē uz iesniegumiem ir norādīts, ka atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 "Valsts noslēpuma objektu saraksts" 2.5., 2.6., 2.7.un 2.10 punktiem valsts noslēpuma statuss ir noteikts informācijai, kas skar valsts drošības iestādes, štatus un personālsastāvu, izlūkošanas un operatīvo darbību, kā arī valsts noslēpuma objektu, NATO, Eiropas Savienības, ārvalstu, starptautisko organizāciju un institūciju klasificētas informācijas aizsardzību.

Ņemot vērā Drošības policijas kā valsts drošības iestādes un pretizlūkošanas un operatīvās darbības subjekta īpašo statusu, nav pieļaujama šādas informācijas nelikumīga iegūšana un izpaušana.

Iekšlietu ministrijas skatījumā šī norāde nepietiekami paskaidro iesniedzējam iestādes amatpersonu rīcību konkrētā situācijā, kā arī nesniedz atbildi uz uzdotajiem jautājumiem. No Drošības policijas sniegtās Atbildes uz iesniegumiem var noprast, ka atbildi uz uzdotajiem jautājumiem nav iespējams sniegt, jo tā satur valsts noslēpumu, taču atbildē nav norādīts, kas no sniedzamās informācijas satur valsts noslēpumu, par ko iestāde nevar informēt iesniedzēju, jeb kā informācija, kas satur valsts noslēpumu, sasaistās ar iesniedzēja uzdotajiem jautājumiem.

Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrija konstatē, ka Drošības policijas sniegtajā Atbildē uz iesniegumiem nav sniegta atbilde pēc būtības uz Jūsu 2015.gada 24.aprīļa iesniegumā uzdotajiem jautājumiem par Drošības policijas amatpersonu rīcību. Tādējādi Iekšlietu ministrijas ieskatā Drošības policijai atkārtoti jāizskata Jūsu 2015.gada 24.aprīļa iesniegums un jāsniedz uz to atbilde pēc būtības.

Par Drošības policijas darbinieka rīcību, pieprasot uzrādīt dokumentus

2015.gada 29.aprīļa iesniegumā Drošības policijai Jūs lūdzāt atbildēt uz jautājumiem par notikumiem 2015.gada 27.aprīlī, proti, par kādu likumpārkāpumu izdarīšanu Jūs turēja aizdomās Drošības policijas darbinieks Ē.Postņikovs, netālu no Drošības policijas ēkas pieprasot uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, kā arī kādas Jūsu darbības bija par pamatu turēt Jūs aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, bet, ja Jūs netikāt turēts aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, kā tiks izvērtēta Drošības policijas darbinieka Ē.Postņikova rīcība, prettiesiski un nepamatoti pieprasot uzrādīt personu apliecinošus dokumentus.

Uz minētajiem jautājumiem Drošības policijas sniegtajā Atbildē uz iesniegumiem ir norādīts, ka atbilstoši Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 "Valsts noslēpuma objektu saraksts" 2.5., 2.6., 2.7.un 2.10 punktiem valsts noslēpuma statuss ir noteikts informācijai, kas skar valsts drošības iestādes, štatus un personālsastāvu, izlūkošanas un operatīvo darbību, kā arī valsts noslēpuma objektu, NATO, Eiropas Savienības, ārvalstu, starptautisko organizāciju un institūciju klasificētas informācijas aizsardzību.

Ņemot vērā Drošības policijas kā valsts drošības iestādes un pretizlūkošanas un operatīvās darbības subjekta īpašo statusu, nav pieļaujama šādas informācijas nelikumīga iegūšana un izpaušana.

Iekšlietu ministrijas skatījumā šī norāde nepietiekami paskaidro iesniedzējam iestādes amatpersonu rīcību konkrētā situācijā, kā arī nesniedz atbildi uz uzdotajiem jautājumiem. No Drošības policijas sniegtās Atbildes uz iesniegumiem var noprast, ka atbildi uz uzdotajiem jautājumiem nav iespējams sniegt, jo tā satur valsts noslēpumu, taču atbildē nav norādīts, kas no sniedzamās informācijas satur valsts noslēpumu, par ko iestāde nevar informēt iesniedzēju, jeb kā informācija, kas satur valsts noslēpumu, sasaistās ar iesniedzēja uzdotajiem jautājumiem.

Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrija konstatē, ka Drošības policijas sniegtajā Atbildē uz iesniegumiem nav sniegta atbilde pēc būtības uz Jūsu 2015.gada 29.aprīļa iesniegumā uzdotajiem jautājumiem par Drošības policijas amatpersonu rīcību. Tādējādi Iekšlietu ministrijas ieskatā Drošības policijai atkārtoti jāizskata Jūsu 2015.gada 29.aprīļa iesniegums un jāsniedz uz to atbilde pēc būtības.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...