Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzņēmuma vadītājs, kurš gadā atalgojumā saņem vairāk nekā 200 tūkstošus latu, jau nu būtu kaunējies kaulēties par tikai nepilnas trīs reizes lielākajām iemaksām pensiju fondā, kas dod papildu sociālās garantijas visiem viņa vadītā koncerna 2576 darbiniekiem (pagājušā gada sākuma dati), - tik asi arodbiedrības vērtē Latvijas valsts uzņēmumu atalgojuma rekordista, SIA Lattelecom valdes priekšsēdētāja Jura Gulbja pārmetumus „nesaprātīgajai arodbiedrībai”, kas nav vēlējusies vēl ilgāk paciest uzņēmuma vadības spiedienu un vēl turpmāk atteikties no iemaksām par darbiniekiem pensiju fondā.

Pietiek otrdien jau informēja par Lattelecom iekšējo, darbiniekiem domāto apkārtrakstu ar nosaukumu Iekšējais ziņojums, kurā Gulbis izsaka īpašas rūpes par Latvijas ekonomisko situāciju un norāda, ka Lattelecom akcionāri līdz šim esot „ļoti dāsni dalījušies ar peļņu, lai darbinieki varētu saņemt prēmijas par padarīto darbu”, taču „mēs nevaram visu peļņu izmaksāt sev prēmijās, lai kā to gribētos, jo valstij kā akcionāram šī nauda šobrīd ir ļoti vajadzīga budžeta deficīta segšanai”. „Mēs visi esam šīs valsts pilsoņi un varam solidarizēties ar to, kas notiek valstī,” – šādi Gulbis Iekšējā ziņojumā, kuru Pietiek šodien publicē pilnībā, izsaka attieksmi pret „nesaprātīgo” un „valstiski nedomājošo” arodbiedrību, kas vairs nevēloties atteikties no pieprasītajām iemaksām darbinieku pensiju fondā.

Līdz šim plašāku publicitāti nebija guvis fakts, ka pēc Lattelecom vadības spiediena arodbiedrība jau pirms vairāk nekā diviem gadiem piekāpās, kā rezultātā pēdējos divus gadus uzņēmums varēja neveikt par saviem darbiniekiem papildu iemaksas pensiju fondā. Saskaņā ar Gulbja skaidrojumu „ja tas tā nebūtu noticis, šodien Lattelecom un uzņēmumā strādājošie cilvēki būtu daudz sliktākā materiālajā stāvokli”.

Taču, lemjot par šo gadu, arodbiedrība uz spiedienu vairs nav reaģējusi, un Gulbis ir sašutis: „Diemžēl šogad arodbiedrības vadība necentās izprast situāciju, tādēļ iemaksas pensiju fondā, lai arī samazinātā apjomā, būs jāatsāk maksāt, kas nozīmē, ka šīs summas apjomā būs jārod ietaupījums esošajās izmaksās”. Saskaņā ar Gulbja pārliecību būtu taču bijis iespējams „dzīvot taupīgāk un atsacīties no lietām, bez kuram pagaidām varam arī iztikt”, turklāt „krīzes apstākļos ir bonusi, bez kuriem kādu laiku varam iztikt”.

Gulbis, kura iespaidīgais pagājušā gada atalgojums – vairāk nekā 225 tūkstoši latu – šādus apmērus sasniedzis, tieši pateicoties uzņēmuma padomes apstiprinātajai bonusu sistēmai, otrdien nevēlējās sniegt atbildi ne uz vienu no Pietiek uzdotajiem jautājumiem Lattelecom vadītājam.

Gulbis nevēlējās sniegt atbildi uz jautājumu, vai viņš pats ir mēģinājis sekot savā apkārtrakstā izteiktajiem aicinājumiem uzņēmuma darbiniekiem un 2010. gadā atteikties no viņam izmaksātajiem bonusiem un, ja jā, tad kādā veidā, bet, ja ne, tad kāpēc ne. Tāpat Lattelecom vadītājs nevēlējās atbildēt arī uz jautājumu, vai viņš pēdējā gada laikā ir veicis pārrunas ar Lattelecom padomes locekļiem par uzņēmuma valdes bonusu sistēmu un, ja jā, tad kad, kādas, ar ko un ar kādu rezultātu, bet, ja ne, tad kāpēc ne.

Visbeidzot Lattelecom valdes priekšsēdētājs nevēlējās atbildēt ne uz vienu jautājumu saistībā ar iemaksām darbinieku pensiju fondā, - ne par to apjomu un darbiniekiem sniegtajām garantijām 2008. gadā un šogad, kad tās pēc arodbiedrības spiediena atsāktas maksāt, ne par to, kādus ieguvumus un ekonomiju uzņēmumam deva šī atteikšanās no iemaksām pensiju fondā un kam tika izmantoti šie līdzekļi.

Šīs klusēšanas iemeslus otrdien skaidrākus padarīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, apliecinot Pietiek, ka iemaksas par visiem divarpus tūkstošiem Lattelecom darbinieku gada laikā bijušas aptuveni 600 tūkstoši latu – tātad nepilni trīs viena paša Gulbja gada atalgojumi. Turklāt, kā rāda Lattelecom 2008. gada pārskats, no šīs summas visiespaidīgākās iemaksas veiktas tieši par Lattelecom vadības nākotnes pensijām: 2007. gadā – 62 tūkstoši latu, 2008. gadā – 81 tūkstotis latu, 2009. gadā līdz martam, kad iemaksas pēc uzņēmuma vadības spiediena tika pārtrauktas, - 25 tūkstoši latu.

Par kādu pensiju fondu ir runa? Lattelecom 2008. gada pārskatā norādīts, ka uzņēmumam kopā ar tā meitas sabiedrībām pieder 50% no pamatkapitāla AS Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds, kas ir „vienīgais Latvijas Republikā reģistrētais slēgtais privātais pensiju fonds, kura akcionāri ir darba devēji”. Tāpat Lattelecom gada pārskatā norādīts, ka „katru mēnesi AS Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds tiek veikti maksājumi 5,5% apmērā no katra pensiju programmas dalībnieka darba samaksas. Maksājumi fiksēta ieguldījuma pensiju fondā tiek uzskaitīti izdevumos tajā periodā, kad attiecīgais darbinieks ir sniedzis darba līgumā paredzētos pakalpojumus”.

Turklāt interesanti, ka Lattelecom gada pārskatos norādīts – papildus atlīdzībai par darbu un iemaksām pensiju fondā uzņēmuma vadība saņem arī neatšifrētus „pārējos labumus”, kas 2007. gadā ir bijuši 28 tūkstošu latu, bet 2008. gadā – jau 42 tūkstošu latu apmērā. Otrdien Pietiek neizdevās noskaidrot, kādus tieši papildu labumus vēl saņem Gulbis un citi Lattelecom vadītāji.

Kamēr Gulbis otrdien uz jautājumiem atbildēt nevēlējās, viņa rīcībai dienas gaitā attaisnojumus mēģināja meklēt kādreizējais Parex bankas viceprezidents, tagadējais Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins. „Lapsa @PietiekLV raksta papildinājumā http://ej.uz/ff42 atkal kļūdās, jo no sava bonusa - iemaksas PF [pensiju fondā] @JurisGulbis ir atteicies pirmais,” – ar šādu versiju Kokins savā Twitter kontā nāca klajā otrdien dienas otrajā pusē.

Taču Kokins nepieminēja, ka tieši viņa vadītajai Lattelecom padomei Gulbis var pateikties par saviem iespaidīgajiem ienākumiem un ka tieši no padomes noteiktajiem atalgojuma bonusiem Lattelecom vadītājs nav bijis gatavs atteikties (2009. – krīzes kulminācijas gadā Gulbis algā un bonusos kopā saņēma pat 262 tūkstošus latu), vienlaikus to aicinot darīt citus uzņēmuma darbiniekus.

Pietiek jau informēja, ka oficiālais atalgojums Lattelecom padomei un valdei ir diezgan neliels. Kā skaidro uzņēmuma valsts daļas pārraudzītāja – Privatizācijas aģentūra, „Lattelecom padomes locekļiem ir fiksēts atalgojums par darbu uzņēmuma padomē 765 Ls un par katru apmeklētu Padomes komitejas sēdi 51 Ls, savukārt padomes priekšsēdētājam – 900 Ls un par katru apmeklētu Padomes komitejas sēdi 60 Ls”.

Savukārt par atlīdzības apmēru Lattelecom valdes locekļiem lemj padome, un valdes locekļu atalgojums par amata pienākumu pildīšanu ir Ls 500, valdes priekšsēdētāja – Ls 700 mēnesī. Taču papildus tam, kā norāda Privatizācijas aģentūra, „vispārējie atalgojuma principi paredz atalgojumu piesaistīt uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem un saskaņā ar šiem mērķiem sasniegtajiem rezultātiem. Par konkrētā gada prēmijas apjomu lemj padome”.

Tieši bonusi un prēmijas tad arī nodrošina Gulbja – kurš ir arī uzņēmuma izpilddirektors – iespaidīgos ienākumus. Kā iepriekš Pietiek skaidroja tas pats Kokins, par bonusu sistēmu (esot seši parametri, pēc kuriem matemātiski izrēķina prēmiju) uzņēmumā tiek lemts katru gadu, un arī 2010. gadā ticis lemts par bonusu principiem Lattelecom valdei.

Pret šiem bonusiem – atšķirībā no tiem, kas domāti Lattelecom ierindas darbiniekiem – Gulbis nav iebildis. Toties darbiniekiem viņš apkārtrakstā norāda – esot taču jāpriecājas, ka darbiniekiem algas nav samazinātas, kaut gan uzņēmumā „vairums rādītāju ir zem budžeta līmeņa, jo pārdošana, it īpaši konkurentu klientiem, nenotiek tik aktīvi, kā nepieciešams budžeta mērķu izpildei, kas atstās sekas uz nākamo mēnešu ieņēmumiem. Turklāt atceramies, ka mēs ik dienas konkurējam ar tādiem uzņēmumiem, kurt vienkārši nemaksā nodokļus, nerunājot nemaz par papildus sociālajām garantijām saviem darbiniekiem”.

Kā jau minēts, Gulbja atalgojums valsts uzņēmējsabiedrību vadītāju vidū pērn atpalicis tikai no airBaltic prezidenta Bertolta Flika algas (24 tūkstoši latu mēnesī iepretim Gulbja 18,8 tūkstošiem). Gulbja amatpersonas deklarācijas par pēdējiem četriem gadiem rāda, ka šajā laikā viņš valsts uzņēmējsabiedrībā kopā atalgojumā saņēmis vairāk nekā miljonu eiro – 741,8 tūkstošus latu.

Sākot darbu SIA Lattelecom 2007. gadā, Gulbja ienākumi vēl bijuši salīdzinoši pieticīgi – „tikai” 76,9 tūkstoši latu, gadu vēlāk – jau 177,2 tūkstoši latu. Taču atalgojuma griestus Gulbis sasniedzis tieši valsts asākās ekonomiskās krīzes laikā, 2009. gadā saņemot 262,2 tūkstošus latu – vidēji vairāk nekā 1000 eiro dienā. Savukārt pērn Gulbja atalgojums sarucis līdz „tikai” 225,5 tūkstošiem latu.

Dokumenti

Foto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Latvija nekad nebūs bagāta, ja...

FotoPie mums šovakar ir divas spāņu ģimenes ar bērniem. Parasts vakars ar bērnu spēlēm, ēst gatavošanu un sarunām. Mums viss sanāks, mēs integrēsimies. Un tad sapratu, ka man šis jāpasaka. Latvija nekad nebūs bagāta, ja Latvijā tiks ienīsti cilvēki.
Lasīt visu...

21

Ausīs arī mūsu saule

FotoMotoklubs „Dieva suņi” 20. novembrī savā Twitter kontā publicēja tvītu ”Tā saucamais “urā patriotisms” ir pretīgs ar to, ka viņš balstās un mītiem, puspatiesībām un meliem, kas ļoti kropļo cilvēkiem realitātes apziņu. “Latvieši ir stipra tauta”, ar ko stipra? Ar to, ka okupekļus jauc 2022.g.,nevis 1991.g., vai 2014.g.(Krimas aneksija). Stipra?”. Tvīta saturs noteikti kādā radīja aizvainojumu un pārdomas. Vai abus.
Lasīt visu...

21

Ekonomikas ministrei un valdības vadītājam jāuzņemas politiska atbildība par situāciju enerģētikā

FotoValdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un publiskie paziņojumi atgādina zināmo manipulācijas metodi par "labo policistu" un "slikto policistu".
Lasīt visu...

21

Lūk, cik enerģiski mēs skaldām matus

FotoBiedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes vairāk nekā 150 iesniegumiem no iedzīvotājiem un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem un 51 gadījumā sagatavojusi detalizētu izvērtējumu sūdzībai un atzinumu.
Lasīt visu...

21

Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini

FotoArmands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena - jebkuras šaubas tiek tulkotas pa sliktu apsūdzētājam. Ar frāzēm –" varētu likties", "varētu secināt", " izskatās ka", "varētu bažīgi iztēloties, ka".
Lasīt visu...

21

Sports visa mūža garumā ir veselības pamats

FotoLaika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos (ministrijās), kas katra atbild par savu jomu, nekad neinteresējas par citas ministrijas esamību, bet ja saņem kādu  citas ministrijas sastādītu likumprojektu, Ministru kabineta noteikumus vai mazāk svarīgu dokumentu, tad šo rakstu darbu nīdē laukā vai vismaz piesārņo ar tik  daudz birokrātiskām prasībām, ka jaunievedumam ir tikai bremzes iedaba. 
Lasīt visu...

21

"Sadales tīkla" tarifu celšana kā slēpts nodoklis graus iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju

FotoZaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa celšanu, kas kā slēpts nodoklis būtiski negatīvi ietekmēs iedzīvotāju maksātspēju un Latvijas uzņēmēju konkurētspēju.
Lasīt visu...

12

Džeks, kurš pieliek mūli kā mērkaķis, ir patriots?

FotoLabrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā, var turpināt ierasto ikdienu ar šņabi galvenajās pārtikas lielveikalu rindās un statistiku, kas apstiprina alkoholismu vai nerūpēšanos par bērniem.
Lasīt visu...

12

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

FotoNeraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir vairākas reizes lielāki. Taču maznodrošināto Latvijas iedzīvotāju ienākumi saglabājas nemainīgā līmenī.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis

Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās...

Foto

Prātojums par diagonālēm

Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās...

Foto

Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu...

Foto

Noticiet man - es tagad lasu Satversmi kā pilsonis

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās,...

Foto

Prezidents Egils ir jocīgs un galīgi neciena ģimenes vērtības un tradīcijas

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu...

Foto

Valsts ir slikta, cilvēki ir slikti, pensionāri ir slikti, vēlētāji ir slikti, Lāčplēša diena ir slikta, es gan esmu lielisks

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties....

Foto

Antropoloģisks pētījums

Vai atceramies sabiedrībā pazīstamos indivīdus, kuri saviem uzvārdiem lika prievārdus ar mērķi panākt aristokrātisku skanējumu? Visi ņirgājās par Fon Kalmanoviču un De Vaškeviču, turpretim...

Foto

Liberālās demokrātijas apdraudētība kā tās leģitimitātes pamats

Ir viena uzskatu pārbaude, kas būtu jāveic ar sevi katram pilsoniski aktīvam cilvēkam. Tātad jums — šīs slejas lasītājam...

Foto

Kas Pīlēnam deva tautas mandātu veidot valdību? Kurš? Pareizi, neviens!

Sākšu ar jautājumu. Vai man vienīgajam šķiet, ka kaut kas nav kārtībā ar zaļo bildi, nu...

Foto

Mēs visu ļoti rūpīgi rečekojām un noskaidrojām, ka Bārbijas Kens nav stāvoklī, - ziedojiet mums naudu, lai mēs varam turpināt!

Jūnija vidū konservatīvi noskaņotā humora vietne...

Foto

Žetonu piešķiršanas kārtība

Šodien “Neatkarīgajā” Elitas Veidemanes un Rolanda Pētersona intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Tā nav tipiskā draudzīgā intervija, kur ilgā sarunā norunātais sakompilēts...

Foto

Viņš NEKAD nebūs mans prezidents

Egils ir atmodies no letarģiskā miega. Sveicot 14.Saeimu, viņš uzkāpa kancelē un zibeņoja....

Foto

Tikai nesmejieties skaļi, es došu dažus padomus par veselības aprūpi

Kustība "Par!" Veselības ministrijas politiskajā vadībā bijusi visus četrus 13. Saeimas sasaukuma gadus - divus gadus Ilze Viņķele, divus - es. Esam...

Foto

Beidzot ir gala lēmums saistībā ar manu autoavāriju

Šā gada 1. maija traģiskā avārija zibenīgi pārpildīja interneta ziņu portālus, un sociālie tīkli jau izdarīja tūlītēju spriedumu,...

Foto

Mēs labprāt ierasti neliktos ne zinis, bet diemžēl šoreiz mums jāimitē ieinteresētība

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) piektdien, 4. novembrī, ir pieprasījusi VSIA “Latvijas Televīzija”...

Foto

Štrunts par algām, īstā problēma ir tā, ka izglītības jomā ir iestājusies pieklājības un cieņpilnas attieksmes krīze

Pieklājība un cieņpilna attieksme ir jebkuru attiecību pamatā. Taču...

Foto

Pasaulē piešķir Darvina balvu, Latvijas politikā – Levita medaļu

Pēc ziņas, ka četriem ļoti jau nu šaubīgas raudzes 13. Saeimas deputātiem piešķirta Egila Levita vārdā nosauktā...

Foto

Kā lordu sarunas varētu patīrīt Latvijas tirgu

Nesen bija pirmā reize, kad izdevās personīgi satikt un iepazīties ar kādu lordu, turklāt – ar diviem vienā vakarā....

Foto

Vai kūdra var izglābt Latviju?

Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne...

Foto

Slimot nav rožu dārzs, jo īpaši slimnīcā

Slimot nav rožu dārzs. Tas ir fakts. Taču, nokļūšana slimnīcā var pārvērsties par krietni nepatīkamāku pieredzi, kas neaprobežojas ar...

Foto

Jaunākiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem ļaus nesportot un pieņemties svarā

Plašākam lasītāju lokam paslīdēja garām kāda satraucoša ziņa – 18. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu "Grozījumi...

Foto

Ja tagad izrādās, ka pie varas ir tikai partijas (1,4% vēlētāju), tad steigšus jāatkāpjas no senā principa, ka tautas vietniekam ir plašas pilnvaras

[1.] Biedrība “Atvērtās...

Foto

Latvijai ir vajadzīgs Roberts Fūrmanis. Vairāk nekā "progresisti"

„Tagad es jums pateikšu, kas notiks tālāk. Sarūsējusi fašistu kaska uz bērza krusta – tas ir viss, ko...

Foto

Pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie” jeb valsts mediji ir nostājušies pret tautas vairākumu

Operācijas Mindfuck vietējā kontekstā: šobrīd Latvijā ir iestājusies unikāla situācija: pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie”...