Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uzņēmuma vadītājs, kurš gadā atalgojumā saņem vairāk nekā 200 tūkstošus latu, jau nu būtu kaunējies kaulēties par tikai nepilnas trīs reizes lielākajām iemaksām pensiju fondā, kas dod papildu sociālās garantijas visiem viņa vadītā koncerna 2576 darbiniekiem (pagājušā gada sākuma dati), - tik asi arodbiedrības vērtē Latvijas valsts uzņēmumu atalgojuma rekordista, SIA Lattelecom valdes priekšsēdētāja Jura Gulbja pārmetumus „nesaprātīgajai arodbiedrībai”, kas nav vēlējusies vēl ilgāk paciest uzņēmuma vadības spiedienu un vēl turpmāk atteikties no iemaksām par darbiniekiem pensiju fondā.

Pietiek otrdien jau informēja par Lattelecom iekšējo, darbiniekiem domāto apkārtrakstu ar nosaukumu Iekšējais ziņojums, kurā Gulbis izsaka īpašas rūpes par Latvijas ekonomisko situāciju un norāda, ka Lattelecom akcionāri līdz šim esot „ļoti dāsni dalījušies ar peļņu, lai darbinieki varētu saņemt prēmijas par padarīto darbu”, taču „mēs nevaram visu peļņu izmaksāt sev prēmijās, lai kā to gribētos, jo valstij kā akcionāram šī nauda šobrīd ir ļoti vajadzīga budžeta deficīta segšanai”. „Mēs visi esam šīs valsts pilsoņi un varam solidarizēties ar to, kas notiek valstī,” – šādi Gulbis Iekšējā ziņojumā, kuru Pietiek šodien publicē pilnībā, izsaka attieksmi pret „nesaprātīgo” un „valstiski nedomājošo” arodbiedrību, kas vairs nevēloties atteikties no pieprasītajām iemaksām darbinieku pensiju fondā.

Līdz šim plašāku publicitāti nebija guvis fakts, ka pēc Lattelecom vadības spiediena arodbiedrība jau pirms vairāk nekā diviem gadiem piekāpās, kā rezultātā pēdējos divus gadus uzņēmums varēja neveikt par saviem darbiniekiem papildu iemaksas pensiju fondā. Saskaņā ar Gulbja skaidrojumu „ja tas tā nebūtu noticis, šodien Lattelecom un uzņēmumā strādājošie cilvēki būtu daudz sliktākā materiālajā stāvokli”.

Taču, lemjot par šo gadu, arodbiedrība uz spiedienu vairs nav reaģējusi, un Gulbis ir sašutis: „Diemžēl šogad arodbiedrības vadība necentās izprast situāciju, tādēļ iemaksas pensiju fondā, lai arī samazinātā apjomā, būs jāatsāk maksāt, kas nozīmē, ka šīs summas apjomā būs jārod ietaupījums esošajās izmaksās”. Saskaņā ar Gulbja pārliecību būtu taču bijis iespējams „dzīvot taupīgāk un atsacīties no lietām, bez kuram pagaidām varam arī iztikt”, turklāt „krīzes apstākļos ir bonusi, bez kuriem kādu laiku varam iztikt”.

Gulbis, kura iespaidīgais pagājušā gada atalgojums – vairāk nekā 225 tūkstoši latu – šādus apmērus sasniedzis, tieši pateicoties uzņēmuma padomes apstiprinātajai bonusu sistēmai, otrdien nevēlējās sniegt atbildi ne uz vienu no Pietiek uzdotajiem jautājumiem Lattelecom vadītājam.

Gulbis nevēlējās sniegt atbildi uz jautājumu, vai viņš pats ir mēģinājis sekot savā apkārtrakstā izteiktajiem aicinājumiem uzņēmuma darbiniekiem un 2010. gadā atteikties no viņam izmaksātajiem bonusiem un, ja jā, tad kādā veidā, bet, ja ne, tad kāpēc ne. Tāpat Lattelecom vadītājs nevēlējās atbildēt arī uz jautājumu, vai viņš pēdējā gada laikā ir veicis pārrunas ar Lattelecom padomes locekļiem par uzņēmuma valdes bonusu sistēmu un, ja jā, tad kad, kādas, ar ko un ar kādu rezultātu, bet, ja ne, tad kāpēc ne.

Visbeidzot Lattelecom valdes priekšsēdētājs nevēlējās atbildēt ne uz vienu jautājumu saistībā ar iemaksām darbinieku pensiju fondā, - ne par to apjomu un darbiniekiem sniegtajām garantijām 2008. gadā un šogad, kad tās pēc arodbiedrības spiediena atsāktas maksāt, ne par to, kādus ieguvumus un ekonomiju uzņēmumam deva šī atteikšanās no iemaksām pensiju fondā un kam tika izmantoti šie līdzekļi.

Šīs klusēšanas iemeslus otrdien skaidrākus padarīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, apliecinot Pietiek, ka iemaksas par visiem divarpus tūkstošiem Lattelecom darbinieku gada laikā bijušas aptuveni 600 tūkstoši latu – tātad nepilni trīs viena paša Gulbja gada atalgojumi. Turklāt, kā rāda Lattelecom 2008. gada pārskats, no šīs summas visiespaidīgākās iemaksas veiktas tieši par Lattelecom vadības nākotnes pensijām: 2007. gadā – 62 tūkstoši latu, 2008. gadā – 81 tūkstotis latu, 2009. gadā līdz martam, kad iemaksas pēc uzņēmuma vadības spiediena tika pārtrauktas, - 25 tūkstoši latu.

Par kādu pensiju fondu ir runa? Lattelecom 2008. gada pārskatā norādīts, ka uzņēmumam kopā ar tā meitas sabiedrībām pieder 50% no pamatkapitāla AS Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds, kas ir „vienīgais Latvijas Republikā reģistrētais slēgtais privātais pensiju fonds, kura akcionāri ir darba devēji”. Tāpat Lattelecom gada pārskatā norādīts, ka „katru mēnesi AS Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds tiek veikti maksājumi 5,5% apmērā no katra pensiju programmas dalībnieka darba samaksas. Maksājumi fiksēta ieguldījuma pensiju fondā tiek uzskaitīti izdevumos tajā periodā, kad attiecīgais darbinieks ir sniedzis darba līgumā paredzētos pakalpojumus”.

Turklāt interesanti, ka Lattelecom gada pārskatos norādīts – papildus atlīdzībai par darbu un iemaksām pensiju fondā uzņēmuma vadība saņem arī neatšifrētus „pārējos labumus”, kas 2007. gadā ir bijuši 28 tūkstošu latu, bet 2008. gadā – jau 42 tūkstošu latu apmērā. Otrdien Pietiek neizdevās noskaidrot, kādus tieši papildu labumus vēl saņem Gulbis un citi Lattelecom vadītāji.

Kamēr Gulbis otrdien uz jautājumiem atbildēt nevēlējās, viņa rīcībai dienas gaitā attaisnojumus mēģināja meklēt kādreizējais Parex bankas viceprezidents, tagadējais Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins. „Lapsa @PietiekLV raksta papildinājumā http://ej.uz/ff42 atkal kļūdās, jo no sava bonusa - iemaksas PF [pensiju fondā] @JurisGulbis ir atteicies pirmais,” – ar šādu versiju Kokins savā Twitter kontā nāca klajā otrdien dienas otrajā pusē.

Taču Kokins nepieminēja, ka tieši viņa vadītajai Lattelecom padomei Gulbis var pateikties par saviem iespaidīgajiem ienākumiem un ka tieši no padomes noteiktajiem atalgojuma bonusiem Lattelecom vadītājs nav bijis gatavs atteikties (2009. – krīzes kulminācijas gadā Gulbis algā un bonusos kopā saņēma pat 262 tūkstošus latu), vienlaikus to aicinot darīt citus uzņēmuma darbiniekus.

Pietiek jau informēja, ka oficiālais atalgojums Lattelecom padomei un valdei ir diezgan neliels. Kā skaidro uzņēmuma valsts daļas pārraudzītāja – Privatizācijas aģentūra, „Lattelecom padomes locekļiem ir fiksēts atalgojums par darbu uzņēmuma padomē 765 Ls un par katru apmeklētu Padomes komitejas sēdi 51 Ls, savukārt padomes priekšsēdētājam – 900 Ls un par katru apmeklētu Padomes komitejas sēdi 60 Ls”.

Savukārt par atlīdzības apmēru Lattelecom valdes locekļiem lemj padome, un valdes locekļu atalgojums par amata pienākumu pildīšanu ir Ls 500, valdes priekšsēdētāja – Ls 700 mēnesī. Taču papildus tam, kā norāda Privatizācijas aģentūra, „vispārējie atalgojuma principi paredz atalgojumu piesaistīt uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem un saskaņā ar šiem mērķiem sasniegtajiem rezultātiem. Par konkrētā gada prēmijas apjomu lemj padome”.

Tieši bonusi un prēmijas tad arī nodrošina Gulbja – kurš ir arī uzņēmuma izpilddirektors – iespaidīgos ienākumus. Kā iepriekš Pietiek skaidroja tas pats Kokins, par bonusu sistēmu (esot seši parametri, pēc kuriem matemātiski izrēķina prēmiju) uzņēmumā tiek lemts katru gadu, un arī 2010. gadā ticis lemts par bonusu principiem Lattelecom valdei.

Pret šiem bonusiem – atšķirībā no tiem, kas domāti Lattelecom ierindas darbiniekiem – Gulbis nav iebildis. Toties darbiniekiem viņš apkārtrakstā norāda – esot taču jāpriecājas, ka darbiniekiem algas nav samazinātas, kaut gan uzņēmumā „vairums rādītāju ir zem budžeta līmeņa, jo pārdošana, it īpaši konkurentu klientiem, nenotiek tik aktīvi, kā nepieciešams budžeta mērķu izpildei, kas atstās sekas uz nākamo mēnešu ieņēmumiem. Turklāt atceramies, ka mēs ik dienas konkurējam ar tādiem uzņēmumiem, kurt vienkārši nemaksā nodokļus, nerunājot nemaz par papildus sociālajām garantijām saviem darbiniekiem”.

Kā jau minēts, Gulbja atalgojums valsts uzņēmējsabiedrību vadītāju vidū pērn atpalicis tikai no airBaltic prezidenta Bertolta Flika algas (24 tūkstoši latu mēnesī iepretim Gulbja 18,8 tūkstošiem). Gulbja amatpersonas deklarācijas par pēdējiem četriem gadiem rāda, ka šajā laikā viņš valsts uzņēmējsabiedrībā kopā atalgojumā saņēmis vairāk nekā miljonu eiro – 741,8 tūkstošus latu.

Sākot darbu SIA Lattelecom 2007. gadā, Gulbja ienākumi vēl bijuši salīdzinoši pieticīgi – „tikai” 76,9 tūkstoši latu, gadu vēlāk – jau 177,2 tūkstoši latu. Taču atalgojuma griestus Gulbis sasniedzis tieši valsts asākās ekonomiskās krīzes laikā, 2009. gadā saņemot 262,2 tūkstošus latu – vidēji vairāk nekā 1000 eiro dienā. Savukārt pērn Gulbja atalgojums sarucis līdz „tikai” 225,5 tūkstošiem latu.

Dokumenti

Foto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šis briesmīgais Kiršteins atļaujas izteikt par mani man nepatīkamu viedokli: iesniegums Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai

FotoCienījamie tautas priekšstāvji komisijā! Tautas priekšstāvis 14. Saeimā Aleksandrs Kiršteins plašsaziņas līdzeklī “Privātā Dzīve" (31. janvāris-6. februāris, 2023. Nr. 05 (1237). 13. Ipp.) ir izplatījis informāciju par mani.
Lasīt visu...

21

Kukaiņu ēdienkarte

FotoPēdējā laikā daudz diskusiju par kukaiņu uzspiešanu pārtikā, un, ja sašutuma vilnis varētu nomēzt valdības, varneši kristu. Tomēr Švāba marionetes joprojām vismaz ES ir pie ruļļiem un lemj, ko pārvaldītajām tautām ēst. Lūk, PAGAIDĀM oficiāli apstiprinātie kukaiņi, kas var slēpties jūsu pārtikā – miltu tārps (Tenebrio molitor), klejotājsisenis (Locusta migratoria), circenītis aizkrāsnē (Acheta domesticus) un pakaišu vabole (Alphitobius diaperinus). Pievienotajā vācu analītiskajā rakstā uzskaitīti produkti, kuros atļauti insekti.
Lasīt visu...

13

Cik ilgi vēl tiks pieļauts šis "brīvais kritiens" dabas aizsardzībā Latvijā?

FotoInteresantas lietas notiek – izrādās, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) dzēš no savas Facebook lapas komentārus, kas nav ne rupji, ne naidu kurinoši, ne kā citādi aizskaroši!  Paradoksālā kārtā pārvalde dzēš precīzi citētu fragmentu no 5.janvāra Latvijas radio 1 raidījuma "Zināmais nezināmajā" - tieši to, ko publiski ēterā teikusi par dabas aizsardzību atbildīgā ierēdne - DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Lasīt visu...

21

Piecpadsmit DZĪVĪBAS Latvijas nākotnei

FotoUz valdības un Saeimas atbalstu neceriet, mīļie. Viņiem savas problēmas ir jārisina. Līdz tautas sāpēm un vajadzībām viņiem tāls ceļš vēl ejams. Ļoti, ļoti tāls. Tautas gudrība teic: "Paēdis neēdušu nekad nesapratīs!" Un tik tiešām, kā gan "pārstrādājies" deputāts varētu saprast TĒVU, kurš katru dienu smagi strādā 18h, lai pabarotu savu ģimeni. Tas ir neiespējami.
Lasīt visu...

21

Jolanta, Denis, jūs esat parasti raspi...ģaji dieva (iedomu drauga) vārdā, lai tiktu pie liekas kapeikas

FotoPar Jolantas Gulbes-Paškevičas cinisko Facebook ierakstu par to, ka 11. septembra terora akts esot noticis tāpēc, ka VISUVARENAIS dievs esot bijis brīvdienā tajā dienā un DŽENTLMENIS (iedomājieties, kāds skaists apzīmējums ne uz ko nespējīgajam dievam), tāpēc vienkārši pagājis tajā dienā maliņā pavērot notiekošo, jo ko tad es, es jau neko.
Lasīt visu...

21

Mana atbilde Andrim Kivičam

FotoLabrīt, Andri. Mēs ar Tevi esam tikušies tikai vienu reizi, kad Tu uzaicināji mani pie sevis uz interviju. Mums bija jauka saruna arī pirms un pēc intervijas.
Lasīt visu...

21

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

FotoKas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Lasīt visu...

21

No mūsu drosmes atkarīgs

FotoPirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja: “Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

Starptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

ES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu...

Foto

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

Bezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī...

Foto

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

Dāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures...

Foto

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

Valstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”,...

Foto

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

Nav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas...

Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...