Iemaksas par visiem Lattelecom darbiniekiem pensiju fondā – nepilnu triju Gulbja atalgojumu apmērā

Pietiek otrdien jau informēja par Lattelecom iekšējo, darbiniekiem domāto apkārtrakstu ar nosaukumu Iekšējais ziņojums, kurā Gulbis izsaka īpašas rūpes par Latvijas ekonomisko situāciju un norāda, ka Lattelecom akcionāri līdz šim esot „ļoti dāsni dalījušies ar peļņu, lai darbinieki varētu saņemt prēmijas par padarīto darbu”, taču „mēs nevaram visu peļņu izmaksāt sev prēmijās, lai kā to gribētos, jo valstij kā akcionāram šī nauda šobrīd ir ļoti vajadzīga budžeta deficīta segšanai”. „Mēs visi esam šīs valsts pilsoņi un varam solidarizēties ar to, kas notiek valstī,” – šādi Gulbis Iekšējā ziņojumā, kuru Pietiek šodien publicē pilnībā, izsaka attieksmi pret „nesaprātīgo” un „valstiski nedomājošo” arodbiedrību, kas vairs nevēloties atteikties no pieprasītajām iemaksām darbinieku pensiju fondā.

Līdz šim plašāku publicitāti nebija guvis fakts, ka pēc Lattelecom vadības spiediena arodbiedrība jau pirms vairāk nekā diviem gadiem piekāpās, kā rezultātā pēdējos divus gadus uzņēmums varēja neveikt par saviem darbiniekiem papildu iemaksas pensiju fondā. Saskaņā ar Gulbja skaidrojumu „ja tas tā nebūtu noticis, šodien Lattelecom un uzņēmumā strādājošie cilvēki būtu daudz sliktākā materiālajā stāvokli”.

Taču, lemjot par šo gadu, arodbiedrība uz spiedienu vairs nav reaģējusi, un Gulbis ir sašutis: „Diemžēl šogad arodbiedrības vadība necentās izprast situāciju, tādēļ iemaksas pensiju fondā, lai arī samazinātā apjomā, būs jāatsāk maksāt, kas nozīmē, ka šīs summas apjomā būs jārod ietaupījums esošajās izmaksās”. Saskaņā ar Gulbja pārliecību būtu taču bijis iespējams „dzīvot taupīgāk un atsacīties no lietām, bez kuram pagaidām varam arī iztikt”, turklāt „krīzes apstākļos ir bonusi, bez kuriem kādu laiku varam iztikt”.

Gulbis, kura iespaidīgais pagājušā gada atalgojums – vairāk nekā 225 tūkstoši latu – šādus apmērus sasniedzis, tieši pateicoties uzņēmuma padomes apstiprinātajai bonusu sistēmai, otrdien nevēlējās sniegt atbildi ne uz vienu no Pietiek uzdotajiem jautājumiem Lattelecom vadītājam.

Gulbis nevēlējās sniegt atbildi uz jautājumu, vai viņš pats ir mēģinājis sekot savā apkārtrakstā izteiktajiem aicinājumiem uzņēmuma darbiniekiem un 2010. gadā atteikties no viņam izmaksātajiem bonusiem un, ja jā, tad kādā veidā, bet, ja ne, tad kāpēc ne. Tāpat Lattelecom vadītājs nevēlējās atbildēt arī uz jautājumu, vai viņš pēdējā gada laikā ir veicis pārrunas ar Lattelecom padomes locekļiem par uzņēmuma valdes bonusu sistēmu un, ja jā, tad kad, kādas, ar ko un ar kādu rezultātu, bet, ja ne, tad kāpēc ne.

Visbeidzot Lattelecom valdes priekšsēdētājs nevēlējās atbildēt ne uz vienu jautājumu saistībā ar iemaksām darbinieku pensiju fondā, - ne par to apjomu un darbiniekiem sniegtajām garantijām 2008. gadā un šogad, kad tās pēc arodbiedrības spiediena atsāktas maksāt, ne par to, kādus ieguvumus un ekonomiju uzņēmumam deva šī atteikšanās no iemaksām pensiju fondā un kam tika izmantoti šie līdzekļi.

Šīs klusēšanas iemeslus otrdien skaidrākus padarīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, apliecinot Pietiek, ka iemaksas par visiem divarpus tūkstošiem Lattelecom darbinieku gada laikā bijušas aptuveni 600 tūkstoši latu – tātad nepilni trīs viena paša Gulbja gada atalgojumi. Turklāt, kā rāda Lattelecom 2008. gada pārskats, no šīs summas visiespaidīgākās iemaksas veiktas tieši par Lattelecom vadības nākotnes pensijām: 2007. gadā – 62 tūkstoši latu, 2008. gadā – 81 tūkstotis latu, 2009. gadā līdz martam, kad iemaksas pēc uzņēmuma vadības spiediena tika pārtrauktas, - 25 tūkstoši latu.

Par kādu pensiju fondu ir runa? Lattelecom 2008. gada pārskatā norādīts, ka uzņēmumam kopā ar tā meitas sabiedrībām pieder 50% no pamatkapitāla AS Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds, kas ir „vienīgais Latvijas Republikā reģistrētais slēgtais privātais pensiju fonds, kura akcionāri ir darba devēji”. Tāpat Lattelecom gada pārskatā norādīts, ka „katru mēnesi AS Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds tiek veikti maksājumi 5,5% apmērā no katra pensiju programmas dalībnieka darba samaksas. Maksājumi fiksēta ieguldījuma pensiju fondā tiek uzskaitīti izdevumos tajā periodā, kad attiecīgais darbinieks ir sniedzis darba līgumā paredzētos pakalpojumus”.

Turklāt interesanti, ka Lattelecom gada pārskatos norādīts – papildus atlīdzībai par darbu un iemaksām pensiju fondā uzņēmuma vadība saņem arī neatšifrētus „pārējos labumus”, kas 2007. gadā ir bijuši 28 tūkstošu latu, bet 2008. gadā – jau 42 tūkstošu latu apmērā. Otrdien Pietiek neizdevās noskaidrot, kādus tieši papildu labumus vēl saņem Gulbis un citi Lattelecom vadītāji.

Kamēr Gulbis otrdien uz jautājumiem atbildēt nevēlējās, viņa rīcībai dienas gaitā attaisnojumus mēģināja meklēt kādreizējais Parex bankas viceprezidents, tagadējais Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins. „Lapsa @PietiekLV raksta papildinājumā http://ej.uz/ff42 atkal kļūdās, jo no sava bonusa - iemaksas PF [pensiju fondā] @JurisGulbis ir atteicies pirmais,” – ar šādu versiju Kokins savā Twitter kontā nāca klajā otrdien dienas otrajā pusē.

Taču Kokins nepieminēja, ka tieši viņa vadītajai Lattelecom padomei Gulbis var pateikties par saviem iespaidīgajiem ienākumiem un ka tieši no padomes noteiktajiem atalgojuma bonusiem Lattelecom vadītājs nav bijis gatavs atteikties (2009. – krīzes kulminācijas gadā Gulbis algā un bonusos kopā saņēma pat 262 tūkstošus latu), vienlaikus to aicinot darīt citus uzņēmuma darbiniekus.

Pietiek jau informēja, ka oficiālais atalgojums Lattelecom padomei un valdei ir diezgan neliels. Kā skaidro uzņēmuma valsts daļas pārraudzītāja – Privatizācijas aģentūra, „Lattelecom padomes locekļiem ir fiksēts atalgojums par darbu uzņēmuma padomē 765 Ls un par katru apmeklētu Padomes komitejas sēdi 51 Ls, savukārt padomes priekšsēdētājam – 900 Ls un par katru apmeklētu Padomes komitejas sēdi 60 Ls”.

Savukārt par atlīdzības apmēru Lattelecom valdes locekļiem lemj padome, un valdes locekļu atalgojums par amata pienākumu pildīšanu ir Ls 500, valdes priekšsēdētāja – Ls 700 mēnesī. Taču papildus tam, kā norāda Privatizācijas aģentūra, „vispārējie atalgojuma principi paredz atalgojumu piesaistīt uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem un saskaņā ar šiem mērķiem sasniegtajiem rezultātiem. Par konkrētā gada prēmijas apjomu lemj padome”.

Tieši bonusi un prēmijas tad arī nodrošina Gulbja – kurš ir arī uzņēmuma izpilddirektors – iespaidīgos ienākumus. Kā iepriekš Pietiek skaidroja tas pats Kokins, par bonusu sistēmu (esot seši parametri, pēc kuriem matemātiski izrēķina prēmiju) uzņēmumā tiek lemts katru gadu, un arī 2010. gadā ticis lemts par bonusu principiem Lattelecom valdei.

Pret šiem bonusiem – atšķirībā no tiem, kas domāti Lattelecom ierindas darbiniekiem – Gulbis nav iebildis. Toties darbiniekiem viņš apkārtrakstā norāda – esot taču jāpriecājas, ka darbiniekiem algas nav samazinātas, kaut gan uzņēmumā „vairums rādītāju ir zem budžeta līmeņa, jo pārdošana, it īpaši konkurentu klientiem, nenotiek tik aktīvi, kā nepieciešams budžeta mērķu izpildei, kas atstās sekas uz nākamo mēnešu ieņēmumiem. Turklāt atceramies, ka mēs ik dienas konkurējam ar tādiem uzņēmumiem, kurt vienkārši nemaksā nodokļus, nerunājot nemaz par papildus sociālajām garantijām saviem darbiniekiem”.

Kā jau minēts, Gulbja atalgojums valsts uzņēmējsabiedrību vadītāju vidū pērn atpalicis tikai no airBaltic prezidenta Bertolta Flika algas (24 tūkstoši latu mēnesī iepretim Gulbja 18,8 tūkstošiem). Gulbja amatpersonas deklarācijas par pēdējiem četriem gadiem rāda, ka šajā laikā viņš valsts uzņēmējsabiedrībā kopā atalgojumā saņēmis vairāk nekā miljonu eiro – 741,8 tūkstošus latu.

Sākot darbu SIA Lattelecom 2007. gadā, Gulbja ienākumi vēl bijuši salīdzinoši pieticīgi – „tikai” 76,9 tūkstoši latu, gadu vēlāk – jau 177,2 tūkstoši latu. Taču atalgojuma griestus Gulbis sasniedzis tieši valsts asākās ekonomiskās krīzes laikā, 2009. gadā saņemot 262,2 tūkstošus latu – vidēji vairāk nekā 1000 eiro dienā. Savukārt pērn Gulbja atalgojums sarucis līdz „tikai” 225,5 tūkstošiem latu.

Novērtē šo rakstu: