Iemetam podā savu naudu tikai tāpēc, ka "Rail Baltica" pālis ir Rīgā, goda vietā māmuļā Daugavā?
Guntars Vītols03.04.2025.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Es varu pateikt vienu. Garantēju. Mēs grimstam un grimsim ekonomiski vēl tālāk, jo uz naudas ieguldīšanu un ekonomisko attīstību skatāmies pamatā no iedoloģiskām pozīcijām. Vajag Rail Baltica? Tad par jebcik. Patīk AirBaltic lidmašīnas? Maksājam jebcik, galvenais ir mīla un pāķiski lozungi. Vajag mīnas? Tad sākam skatīties, kuram to naudu atņemt, lai uzbūvētu ražotni.
Šobrīd regulāri fokusā ir „pensiju fondi”, kur naudu citādi izzogot, tā Bendiks (noturējos, nepateicu smagi, kaut pelnīti). Jā, vakardienas podkāstā kungi sparīgi noliedza, ka tā uz to skatās, salīda alā uzreiz, kad konfrontēju. Kā krievi, kuri braši tikmēr, kamēr bariņā sist vienu.
Make no mistake. Publiskajā telpā šie un citi kungi regulāri ietin naudas lietas līriski sērīgā a la komunismo mērcē. Un regulāri kontekstā uzpeld „idejas”, kā dalīt privātu naudu, un tad, jā, tad gan uzplauksim. Ejiet būvēt BAMu, marš uz RailBaltica būvbedri!
Ir tikai viens kritērijs ieguldīt. Peļņa/risks. Ja pensiju nauda tiek ieguldīta, piemēram, Apple akcijās, kas ASV, tas NAV slikti, kā kapitano komunismo to mums deklamē no dienas uz dienu. Alternatīvu Latvijā nav, vēl jo vairāk, ieguldītājiem pievilcīgu.
Paliek ASV, piemēram. Kad latvietis iegulda Apple un nopelna, tad atsit kādu daļu no savām iPhone izmaksām. Runāt par to, ka ar šādiem ieguldījumiem mēs sildām citu valstu ekonomikas un zaudējam paši, ir ekonomisks nonsens. Tā peļņa no akcijām atnāk mums, mūsu kabatās un tiek iztērēta veikalā. Tad ko labāk - izlaižam RailBaltica akcijas un iemetam podā savu naudu tikai tāpēc, ka tas pālis ir Rīgā, goda vietā māmuļā Daugavā?
Ir jāizbeidz aicināt ieguldīt kaut kur ideoloģisku apsvērumu dēļ. Ja vēlamies attīstīt savas valsts ekonomiku, tad jāveido uzņēmumi šeit, jārada apstākļi, labāki nekā kaimiņvalstīs. Un viss! Līdzekļi uzņēmumu izveidei NEKAD nenāk no pensiju naudas. Vispirms ir īpašnieki ar savu naudu un bankas kredītiem. Pēc tam, ja attīstās un ir spējīgāki par citiem, nauda atnāk pati. No mums pašiem un no citiem.
Ja Latvijas uzņēmumi būs veiksmīgi, tad pensiju un cita nauda atnāks pati. Ja nebūs veiksmīgi, tad beidziet pirst par to, kur ņemt naudu.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
