Iemetam podā savu naudu tikai tāpēc, ka "Rail Baltica" pālis ir Rīgā, goda vietā māmuļā Daugavā?
Guntars Vītols03.04.2025.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Es varu pateikt vienu. Garantēju. Mēs grimstam un grimsim ekonomiski vēl tālāk, jo uz naudas ieguldīšanu un ekonomisko attīstību skatāmies pamatā no iedoloģiskām pozīcijām. Vajag Rail Baltica? Tad par jebcik. Patīk AirBaltic lidmašīnas? Maksājam jebcik, galvenais ir mīla un pāķiski lozungi. Vajag mīnas? Tad sākam skatīties, kuram to naudu atņemt, lai uzbūvētu ražotni.
Šobrīd regulāri fokusā ir „pensiju fondi”, kur naudu citādi izzogot, tā Bendiks (noturējos, nepateicu smagi, kaut pelnīti). Jā, vakardienas podkāstā kungi sparīgi noliedza, ka tā uz to skatās, salīda alā uzreiz, kad konfrontēju. Kā krievi, kuri braši tikmēr, kamēr bariņā sist vienu.
Make no mistake. Publiskajā telpā šie un citi kungi regulāri ietin naudas lietas līriski sērīgā a la komunismo mērcē. Un regulāri kontekstā uzpeld „idejas”, kā dalīt privātu naudu, un tad, jā, tad gan uzplauksim. Ejiet būvēt BAMu, marš uz RailBaltica būvbedri!
Ir tikai viens kritērijs ieguldīt. Peļņa/risks. Ja pensiju nauda tiek ieguldīta, piemēram, Apple akcijās, kas ASV, tas NAV slikti, kā kapitano komunismo to mums deklamē no dienas uz dienu. Alternatīvu Latvijā nav, vēl jo vairāk, ieguldītājiem pievilcīgu.
Paliek ASV, piemēram. Kad latvietis iegulda Apple un nopelna, tad atsit kādu daļu no savām iPhone izmaksām. Runāt par to, ka ar šādiem ieguldījumiem mēs sildām citu valstu ekonomikas un zaudējam paši, ir ekonomisks nonsens. Tā peļņa no akcijām atnāk mums, mūsu kabatās un tiek iztērēta veikalā. Tad ko labāk - izlaižam RailBaltica akcijas un iemetam podā savu naudu tikai tāpēc, ka tas pālis ir Rīgā, goda vietā māmuļā Daugavā?
Ir jāizbeidz aicināt ieguldīt kaut kur ideoloģisku apsvērumu dēļ. Ja vēlamies attīstīt savas valsts ekonomiku, tad jāveido uzņēmumi šeit, jārada apstākļi, labāki nekā kaimiņvalstīs. Un viss! Līdzekļi uzņēmumu izveidei NEKAD nenāk no pensiju naudas. Vispirms ir īpašnieki ar savu naudu un bankas kredītiem. Pēc tam, ja attīstās un ir spējīgāki par citiem, nauda atnāk pati. No mums pašiem un no citiem.
Ja Latvijas uzņēmumi būs veiksmīgi, tad pensiju un cita nauda atnāks pati. Ja nebūs veiksmīgi, tad beidziet pirst par to, kur ņemt naudu.
Seko mums 
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
