Iepazīstieties – Sārtiņa Maķa algotne Zlaudiņa Gane!
Pilsētas patriote Baiba B.13.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iepriekš patiesību par Rīgas domi izgaismojošās publikācijās viņas vārds neparādījās, jo šai "Vidzemes zeltmatei", kura nedaudz ilgāk nekā gadu ir lepni piesūkusies galvaspilsētas naudas makam un varai, ir vērts veltīt atsevišķu ierakstu.
Aroganta, nekompetenta, viltīga – šie ir tikai daži viņu raksturojoši īpašības vārdi. Prot piesūkties ne tikai Rīgas naudai un varai, bet arī iemantot uz noteiktu laiku augsti stāvošu vīriešu (un ne tikai!) simpātijas un uzticību, bet patiesībā savā darba ikdienā spēj tikai kontrolēt, izrīkot un noniecināt citus, darba vietā Rātsnama telpās parādoties vien retu reizi, pārsvarā laiku pavadot virtuālās sapulcēs, pasākumos un labi apmaksātos komandējumos. Nu, nekas, drīz varēs pāriet uz "klusuma kabīnēm" par divdesmit sešām štukām.
Nemaz nerunāsim par to, kā mēra biroja uzdevumā "Vidzemes zeltmate" attiecas pret Kultūras departamentu… Šīs iestādes darboņiem viņa brauc pāri kā ar tādu ceļa rulli un pati ar to lepojas, it kā būtu pārāka par, citēšu, "tantēm gados", kurām atšķirībā no viņas ir ilggadēja profesionālā darba pieredze, nevis no darba vietas uz darba vietu "ieliktenes slava".
Viņa nav vienīgā: palīdzīgu rociņu sniedz arī Drāta Pasīte (jā, jā, jā, tā pati, kura savu nodaļu "labiekārto" ar vairākām draudzenēm bez atklātu konkursu rīkošanas un kuras viedoklis un redzējums domē tiek uzskatīts par "vienīgo pareizo un īsto", un kura cieši sadarbojas ar sev pietuvinātu personu reklāmas aģentūrām, kā, piemēram, Wrong, Accenture u.c., kam par sniegtajiem pakalpojumiem tiek maksāts pat četras līdz piecas reizes vairāk, nekā šis pakalpojums reāli maksā. Kā piemēru man zinātāji ieteica piesaukt vīrusa izplatības Covid-19 laikā (2021. gadā) gatavotu reklāmas rullīti, kas izmaksāja 4000 eiro iepretim tam, ka bija iespēja šādu pakalpojumu saņemt vien par pārsimt eiro.
Vadīt nodaļu un neko nedarīt, saņemot gandrīz divas štukas mēnesī "uz papīra", nav pietiekami. Septembra nogalē par darba pienākumiem, kas ietilpst viņas amata aprakstā, saņēma vēl arī 50% prēmiju par it kā "izcilu darbu" vasaras kultūras programmas komunikācijas plānošanā. Taču ar to nebija gana – novembra vidū vēl 75% prēmija par tikpat "spožu darbu" visa gada garumā, bet tad vēl 20% naudas balva. Tie kopumā ir 145% atļauto un noteikto 100% vietā, bet kuru gan rūp tas, kā tiek šķērdēta nodokļu maksātāju nauda, vai ne?
Vasaras kultūras programmas laikā jeb "dzerstiņā divu mēnešu garumā", kā viņa ar domubiedriem raksturo agrākos Rīgas svētkus, labai draudzenei, kura šoreiz vēlējās palikt anonīma, lepni izteicās, ka apzināti iekārtojusies (bez atklāta konkursa!) Latvijas lielākajā pašvaldībā, jo apzinoties, ka tur varēs neko nedarīt, bet labi pelnīt un noteiktajā darba laikā pat piepelnīties. Un, šeku-reku, viņai izdodas: vairāki līdzdarboņi, lai tikai izpatiktu, gatavi turēt ciet muti un strādāt jebkurā diennakts laikā, pat brīvdienās, kamēr pati – pārliecinoši blisina actiņas un cenšas radīt profesionālu iespaidu.
Tomēr... bez citu kontrolēšanas, izrīkošanas un noniecināšanas ir vēl kāds "darba pienākums" – vērtēt publiskos iepirkumus un cenu aptaujas. Un pēc tam ar to uzvarētājiem veidot ciešas sadraudzības, palīdzot veikt savus pienākumus un saņemot par to papildu atlīdzību. Šādi uzņēmumi ir vismaz divi, varbūt trīs... Bet tā jau tāda ierasta prakse domē (visi labi zina, kā Lānis Jange ar tukšu koferīti aiziet pie uzņēmējiem, bet atpakaļ nāk ar pilnu. Gluži kā "Misters 20%" savulaik, atceraties?). Un tas noteikti nav uzskatāms par interešu konfliktu, vai ne? Bet uz to jau visi piever acis – viens Sārtiņa Maķa zvans uzraugošām iestādēm, un "lietas ir sakārtotas". Tā tas bija vasarā, un tā tas ir ziemā. Un citos gadalaikos.
“Profesionalitāti" komunikācijas un sabiedrisko attiecību jomā pierāda arī fakts, ka Sārtiņam Maķim publiski jāsāk aizstāvēt savas pusslēptās padomdevējas pret cilvēkiem un medijiem, kas atklāti pauž viedokli par neviennozīmīgi veidotajām un īstenotajām reklāmas kampaņām. Ierasts jau gan ir, ka sabiedrisko attiecību speciālisti un komunikatori ir aizstāvji bosam, nevis otrādāk. Tas liecina par šo dāmīšu profesionalitāti sabiedrisko attiecību jomā, vai ne?
Bet šis nebūt nav vienīgais, ko "pārmaiņu koalīcija" aizstāv, lobē un dāsni algo, kamēr Sārtiņš Maķis ir bezspēcīgs vairāku biroju vadītāju varas kāres un naudas alkatības priekšā, no kuru attieksmes un rīcības cieš daudzi jo daudzi.
Cik ilgi vēl? Kā īstena pilsētas patriote ceru un domāju, ka vairs ne ilgi, jo ir pienācies laiks likt darbu zaudēt šādiem ielikteņiem un piesūkcekņiem, nevis dažnedažādu jomu profesionāļiem, kuri, būdami emocionāli iztukšoti, "labprātīgi" dodas prom uz citiem medību laukiem.
Te arī daži jautājumi, uz ko man kā pilsētas patriotei gribētos saņemt drīzas atbildes:
1) Kas bija tās kvalitātes, kuru dēļ šādas personas iecēla nodaļu vadītāju amatā iepretim daudziem citiem ilgāku laiku domē strādājošiem komunikācijas speciālistiem?
2) Cik tieši, un par ko šādas personas saņem atalgojumu, prēmijas, piemaksas, naudas balvas, strādājot domē? (Līgumi? Rīkojumi?)
3) Vai šādu personu amatu aprakstos ir minēta kompetence, kas paredz visu domes departamentu darbinieku kontrolēšanu, darbu deleģēšanu, tiešu vai netiešu noniecināšanu?
4) Kāds ir domes priekšsēdētāja viedoklis un vērtējums par šādu personu darbu un uzvedības stilu?
5) Vai ir jāgaida un beidzot arī jāsagaida šādu personu pašu rakstīts atlūgums vai tomēr uzraugošās iestādes, sūri un grūti strādājot, var šo procesu paātrināt?
Sārtiņam Maķim ir laiks par šo visu atbildēt!
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
