Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iepirkumu norise un ar to saistītie skandāli jau ilgu laiku ir bijuši sabiedrības uzmanības lokā. Bezmaz vai nav tādas nedēļas, kad neizskanētu informācija vai nu par aizdomīgiem iepirkumiem, vai veiktajām kratīšanām, vai aizturēšanām saistībā ar iepirkumiem. Sabiedrībā dominē uzskats, ka iepirkumos uzvar pareizie. Respektīvi, tie, kuri samaksājuši.

Ja viss ir tik slikts, tad jāskata, kas ir pie vainas – likumi, pasūtītāji, iespējamie izpildītāji vai viss kopā? Vai arī problēmas sakne slēpjas daudz dziļāk un nopietnāk?

Sāksim ar likumu. Publisko iepirkumu joma Latvijā vēl uzskatāma “zīdaiņu autiņu” ietērpā. Proti, 1996.gada 24.oktobrī tika pieņemts likums “Par valsts un pašvaldību pasūtījumiem”. Pirms tam iepirkumu jautājumus regulēja Ministru kabineta 1994.gada 1.marta noteikumi nr.60 “Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām”.

Iepriekš minētie noteikumi ir bāzēti galvenokārt uz pirmskara Latvijas 1927.gada likumu, kurā tika izdarītas izmaiņas, tos iespēju robežās piemērojot pašreizējiem apstākļiem. Taču noteikumi pilnībā neatbilst starptautiskajām prasībām, jo tajos nav ietvertas tādas normas kā pretendentu kvalifikācijas noteikšanas kārtība, atklātuma nodrošināšana un citas.1 

Jāatzīmē, ka publisko iepirkumu normatīvā regulējuma piemērošana starptautiskām un šī brīža prasībām notiek vēl pašlaik. Tādējādi secināms, ka tiesiskajam regulējumam iepirkumu jomā pašlaik ir tikai 25 gadi, kas tiesību jomai ir ļoti maz.

No vienas puses liels atspaids būtu, ja attiecīgās jomas normatīvā regulējuma specifiku mācītu mācību iestādēs, bet tikai Latvijas Universitātē ir atrodams kurss “Publisko iepirkumu vadība”2, un tas pats parādījies tikko. Tiesa, dažādus kursus organizē kā Valsts administrācijas skola, tā arī Iepirkumu ekspertu klubs. Šos kursus pasniedz kā Iepirkumu uzraudzības biroja amatpersonas, tā arī citi praktiķi. Tiesa, šo kursu pasniedzēju vidū ir lasāmi arī Rīgas domes struktūrvienību pārstāvji3, kuru loma kā kursu pasniedzēji, klausoties par skandāliem iepirkumu jomā, kur Rīgas domes struktūrvienības ieņem vadošās vietas, uz šiem kursiem liek skatīties nedaudz skeptiski.

Šā vai tā – atsevišķi kursi neveido vienotu pieeju iepirkumu veikšanā. Tādējādi ir pamats uzskatīt, ka nevaram runāt par kaut cik sistematizētu iepirkumu jomas speciālistu apmācību. Runājot vēl par speciālistu apmācību, jāatzīmē, ka arī zinātniskās literatūras šajā jomā nav tieši tāpat kā likuma komentāru. Bez šaubām, ka Iepirkumu uzraudzības birojs sniedz dažādus skaidrojumus, bet tie neveido vienotu, pilnīgu un sistemātisku iepirkumu norises un būtiskāko problēmu skaidrojumu.

Vispārināti apskatot kā publisko iepirkumu jomu normatīvā regulējuma vēsturi, tā arī apmācības iespējas, secināms, ka joma ir relatīvi jauna un nav izveidots kaut cik vērā ņemams apmācību modelis. Tādējādi vērojams, ka šajā jomā strādājošie vairāk mācās no savām kļūdām un valsts neveic nekādus pasākumus, lai šajā virzienā veiktu jebkādus uzlabojumus.

Par likumiem un to praktiskajiem piemērotājiem ir skaidrs, bet kā ir ar pasūtītājiem? Respektīvi, tām iestādēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai veic iepirkumus par ES fondu līdzekļiem? Lielāko uzsvaru uzlikšu uz valsts budžeta līdzekļiem apmaksātiem iepirkumiem.

Ir viena specifiska lieta, kuru privātie uzņēmēji nesapratīs. Tas būtu, ja institūcijas budžetā ir ieplānota noteikta summa iepirkuma veikšanai, tad iepirkuma veicēji drīzāk saskarsies ar problēmām, ja būs atraduši iespēju ieekonomēt. Respektīvi – nevis saņems uzslavu par valsts līdzekļu ekonomiju, bet nākamgad savā budžetā saņems mazāku finansējumu. Tiks samazināts finansējums ieekonomēto līdzekļu apmērā. Līdz ar to, maigi sakot, būtu lieki prasīt, lai, veicot iepirkumu, tiktu domāts par finanšu līdzekļu ekonomiju. Tāda nu ir mūsu valsts finanšu politika. Manuprāt, ačgārna.

Nākamais jau manis iepriekš minētais par sistemātiskas apmācības neesamību. Tad nu katrs mēģina, kā māk un kā vecāki kolēģi atbilstoši vēsturiskajai kārtībai, stāsta kā jādara. Vēl nevar nepieminēt faktu, ka, ja iepirkumu jomas speciālistiem valsts un pašvaldības iestādēs maksimālais atalgojums būs ap 1200 uz papīra, tad privātajā sektorā šāds būs zemākais atalgojums. Tādējādi visnotaļ loģiski, ka privātajā sektorā koncentrēsies zinošāki speciālisti nekā valsts vai pašvaldības sektorā. Palielinoties atlīdzības apmēra šķērei starp valsts sektoru un privāto, nav nekādu ilūziju, kurš sektors zaudēs.

Sākšu ar plānošanu. Lai iepirkumu varētu veikt atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai, ir vajadzīgs zināt tieši un konkrēti, ko tad vajag iepirkt. Te rodas problēmas. Pirmkārt, kā mainās attiecīgās nozares politiskais kurss – nav iespējams ilgtermiņā nodefinēt, kas tad vajadzīgs. Runājot jau detalizētāk – attiecīgu zināšanu neesamība vai nepietiekamība neļauj precīzi definēt kā iegādājamo preci/pakalpojumu, tā arī objektīvas prasības iespējamiem pretendentiem. Tādējādi tiek radīti priekšnosacījumi saucamai palīdzībai no malas. Kā tas tiek izmantots – jau cits stāsts. Pēc idejas tieši tehniskās specifikācijas un kvalifikācijas prasību izstrādāšanas laikā ir vislielākie riski, ka konkrētais iepirkums tiks pakārtots konkrēta uzņēmēja interesēm. Jāatzīst, ka ārējā kontrole tieši par šiem procesiem nenotiek. Vēlāk jau iepirkumu komisija tik vērtē, vai iesniegtais piedāvājums atbilst tehniskās specifikācijas un nolikuma prasībām.

Pieskaroties tieši pasūtītāju iepirkumu komisijām, kontekstā ar pēdējā laika notikumiem arī rodas vairāki jautājumi. Proti, Publisko iepirkumu likuma 24.panta otrā daļa nosaka: Iepirkuma komisiju izveido katram iepirkumam atsevišķi vai uz noteiktu laikposmu, vai kā pastāvīgi funkcionējošu institūciju. Izveidojot iepirkuma komisiju, pasūtītājs nodrošina, lai šī komisija būtu kompetenta jomā, kurā tiks slēgts iepirkuma līgums. Iepirkuma komisija, pildot savus pienākumus, ir tiesīga pieaicināt ekspertus.4 

Manā ieskatā svarīgi atslēgas vārdi ir “komisija būtu kompetenta”. Kādu kompetentu pienesumu B.Broka kā administrācijas pārstāve varēja sniegt Latvijas Universitātes iepirkumos, kur viņa bija iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, vai RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins – RS jau skandalozajā iepirkumā? Abi ir administrācijas cilvēki, līdz ar ko faktiski objektīvu vērtējumu iepērkamajam priekšmetam vai pakalpojumam viņi nevar sniegt, ja nu vienīgi – diskutablā situācijā maigi likt manīt komisijai, uz kuru pusi to deķīti pavilkt.

Kaut cik nedaudz arī ieskicēju situāciju no pasūtītāju puses, bet kā tad izskatās no iespējamo izpildītāju/piegādātāju puses?

Te nu varētu teikt – karā kā karā, kur tiek izmantoti jebkādi līdzekļi, lai iegūtu iekārotos iepirkumus. Saucamie “advancētie” no primitīvas utu meklēšanas vai konkurentu apmelošanas ir pārgājuši nākamajā fāzē. Kamdēļ cīnīties savstarpēji par katru iepirkumu, nezinot, kā veiksies, ja savstarpēji var sarunāt. Proti, slēdzot (ne jau rakstiski) aizliegtās vienošanās kā par tirgus sadali, tā arī par dalību konkrētos iepirkumos.

Šādus uzņēmumus cenšas apkarot Konkurences padome, bet būsim atklāti – kamēr kāds no aizliegtās vienošanās dalībniekiem par šādas vienošanās esamību nepastāstīs Konkurences padomei, tai šādu faktu vai, vēl vairāk, pierādījumus uzzināt ir faktiski neiespējami. Nav pat instrumentu, kuri ļautu secināt par aizliegto vienošanos iespējamību. Proti, nav vienotas analītiskās datu bāzes, kurā būtu fiksēti visi iepirkumi, tajā skaitā arī līdz 10 000 eur, piedalījušies pretendenti un uzvarētāji. Šāda instrumenta esamība ilgtermiņā ļautu saskatīt likumsakarības, kad noteikti pretendenti piedalās vienos un tos pašos iepirkumos, bet uzvarētāji vienmērīgi sadalās un katrs tirgus dalībnieks gūst kādu labumu.

Savukārt ne tik uz savstarpējo sadarbību vērsti izmanto ikkatru iespēju, lai nomelnotu to pretendentu, kuram tiek piešķirtas līgumslēgšanas tiesības, cerot, ka beigās viņš tiks no iepirkuma izslēgts. Tad nu tiek iets uz “pilnu banku”. Piemēram, ja iepirkumā tiek iepirkts pakalpojums, tad tiek darīts viss, lai nosacīti uzvarējušā pretendenta pieteiktie speciālisti atsauktu savu dalību, kā rezultātā nepietiek speciālistu un ir jānosaka jauns uzvarētājs. Tiek meklēti dažādi, nereti pat izteikti izdomājumi vai pieņēmumi, lai tiktu nomelnots uzvarējušais pretendents un pasūtītājs vai apšaubīta iespējamā pretendenta spēja izpildīt pakalpojumu/pasūtījumu. Tad, pārsūdzot pieņemto lēmumu, Iepirkumu uzraudzības birojā par līgumtiesību piešķiršanu tiktu atklātas kādas procesuālās kļūdas, kā rezultātā pastāvētu iespēja mainīt iepirkumu komisijas lēmumu sev par labu.

Bieži nākas saskarties ar pilnīgi primitīviem gadījumiem, kad iespējamais pretendents, iesniedzot savu piedāvājumu, ir viltojis parakstus vai dokumentus. Ir pat dzirdēti gadījumi, kad pretendents, kurš neieguva līgumslēgšanas tiesības, no pasūtītāja mājaslapas ir lejuplādējis nolikumu, pārveidojis to un tad kopā ar pārveidoto nolikumu ir iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, atsaucoties uz it kā pasūtītāja pieļautajiem pārkāpumiem, veicot neatbilstošu vērtēšanu nolikumam. Tas nekas, ka tam nolikumam, ko pats pārveidojis.

Trakākais ir tas, ka šī brīža regulējums neparedz iespēju izslēgt pretendentu no iepirkuma, ja tiek konstatēta parakstu viltošana vai citādāka mānīšanās. Tad var rasties situācija, ka aizdomas par parakstu viltošanu ir, policija ir uzsākusi kriminālprocesu, bet attiecīgajam pretendentam ir jāpiešķir līgumslēgšanas tiesības. Nav arī mehānisma par attiecīgā pretendenta “sodīšanu”, ja pēc iepirkuma līguma noslēgšanas tiek secināts, ka viņš ir veicis nelikumīgas darbības.

Kā pasūtītājiem, tā arī potenciālajiem piegādātājiem ir viena kopīga iezīme – mantkārība, kā rezultātā tiek pārkāpts viss iespējamais. Kā potenciālais piegādātājs vēlas saņemt attiecīgu pasūtījumu un uz tā rēķina labi nopelnīt, tā arī pasūtītājs ir gatavs uz visu, lai saņemtu kādu materiālu labumu. Viņam pat nav svarīgi, vai par uzvaru iepirkumā viņam kukuli dod uzņēmums A vai uzņēmums B. Te ir runa par kukuļdošanu un kukuļņemšanu, nereti arī par starpniecību kukuļošanā. Diemžēl negodprātīgi cilvēki būs vienmēr un visās jomās. Nav nozīmes, tie ir iepirkumi vai kas cits. Ar šo sērgu varētu tik cīnīties spēcīgas tiesībsargājošās iestādes un pastiprināti sodi par šiem nodarījumiem. Tiesa, ir vēl bīstamākas iezīmes. Proti, ka uzvarētājs tiek noteikts nevis godīgā ceļā vai tiešā kukuļošanā, bet pēc principa – es tev, tu man - un ir tikai viens ķēdes posms plašākā darījuma tīklā, aiz kura nereti varētu pat stāvēt politiskā elite. Piemēram, OIK afēra, tagad arī atkritumu bizness Rīgas domē un vēl daudzi citi.

Kopsavilkums par visu apskatīto – problemātika ir vērojama visās jomās, tomēr vislielākā ietekme ir tieši negodprātīgiem cilvēkiem. Tādējādi, lai situāciju risinātu, normatīvajā līmenī vajadzētu paredzēt striktāku regulējumu.

Piemēram.

Iepirkumu komisijās nevar būt politiķu un vadības (administrācijas) pārstāvji. Tikai konkrētās jomas speciālisti.

No noteiktas summas kāda neatkarīga institūcija caurskata nolikumus un tehniskās specifikācijas. Tikai pēc viņu akcepta iepirkumu varētu izsludināt.

Izveidot vienotu datu bāzi par viesiem iepirkumiem, tajā skaitā arī par tirgus izpētēm, kurā būtu norādīti kā uzvarētāji, tā pārējie dalībnieki un piedāvātās līgumcenas. Turklāt šīs datu bāzes informācija tiktu analizēta un nepieciešamības gadījumā iegūtā informācija jau būtu par pamatu kādām turpmākām darbībām.

Palielināt valsts nodevu sūdzību iesniegšanai IUB, lai mazinātu vēlmi sūdzēties sūdzēšanās pēc, a ja nu izdodas.

Organizēt sistemātiskas un nopietnas apmācības nodarbinātajiem, kuri darbojas iepirkumu sfērā. Pat līdz tam, ka ar iepirkumiem nevar strādāt, kamēr nav noklausīti noteikti kursi.

Loģiski, ka arī pārskatīt atalgojumu, lai iepirkumu veicēji nebūtu ieinteresēti domāt par kaut kādām sarunāšanām un lai no valsts sektora visi labākie speciālisti nepārietu uz privāto.

Ar pretendentu, kurš ieguvis līgumslēgšanas tiesības, izmantojot prettiesiskas darbības, būtu jāpārtrauc noslēgtais iepirkuma līgums, viņam būtu jāsamaksā soda nauda iepirkuma līguma apmērā, un pretendentam būtu liegums turpmāk piedalīties iepirkumos.

Ierobežojums dalībai turpmākos iepirkumos uzlikt ne tikai pretendentam kā juridiskai personai, bet arī visām tā amatpersonām un patiesā labuma guvējiem. Proti, ja persona A ir bijusi valdes loceklis vai patiesā labuma guvējs firmā B, kas izmantoja prettiesiskas darbības, lai panāktu, ka ar viņiem tiktu noslēgts iepirkuma līgums, tad firma B turpmāk vairs nevarētu piedalīties nevienā iepirkumā, un neatkarīgi no tā, kurā firmā darbotos persona A, arī tā iepirkumos vairs nedrīkstētu piedalīties.

Priekšlikumi izklausās skarbi, piekrītu, bet – šī brīža situācija ir aizgājusi tik tālu, ka ar maigām un saudzīgām metodēm iepirkuma purvu nenosusināsim. Kamēr normatīvajā līmenī netiks “pievilktas skrūves”, tikmēr nekas nemainīsies. Kaut arī nereti rodas sajūta, ka atsevišķi politiķi vai politiskie spēki ir ieinteresēti, lai ir, kā ir, bet par to jau ir cits stāsts.

1 https://www.vestnesis.lv/ta/id/38483

2 https://www.lu.lv/lv/nc/studijas/studiju-celvedis/programmu-un-kursu-katalogi/kursu-katalogs/?tx_lustudycatalogue_pi1%5Bcourse%5D=JurZ6089&tx_lustudycatalogue_pi1%5Baction%5D=detail&tx_lustudycatalogue_pi1%5Bcontroller%5D=Course&cHash=265cf54dcb34f6f1ed040bb6a16710b8

3 https://iek.lv/136-seminars/

4 https://likumi.lv/doc.php?id=287760

Novērtē šo rakstu:

41
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Rīdziniekiem ir dota iespēja balsot jebkurā novadā, kur viņiem pieder kāds īpašums

FotoPieaugot spriedzei Facebook diskusijās un zīlējot nākotni kafijas biezumos, prognozējot, ko atļaus, ko neatļaus un vai vispār atļaus, der atcerēties - nav neviena, kas var kaut ko aizliegt vai atļaut demokrātiskā sabiedrībā, tikai un vienīgi mēs paši.
Lasīt visu...

21

Kārtība caur haosu - kā uzbūvēt jau sabrukšanai nolemtu torni?

FotoLaikus brīdinu, ka teksts satur vairākus okultisma terminus un, iespējams, var aizskart kāda reliģiskās jūtas, bet šīs „sociālās kataklizmas” ietvaros gan jēdzieni, gan idejas figurējuši dažādos medijos un savā būtībā ir daļa no ļoti, ļoti senas doktrīnas centieniem pakļaut cilvēces virzību, ideālus un būtību kā tādu.
Lasīt visu...

12

Kāpēc potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu

FotoKopš gada sākuma uzkrājies gana pieredzes, lai kopā ar iepriekš zināmiem apstākļiem varētu atzīt, ka potēšana Latvijā, visticamāk, nespēs uzveikt Ķīnas vīrusu. Tam ir divēji cēloņi: epidēmioloģiski un kultūretniski.
Lasīt visu...

21

Krimināllikumā virza apdraudējumu vārda brīvībai

FotoPartiju apvienība “Attīstībai/Par” sadarbībā ar partiju “Progresīvie” iniciējuši diskriminējošus grozījumus Krimināllikumā, kas pāri citām sabiedrības grupām īpaši izcels tā dēvēto LGBT kopienu un ierobežos pārējai sabiedrībai vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Atbilde Kasīklim par 9. maiju

FotoCienījamais Kasīklis kārtējo reizi nolēma parādīt, ka viņš ir gudrāks par visiem citiem, un padalījās ar virkni savu uzskatu par 9. maija svinēšanu Latvijā.
Lasīt visu...

21

Kad kapelmeistars un dziesmu svētku biļešu tirgotāja nozīmē injekciju ar plakātiem, avīzēm vai reklāmas rullīšiem

FotoVakcīnas ir medikaments, un kā katram medikamentam arī vakcīnai ir konkrēta iedarbība, efektivitāte un mēdz būt blaknes. Vēl vairāk – vakcīna ir ļoti nopietns bioloģisks medikaments, kurš būtu jānozīmē ārstam, nevis kapelmeistaram. Injicējams medikaments ir ievadāms medicīnas iestādē, vakcīna vislabāk – ģimenes ārsta kabinetā.
Lasīt visu...

21

Veselības aprūpes iestāžu funkcionāru atklātā vēstule Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam

FotoMēs, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) speciālisti, brīdinām, ka:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

9.maijs - Lielā lūzera diena

Ko tad īstam krievu imperiālistam 9.maijā vajadzētu pieminēt - Pirra uzvaru “Lielajā Tēvijas karā” vai murgaino Pasaules revolūciju?...

Foto

Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības

Ja nelasījāt LR Tiesībsarga paskaidrojumus par jauno īres likumu, tos varat izlasīt ŠEIT. Kā...

Foto

Homofobu naidam jāpieliek punkts: grupveida izvarošanas upuru ķengātāja atklātā vēstule Latvijas augstākajām amatpersonām

Pēdējo dienu notikumi Latvijā, kad dzīvību zaudēja puisis (Normunds Kindzulis), ir skaidri pausta...

Foto

Plānoju atsākt regulāru raidījumu vadīšanu, tāpēc iebilstu pret ierobežojumiem saistībā ar masku lietošanu raidījumos

Nu jau vairākus mēnešus Latvijā ir spēkā ierobežojums televīzijas un radio raidījumu...

Foto

Es varētu no ordeņa atteikties, jo stāvu pāri šādām lietām. Bet neatteikšos vis

Aprīļa pēdējā diena pārsteidza ar ziņu, ka esmu iekļauts ar Triju Zvaigžņu ordeņiem apbalvoto...

Foto

Levita - Ēlertes branža

Es iedomājos situāciju - eju pa ielu ar savu suņuku... pavasarīgs gaiss, putniņi čivina un galvā pozitīvas domas raisās. Vienvārdsakot, labs noskaņojums!...

Foto

Atjaunosim līdzsvaru sevī un sabiedrībā

1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē. Šodien aprit 31 gads, kopš...

Foto

Šajās pareizticīgo Lieldienās es esmu sapratis: tautai ir jādod skaidras instrukcijas

2018.gada maijā es atteicos no turīga advokāta dzīves. Tas bija mans personīgs lēmums. Es nolēmu...

Foto

Kā uzveikt sērgu: valsts amatpersonām minimālo algu līdz uzveikšanai

Nu jau gads un trīs mēneši Ķīnas vīrusa, bet vēl nav bijis brīža, kad Latvijas veselības polītikas noteicēji būtu...

Foto

NEPLP: ja divas lesbietes skūpstās, tas NAV seksuāls saturs

Lūk, šāda atbilde no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) par Samantas Tīnas un LTV1 demonstrēto videoklipu. Īsumā:...

Foto

Tautas balss - Dieva balss

Šo devīzi bieži citēja mans šefs Guntis Melderis tajos nicinātajos padomju laikos, ja tauta domāja citādi, pretēji valdes vai viņa paustajam...

Foto

Brīnišķais kovidlaiks

Šis brīnišķais "kovidlaiks"! Nu jau ir tā, ka nevar uzrakstīt pat pāris vārdus, tiem neveltījot atsevišķus komentārus un nepaskaidrojot vēstījuma domu sīkāk - tik...

Foto

Mēs apbalvojam pareizus un noderīgus žurnālistus par izcilu ieguldījumu demokrātijas stiprināšanā un Latvijas informācijas telpas kvalitātē

Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts...

Foto

Ar likumu atļautie miesas bojājumi vai pat nonāvēšanas?

Viena no profesijām, kuras galvenais uzdevums ir glābt cilvēku dzīvību vai palīdzēt uzlabot veselības stāvokli, ir ārsti, taču...

Foto

Atklāta vēstule iekšlietu ministram, ģenerālprokuroram, Valsts policijas priekšniekam

Tukuma novadu un visu Latviju 23.aprīlī pāršalca ziņa par šausminošo notikumu Tukumā, kurā smagus apdegumus guva divas personas....

Foto

Manas domas par to, kas notika Tukumā

Policijas pārstāvis TV ziņās gan teica, ka varbūt tas nebija noziedzīgs nodarījums. Lai izmeklēšanai sekmējas noskaidrot patiesību, taču man...

Foto

Par likuma “Grozījumi Augstskolu likumā” izsludināšanu, neraugoties uz tā būtiskajiem trūkumiem

Satversmes tiesa ar 2020. gada 11. jūnija spriedumu atzina Augstskolu likuma 56. panta trešo daļu...

Foto

Jūs, „kautrīgie” geji un lesbietes, ar savu klusēšanu esat palīdzējuši radīt vidi, kurā vienu geju var aizdedzināt

Labdien visapkārt! Kā visiem labi klājas šajā pirmdienā? Nupat,...

Foto

Briesmīgi un necilvēcīgi ir pelnīt politiskos punktus uz noziegumu rēķina, rezultātā šķeļot sabiedrību un sējot naidu

Noziegums Tukumā ir briesmīgs un necilvēcīgs, policijai ir jāveic izmeklēšana,...

Foto

Kas un kā varētu palīdzēt Tieslietu ministrijas administrācijai tās radītās likumdošanas karikatūras un anomāliju novēršanai

Tieslietu ministrija (TM) apgalvo, ka esot “jānorāda uz vēsturiskajiem dalītā īpašuma...

Foto

Mums ir jādzīvo, nevis jāgaida, kad vīruss dosies uz Marsu

Skatos uz mūsu 100 onkuliņu un tantīšu haotiskajiem mēģinājumiem ko sakārtot... un rodas sajūta ka nevienam...

Foto

Vai apzināta diskriminācija un segregācija nolūkā pakļaut vairākumu mazākuma perversajām interesēm?

Jurijs Perevoščikovs portālā Apollo: "Laika periodā no 28.decembra līdz 15.aprīlim atklāti kopumā 73 400 Covid-19...

Foto

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

Pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai...

Foto

Kas pašlaik notiek VID?

Šodien parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu (VID), - kas tur pašlaik notiek Ar 2021.gadu nodokļu nomaksai ir izveidots vienotais konts. Liekas, ka...

Foto

Ko mums māca „Thalidomide” pandēmija

20.gadsimta otrajā pusē daudzās valstīs zāļu ağentūras reğistrēja brīnumainas zāles Thalidomide, kas palīdzēja daudzām saslimšanām, t.sk., grūtniecēm noņēma nepatīkamās sajūtas. Zāles raksturoja ar...

Foto

Mums ir izvēle

TV 24 Preses kluba raidījumā Edijs Klaišis, jauniešu radošo centru "OPEN" vadītājs, teica: „Man nav izvēles, ja es gribu strādāt ar bērniem, man būs jāvakcinējas...”...

Foto

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir divi (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi

COVID brīvprātīgās vakcinācijas dēļ man ir  (iespējams - ļoti stulbi) jautājumi....

Foto

Par vakcināciju, čipošanu, kristietību, islāmu, Bībeli, Austrumiem un “Zvēra zīmi”

Kādreiz biju visai dziļi iesaistījies kristietībā. Tik dziļi un patiesi, ka draudze pat ievēlēja par mācītāju....

Foto

Problēma ir tajos, kuri neatstāj policistiem citu izvēli kā strādāt par braukšanas instruktoriem

Šonedēļ nogalināja vienu no mums. Nogalināja nekaunīgi, nošaujot gaišā dienas laikā blīvi apdzīvotā...

Foto

Kāpēc mums visiem jāsatraucas par Bezzubova slepkavību

Futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība Rīgā gaišā dienas laikā papildina sarakstu ar daudzām skandalozām pasūtījuma slepkavībām, kas notikušas mūsu...

Foto

Mans vīrišķais testosterons ir sajūtams stipri tālāk par valstī noteikto divu metru distanci

Šis ieraksts adresēts maniem nelabvēļiem. Es ar gandarījumu vēroju Jūs, kā Jums nesanāk....

Foto

Lai izvērtētu raidījumu „Aizliegtais paņēmiens”, mēs no nodokļu maksātāju naudas samaksājām pat advokātu birojam

Latvijas Televīzijas Satura padome izvērtējusi 29.marta raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", kura tēma bija...

Foto

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo

4.maijā pulksten 19.00 mēs prasīsim šo:...

Foto

Nacionālais jautājums

Kas tas ir, kas saucās dzīve? Vēders, galva, kājas, brīve? Var jau būt, ka, kādu krāpjot, Arī sevi apzogam, Cik tad ir to tīro...

Foto

Ne dienas bez jaunumiem. Par daudz cietušo suni Ārčiju, protams

Tātad Pārtikas un veterinārais dienests nupat nāca klajā ar šķietami priecīgu vēsti. Ārčija bijušajam spīdzinātājam uzlikts...

Foto

Tas viss ir jāmaina līdz pamatiem

Valsts, kurā Satversmes tiesa neievēro pamatdokumentu - Satversmi, bet Eiropas rekomendācijas....