Ieplānotā nodokļu palielināšana - kārtējā nagla Latvijas ekonomikas un labklājības zārkā?
Aivars Strakšas21.08.2023.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Latvijas politiskajā elitē pēdējā desmitgadē ir izveidojusies dīvaina pārliecība, ka ir kaut kāds pareizs nodokļu likmju lielums un budžeta tēriņu sadalījums, kas spēs radīt Latvijas ekonomisko izrāvienu. Tāpēc diskusijās par ekonomiku parasti ir tikai divi jautājumi - nodokļu likmes un budžeta dalīšana. Kādas likmes celt vai samazināt un kuras nozares un kā apdāvināt no budžeta līdzekļiem.
Pirms vēlēšanām parādās vēl arī nepārliecinoši solījumi dubultot zinātnes finansējumu, taču pēc tam regulāri aizmirstas. Likmes un budžets tiek staipīti šurpu turpu, taču ekonomika stagnē. Kā tad tā? No kurienes tagad pārliecība, ka jaunās likmes piepildīs budžetu un veicinās ekonomiku?
LTRK vadītājs piemin aprēķinus par 3 miljardu budžeta papildu ieņēmumiem gadā, ja Latvijas ekonomika pēdējos desmit gadus būtu pieaugusi līdzīgi Lietuvas ekonomikai. Kāpēc tad nepieauga? Vai patiešām nepareizu nodokļu likmju dēļ?
Manuprāt, ir tikai viens pamatcēlonis ekonomikas stagnācijai Latvijā - biznesa vide un tās pasliktināšanās. Uzņēmēji arvien mazāk vēlas nodarboties ar biznesu Latvijā. Turklāt gan mūsējie, gan ārzemju. Ir arī citas iespējas, kaut vai tepat blakus Igaunijā.
Biznesa vide ir stipri plašāks jēdziens par nodokļu likmēm. Un, ja runājam par nodokļiem, tad daudz lielāka problēma ir nodokļu administrēšana, nevis likmes. Turpinoties ekonomiskajai stagnācijai un valsts parāda pieaugumam, nodokļu administrēšana kļūst arvien agresīvāka, jo budžetā trūkst līdzekļu.
Rezultātā uzņēmējdarbības vide turpina pasliktināties, un bizness nīkuļo. Zinātnei naudas nav, izglītībai nav, taču bez kvalitatīviem cilvēkresursiem un saviem patentiem ekonomika ar augstu pievienoto vērtību nav iespējama. Savukārt ekonomika, kas balstīta uz lēta darbaspēka izmantošanu, nespēj radīt pietiekošu nodokļu apjomu. Diemžēl ne tikai kaķa lāsti nekāpj debesīs, arī politiķu solījumi un vēlmes tur netiek. Viss tiek mērīts ar darbiem. Ja rezultāts ir slikts, tad tādi bijuši arī darbi.
Neprofesionāla valdība izmaksā ārkārtīgi dārgi. Ja salīdzinām ar Lietuvu, tad tie šobrīd ir 3 miljardi gadā. Šie miljardi ir norakstāmi uz valdošo politiķu, ministru un ministriju augstāko ierēdņu neprofesionalitāti. Pa visu valsti tie varbūt būs kādi 100 cilvēki. Nospļauties, kādas algas saņem, viņi Latvijai ir par dārgu. Uz viņu fona pat Gauss izskatās kā Latvijas patriots un visai pieticīgs cilvēks.
Nodokļu celšana mūs strauji tuvinās Grieķijas scenārijam. Mums patiešām to vajag? Mums vajag, lai kāds krīzes menedžeris no SVF atnāk un ievieš šeit kārtību pēc savas sapratnes? Paņem par kredītiem valsts uzņēmumus, atceļ pabalstus un samazina par trešdaļu valsts pensijas, kā arī iemāca mūs dzīvot no nopelnītā?
Šobrīd, kad tiek gatavota valdība, varbūt ir vērts uzdot vienu nejauku jautājumu Vienotībai. Kur ir mūsu trīs miljardi?
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
