Ierakstītās sarunas un Kravaļa liecības: Vaškevičs viņam draudējis nepakļaušanās gadījumā izmantot kontaktus ar Jaunupu
L. Lapsa12.01.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan par Vienotības kasieri dēvētais Edgars Jaunups liecībās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) apgalvojis, ka neformālajās sarunās ar nu jau bijušo Muitas kriminālpārvaldes priekšnieku Vladimiru Vaškeviču viņš esot bijis tikai kluss klausītājs, KNAB ierakstītajās Vaškeviča un Muitas pārvaldes priekšnieka, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieka Tāļa Kravaļa sarunās Vaškevičs ir atsaucies uz „izrunāto ar Edgaru”. Apjomīgas liecības par šīm neformālajām sarunām KNAB sniedzis arī Kravalis, apliecinot – Vaškevičs pat draudējis nepakļaušanās gadījumā izmantot kontaktus ar Jaunupu, lai ietekmētu Kravaļa karjeru.
Kā Pietiek jau informējis, nu jau bijušais Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas padomnieks Jaunups pratināšanā KNAB liecinājis – neformālajās pārrunās ar Vaškeviču viņš esot bijis tikai klausītājs, „nesniedzot viņam nekādas konkrētas atbildes no savas puses”. Tiesa, kā izriet no Jaunupa liecībām, šādu pārrunu bijis būtiski vairāk par to sarunu, kas minēta jau aprakstītajās uzņēmēja Ivo Vasiļevska liecībās un kurā pagājušā gada sākumā, neilgi pirms Vaškeviča aresta piedalījies arī Kravalis, - kā liecinājis Jaunups, parasti viņš ar Vaškeviču ticies zem četrām acīm.
Saskaņā ar Jaunupa liecināto KNAB izmeklētājam viņa sarunas ar Vaškeviču esot bijušas valstiskas un ētiskas, nekādas mantiskas attiecības abus nesaistot, nekādas lietas neesot kārtojis un solījumus devis: „Pēdējās tikšanās reizēs (pēdējās trīs reizēs), kas notika laika periodā no, apmēram, 2010. gada 01. jūlija līdz 2011. gada 31. janvārim), V. Vaškevičs uzskatīja (tika teicis), ka turpmāka reorganizāciju veikšana VID ir nelietderīga, jo tā vājinās VID kopumā un līdz ar to arī vājinās cīņu ar kontrabandu. Parasti sarunas par šo tēmu, t.i., par reorganizācijas iecerēm VID, bija salīdzinoši īsas, t.i., līdz 30 minūtēm, kuru laikā es pamatā uzklausīju V. Vaškeviča viedokli, nesniedzot viņam (V. Vaškevičam) nekādas konkrētas atbildes no savas puses.”
Taču Pietiek rīcībā nonākušas arī KNAB ierakstītās Vaškeviča un Kravaļa sarunas, kuru atsevišķi fragmenti liek apšaubīt to, ka Jaunups neformālajās pārrunās bijis tikai klusējošs klausītājs. Tā, piemēram, Vaškevičs ierakstītajā sarunā Kravalim izteicies: „Tu vari, tu vari, klausies, tu vari Nellijai, nu, man ir tev, man tev ir divi lūgumi. Nu, bijām izrunājuši ar Ivuškinu, ar Edgaru, ir divi lūgumi. Paskaties, paprasi Nellijai, ja vari, no kurienes vispār, vot, šitais nāk Nu, kāpēc, kāpēc, ja? Numurs divi, es tevi gribu palūgt, nu, vienkārši šajā gadījumā aizstāvēt, palīdzēt man šajā, šajā jautājumā, jo tas ir murgs, ko viņi piedāvā, tur saka, tur retoriku par izlūkošanu, neizlūkošanu, jau policija Ministru kabineta lēmumus jau lietotu kriminālizlūkošanā, tas ir."
Kravalis vēlāk KNAB liecinājis, ka ar vārdiem „Tu vari, tu vari, klausies, tu vari Nellijai, nu, man ir tev, man tev ir divi lūgumi. Nu, bijām izrunājuši ar Ivuškinu, ar Edgaru, ir divi lūgumi. Paskaties, paprasi Nellijai, ja vari, no kurienes vispār, vot, šitais nāk...” Vaškevičs viņam lūdzis no VID ģenerāldirektores Nelijas Jezdakovas uzzināt, „1. vai finanšu ministra padomnieks J. Dambītis viņai ir devis uzdevumu veikt grozījumus VID reglamentā (daļā par Muitas kriminālpārvaldes uzdevumiem); 2. vai viņai (N. Jezdakovai) pašai izveidojies viedoklis par grozījumu veikšanu VID reglamentā”.
Savukārt ar vārdiem „Nu, bijām izrunājuši ar Ivuškinu, ar Edgaru, ir divi lūgumi” Vaškevičs saskaņā ar Kravaļa liecību esot atsaucies tieši uz Pietiek aprakstīto pagājušā gada 18. janvāra sarunu, kas notika basketbola kluba VEF Rīga birojā Šķūņu ielā) un kurā reizē ar Kravali un Vaškeviču piedalījies Jaunups un uzņēmējs Vasiļevskis. „Iespējams, ka sarunās, kura piedalījās E. Jaunups un I. Vasiļevskis, tika vispārēji runāts ari par to, kā VID strādā pēc 2010.gadā notikušās reorganizācijas (t.i., par VID darbu tika runāts vispārēji, neaizskarot konkrētas lietas),” KNAB liecinājis Kravalis.
Tiesa, muitas vadītājs liecībās KNAB mēģinājis mazināt iespaidu, ko varētu radīt ierakstītais Vaškeviča apgalvojums: „Pieļauju, ka V. Vaškevičs šajā sarunā, atsaucoties uz 2011. gada 18. janvārī notikušo tikšanos, kurā piedalījos es, V. Vaškevičs, E. Jaunups un I. Vasiļevskis, uz E. Jaunupu un I. Vasiļevski, vēlējās man radīt iespaidu, kāda viņam ir „aizmugure” no politiķu puses un cik liela viņam ir ietekme.”
„Edgars” – ko Kravalis savās liecības droši nosauc tieši kā Jaunupu - pieminēts vēl kādā KNAB ierakstītā Vaškeviča un Kravaļa sarunā, kurā Vaškevičs cita starpā ieminējies par savu plānu „caur Ivuškinu brīdināt Edgaru”:
„Tā pati, tā pati Kriminālpārvalde pašlaik mierīgi mēģina iemācīt Baibas struktūrvienību tomēr nedarīt lieku darbu. Bez skandāliem mēģina, nu cilvēkiem, nu, lai, lai mācās cilvēki, ja? Tā vajag, lai mācās. Vienkārši, mēs aiz emocijām nevaram saskatīt to, ka nevajag izgudrot to velosipēdu no jauna, viņš jau ir, viņš jau darbojas, tikai paņemt un atstāt to labāko. Es jau to vairākas reizes biju teicis, kaut vai vienu ciparu pārbaudītu kopā, kaut vai tos procentus ko, Nellija arī man saka- tu zini, kad pusotrs procents tikai.
Es saku viņai, es saku - Неля, я знаю, но не кто не проверял, даже я. Ни Сандра, никто. Ну всё-таки, Неля, я знаю, что я тебе могу сказать. Ты знаешь, что у нас такая цифра. Нет, Талис, по-большому счёту это надо, вот это вот, это надо, ну как, здесь надо выбирать, или выбрать один путь или другой. Это nav pretrunā ar tavu viedokli un tā tālāk. Galvenais, lai viedoklis veidojas pēc riska pārvaldības principa. Ne jau tā, ka tur, tu aizsūtīji cilvēkus, viņi tev atnesa to ciparu, tu saka- jā, tā ir. Tā tas ir. Varbūt viņš nav pareizs. Es vienkārši, nu, es tev, davai, es tev pateikšu uzreiz, ko es darīšu. Es caur Ivuškinu brīdināšu Edgaru.”
Kravalis, liecinot KNAB, par šo ierakstīto sarunu fragmentu liecinājis: „Pasakot vārdus „Es caur Ivuškinu brīdināšu Edgaru", V. Vaškevičs izteica man draudus, ka gadījumā, ja es nemainīšu savu viedokli un uzskatus (man bija jāatbalsta V. Vaškeviča viedoklis, ka grozījumu veikšana VID reglamentā par Muitas kriminālpārvaldes uzdevumiem, nav nepieciešama), tad viņš par to ar I. Vasiļevska starpniecību informēs E. Jaunupu, kurš (pēc V. Vaškeviča domām) ietekmēs manu karjeru un atrašanos esošajā amatā.”
Savukārt, „pasakot vārdus „Bez uzbraucieniem tev, es vienkārši, piedod, bet es pateikšu, ka no tevis atkarīgs. Nu, vai mēs esam kopā vai nē, nu, tā", V. Vaškevičs paskaidro, ka, lai es viņa teikto neuztveru kā draudus, bet jebkurā gadījumā viņš ar I. Vasiļevska starpniecību informēs E. Jaunupu, ka grozījumu veikšana VID reglamentā (daļā par Muitas kriminālpārvaldes uzdevumiem) turpmāk ir atkarīga tikai no manis (domāts, ka man ir jāatsakās no sava viedokļa un ir jāpanāk, lai VID ģenerāldirektore N. Jezdakova mainītu arī savu viedokli par grozījumu neveikšanu VID reglamentā daļā par Muitas kriminālpārvaldes uzdevumiem), liekot man izvēlēties vienu no diviem rīcības variantiem”.
Pats Jaunups joprojām nevēlas sniegt nekādus komentārus saistībā ar publiskotajiem sarunu fragmentiem un liecībām. Arī no visiem Vienotības ētikas komisijas locekļiem (Jānis Avotiņš, Gatis Puriņš, Jānis Egliņš, Uldis Martinsons, Didzis Šēnbergs, Andris Ulāns, Kārlis Līdaks, Mārcis Gobiņš un Arta Segliņa) šonedēļ neviens nevēlējās atbildēt uz jautājumu, vai komisija vispār gatavojas izskatīt Jaunupa "pārrunas". Šēnbergs atzina tikai to, ka "darba kārtībā jau iekļauti dažādi šādi jautājumi".
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
