Ierēdnei, kas notiesāta par miljoniem vērtu nolaidību, - Dziesmu svētku brīvbiļete "par ieguldījumu kultūrā"
PIETIEK05.07.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"Par ieguldījumu kultūrā" - ar šādu formulējumu Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Dace Melbārde bezmaksas ielūgumu uz Dziesmu svētku noslēguma pasākumiem piešķīrusi arī Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniecei Lailai Medinai (attēlā) - ierēdnei, kuras nolaidība Latvijas valstij izmaksājusi vairāk nekā trīs miljonus dolāru un kurai par šo nolaidību spēkā stājies notiesājošs spriedums. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē Nacionālā kultūras centra atklāto informāciju par pamatojumu, ar ko šai un citām personām "ar nopelniem" piešķirti bezmaksas ielūgumi uz nodokļu maksātāju rēķina.
Kā rāda Pietiek savulaik jau publiskotais Rīgas Centra rajona tiesas spriedums, Laila Medina, kas Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces tiesību politikas jautājumos posteni ieņem jau kopš 2006. gada 1. jūnija, ir tikusi notiesāta vēl pēc Latvijas Kriminālkodeksa panta par nolaidību.
Tieslietu ministrijas interneta mājas lapā par valsts sekretāra vietnieci Medinu aprakstīta gan viņas iegūtā izglītība, gan ieņemtie posteņi valsts darbā: ministrijā viņa sākusi strādāt 2005. gadā par Politikas plānošanas departamenta direktori, bet jau 2006. gadā kļuvusi par galveno atbildīgo tiesību politikas jautājumos.
Taču šajos oficiālajos datos nav iespējams atrast norādi uz Rīgas Centra rajona tiesas 2003. gada 14. februāra spriedumu, ar kuru Medina atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījumā atbilstoši Kriminālkodeksa (jo nodarījums veikts, kad vēl nebija spēkā Krimināllikums) 163. pantam – par nolaidību.
„Lailu Medinu, personas kods (..), atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas KK 163. pantā, un sodīt ar naudas sodu 25 minimālo mēnešalgu apmērā, tas ir, 1750 latu apmērā,” teikts tiesas spriedumā.
Medina tika tiesāta sakarā ar viņas kā valsts amatpersonas nolaidīgo rīcību tā sauktā „sagrieztā zviedru kuģa lietā”. Tiesa atzinusi viņas kā toreizējās Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta direktora vietnieces, Juridiskās un starptautisko līgumu nodaļas vadītājas vainu, nolaidīgi rīkojoties šajā lietā un pieļaujot, ka lūžņos tiek sagriezts zviedru uzņēmumam Swembalt AB piederošais daļēji avarējušais kuģis Rīgas ostas teritorijā.
Medinas un citu iesaistīto amatpersonu vainas dēļ Latvija zaudēja vairāk nekā trīs miljonus dolāru: Starptautiskā arbitrāžas tiesa Stokholmā jau pirms vairākiem gadiem nosprieda, ka Latvijai par labu zviedru uzņēmumam jāmaksā šāda summa, jo, pārdodot firmas kuģi izsolē un sagriežot to metāllūžņos, Latvija bija pārkāpusi savas saistības.
Tiesas spriedumā vairākkārt norādīts uz to, kā Medina „būdama amatpersona, izdarīja noziedzīgu nodarījumu – nolaidību -, tas ir, nevērīgi un neapzinīgi pildīja amatpersonas pienākumus, kas nodarījusi būtisku kaitējumu valsts interesēm, ko aizsargā likums”.
Spriedumā detalizēti aprakstīts, kā tagadējā Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece „aiz nolaidības nepiegrieza vērību, nenorādīja izsoles komisijas locekļiem, un, attiecīgi, nedeva nepieciešamos pareizos slēdzienus LR Satiksmes ministrijas vadības amatpersonām un Ārlietu ministrijai”.
Šis spriedums pēc tā atkārtotas pārsūdzēšanas ir stājies spēkā, taču pašlaik Medinai tiesājamība jau skaitās dzēsta.
Pietiek nav izdevies no Latvijas Nacionālā kultūras centra noskaidrot, kāds tieši tā skatījumā ir bijis Medinas ieguldījums Latvijas kultūrā un vai tam ir kāds sakars ar šo spriedumu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
