Ierēdnim aizskarošs var būt arī izteikums par produktivitātes trūkumu...
PIETIEK09.09.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieks Indulis Krēķis atteicās sniegt atbildi uz jautājumiem par dienesta darbinieka Maigura Strīķa apšaubāmā dzīvokļa darījuma pārbaudīšanu, paziņojot, ka šie jautājumi esot izaicinoši un aizskaroši, Pietiek interesēja šo dienestu it kā uzraugošās Arta Pabrika it kā vadītās Aizsardzības ministrijas viedoklis – kas tad tās darbiniekiem īsti var būt aizskarošs un izaicinošs. Mēnesi ilgās pārdomās tapis šāds skaidrojums, ko publicējam pilnībā.
„Aizsardzības ministrijā (turpmāk - AM) 2012.gada 23.jūlijā saņemts Jūsu 2012.gada 18.jūlija iesniegums, kurā lūgts: 1) atbildēt uz jautājumu, vai AM ir izstrādāti kritēriji izteikumiem un pieņēmumiem, kas var izaicināt vai aizskart AM darbiniekus; 3) ja atbilde ir pozitīva, norādīt attiecīga dokumenta nosaukumu un lietvedības numuru; 3) ja atbilde ir negatīva, paskaidrot, pēc kādiem kritērijiem AM darbinieki nosaka, kādos gadījumos viņi tiek aizskarti vai izaicināti.
Jautājums par izteikumiem un pieņēmumiem, kas var aizskart vai izaicināt AM amatpersonas, ir jāskata Iesniegumu likuma 7.panta pirmās daļas 3.punkta kontekstā. Sī norma paredz iestādes tiesības atstāt bez izskatīšanas iesniegumu, kura saturs ir klaji aizskarošs vai izaicinošs.
Jēdziens „aizskarošs vai izaicinošs saturs" ir nenoteiktais tiesību jēdziens, kas iestādei, lemjot par iesnieguma izskatīšanu, jāpiepilda ar saturu. AM nav izstrādātas vienotas vadlīnijas vai kritēriji, pēc kuriem AM saņemto iesniegumu saturs varētu tikt kvalificēts kā aizskarošs vai izaicinošs. Nosakot, vai iesnieguma saturs ir aizskarošs vai izaicinošs, amatpersona vadās no savas iekšējās pārliecības, tiesiskās apziņas un dzīvē gūtajiem novērojumiem, kā arī ņem vērā iestādē pastāvošo praksi. Vienlaikus amatpersona var balstīties uz judikatūrā un zinātniskajā literatūrā paustajām atziņām, kas attiecas uz personas tiesībām uz goda un cieņas aizsardzību.
Latvijas judikatūrā un zinātniskajā literatūrā tiek norādīts, ka gods un cieņa ir ētikas un morāles kategorijas, un katram cilvēkam izpratne par to var atšķirties. Par aizskarošām ir uzskatāmas norādes uz amatpersonas kriminālsodāmu darbību veikšanu, apvainojumi nekrietnumā, amorālā vai citādā negodīgā uzvedībā. Tāpat par aizskarošiem var atzīt apgalvojumus un izteikumus par amatpersonas kvalifikācijas, zināšanu, prasmju, spriešanas spēju vai produktivitātes trūkumu. Savukārt par izaicinošiem var uzskatīt ne tikai morāles un ētikas normām neatbilstošos izteikumus, bet arī jautājumus un lūgumus, kas provocē amatpersonu pārkāpt pilnvaru robežas vai rīkoties pretēji dienesta interesēm, piemēram, izpaust klasificētu informāciju.
Vienlaikus AM vērš uzmanību, ka iepriekš minētais uzskaitījums nav izsmeļošs un katrs gadījums ir izvērtējams individuāli.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
