Ierēdnim aizskarošs var būt arī izteikums par produktivitātes trūkumu...
PIETIEK09.09.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieks Indulis Krēķis atteicās sniegt atbildi uz jautājumiem par dienesta darbinieka Maigura Strīķa apšaubāmā dzīvokļa darījuma pārbaudīšanu, paziņojot, ka šie jautājumi esot izaicinoši un aizskaroši, Pietiek interesēja šo dienestu it kā uzraugošās Arta Pabrika it kā vadītās Aizsardzības ministrijas viedoklis – kas tad tās darbiniekiem īsti var būt aizskarošs un izaicinošs. Mēnesi ilgās pārdomās tapis šāds skaidrojums, ko publicējam pilnībā.
„Aizsardzības ministrijā (turpmāk - AM) 2012.gada 23.jūlijā saņemts Jūsu 2012.gada 18.jūlija iesniegums, kurā lūgts: 1) atbildēt uz jautājumu, vai AM ir izstrādāti kritēriji izteikumiem un pieņēmumiem, kas var izaicināt vai aizskart AM darbiniekus; 3) ja atbilde ir pozitīva, norādīt attiecīga dokumenta nosaukumu un lietvedības numuru; 3) ja atbilde ir negatīva, paskaidrot, pēc kādiem kritērijiem AM darbinieki nosaka, kādos gadījumos viņi tiek aizskarti vai izaicināti.
Jautājums par izteikumiem un pieņēmumiem, kas var aizskart vai izaicināt AM amatpersonas, ir jāskata Iesniegumu likuma 7.panta pirmās daļas 3.punkta kontekstā. Sī norma paredz iestādes tiesības atstāt bez izskatīšanas iesniegumu, kura saturs ir klaji aizskarošs vai izaicinošs.
Jēdziens „aizskarošs vai izaicinošs saturs" ir nenoteiktais tiesību jēdziens, kas iestādei, lemjot par iesnieguma izskatīšanu, jāpiepilda ar saturu. AM nav izstrādātas vienotas vadlīnijas vai kritēriji, pēc kuriem AM saņemto iesniegumu saturs varētu tikt kvalificēts kā aizskarošs vai izaicinošs. Nosakot, vai iesnieguma saturs ir aizskarošs vai izaicinošs, amatpersona vadās no savas iekšējās pārliecības, tiesiskās apziņas un dzīvē gūtajiem novērojumiem, kā arī ņem vērā iestādē pastāvošo praksi. Vienlaikus amatpersona var balstīties uz judikatūrā un zinātniskajā literatūrā paustajām atziņām, kas attiecas uz personas tiesībām uz goda un cieņas aizsardzību.
Latvijas judikatūrā un zinātniskajā literatūrā tiek norādīts, ka gods un cieņa ir ētikas un morāles kategorijas, un katram cilvēkam izpratne par to var atšķirties. Par aizskarošām ir uzskatāmas norādes uz amatpersonas kriminālsodāmu darbību veikšanu, apvainojumi nekrietnumā, amorālā vai citādā negodīgā uzvedībā. Tāpat par aizskarošiem var atzīt apgalvojumus un izteikumus par amatpersonas kvalifikācijas, zināšanu, prasmju, spriešanas spēju vai produktivitātes trūkumu. Savukārt par izaicinošiem var uzskatīt ne tikai morāles un ētikas normām neatbilstošos izteikumus, bet arī jautājumus un lūgumus, kas provocē amatpersonu pārkāpt pilnvaru robežas vai rīkoties pretēji dienesta interesēm, piemēram, izpaust klasificētu informāciju.
Vienlaikus AM vērš uzmanību, ka iepriekš minētais uzskaitījums nav izsmeļošs un katrs gadījums ir izvērtējams individuāli.”
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
