Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš pērn ministrijā, kā arī Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldēs kopā atalgojumā saņēmis 74,7 tūkstošus eiro, viņš ir vērsies Administratīvajā apgabaltiesā ar lūgumu atcelt 300 eiro soda naudu, kas viņam piespriesta par tiesas sprieduma nepildīšanu tā sauktā Rīgas lidostas taksometru „zelta kilometra” lietā. Tikmēr LA rīcībā nonākuši dokumenti vieš lielāku skaidrību – kāpēc lidostas vadība līdz šim darījusi visu iespējamo, lai šajā „zelta kilometrā” ielaistu tikai divas „izredzētās” taksometru kompānijas.

Šis ir ārkārtīgi retais gadījums, kad par konkrētu neizdarību amatpersonām ir jāmaksā nevis no nodokļu maksātāju līdzekļiem, bet gan no personiskā maka. „Pretējā gadījumā lēmums tiks nodots izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam,” savā 30. augusta lēmumā sodītos brīdināja Administratīvā apgabaltiesa.

Taču K. Ozoliņš nav vienīgais izcili labi apmaksātais valsts darbinieks, kurš vērsies tiesā ar lūgumu atcelt vai vismaz samazināt šo uzlikto piespiedu naudu par tiesas sprieduma nepildīšanu „zelta kilometra” lietā.

Līdzīgus lūgumus ir iesnieguši arī visi četri starptautiskās lidostas Rīga vadītāji, kuriem tiesa tāpat katram ir uzlikusi piespiedu naudu 300 eiro apmērā par sprieduma nepildīšanu, - valdes priekšsēdētāja Ilona Līce un valdes locekļi Normunds Feierbergs, Irina Feļdmane un Lauma Jenča.

Nevienai no šīm amatpersonām 300 eiro nav summa, kuras nomaksa varētu sagādāt grūtības. Kā rāda viņu ikgadējās deklarācijas, ne tikai K. Ozoliņš, bet arī visi četri lidostas valdes locekļi pērn valsts darbā ir pelnījuši ļoti labi.

I. Līcei pērn šajā valsts darbā atalgojumā aprēķināti gandrīz 54 tūkstoši eiro, L. Jenčai – 42,5 tūkstoši eiro, N. Feierbergam (par nepilniem diviem mēnešiem) – 8,6 tūkstoši eiro, I. Feļdmanei (par diviem mēnešiem) – 10,5 tūkstoši eiro, kam klāt jāpieskaita pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme algā saņemtie 60 tūkstoši eiro.

Taču, neraugoties uz soda naudas salīdzinošo nenozīmīgumu, visas amatpersonas ir vērsušās tiesā ar līgumu to atcelt pilnībā vai vismaz daļēji. Turklāt, lai gan soda nauda ir uzlikta katrai no šīm amatpersonām individuāli, lūgumu tās ir iesniegušas uz lidostas Rīga blankas, - tieši tāpat kā K. Ozoliņa lūgums ir noformēts kā ministrijas dokuments.

Lūgumu pamatojums gan ir atšķirīgs. Lai gan Satiksmes ministrija ir valsts kā lidostas īpašnieces pārstāve un attiecīgi pilda īpašnieka funkcijas, K. Ozoliņš lūgumrakstā tiesai ir apgalvojis, ka ministrijai vispār neesot nekādu „tiesisku sviru, ar kuru palīdzību likt lidostai Rīga izpildīt tiesas spriedumu”.

Ierēdnis tiesai arī apgalvojis, ka šajā gadījumā, kad tiesa bija konstatējusi tās sprieduma nepildīšanu, vispār neesot „saskatāma Satiksmes ministrijas amatpersonas prettiesiska rīcība”, turklāt „iestājušos juridisko seku bardzība un administratīvā sodāmība par valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu nesamērīgi bargi ietekmē Satiksmes ministrijas valsts sekretāru” – tātad viņu pašu.

Savukārt sodītie lidostas valdes locekļi tiesai ir apgalvojuši, ka valde nemaz neesot vilcinājusies ar sprieduma izpildi un esot veikusi „visas nepieciešamās darbības, lai spriedums tiktu izpildīts pienācīgi (precīzi un laikus)”.

Tiesa, vienlaikus valdes locekļi nav nolieguši, ka lūguši nepārsūdzamā sprieduma izpildes termiņu atlikt līdz pat 2018. gada septembra beigām. Taču galvenais lidostas vadības arguments joprojām ir – tai esot „pienākums patstāvīgi izvērtēt iespējamos riskus un apdraudējumu civilās aviācijas un kritiskās infrastruktūras drošībai tās atklātajās teritorijā un tos novērst ar visiem iespējamiem tiesiskiem līdzekļiem”.

Tiesa, lai gan individuālie privātpersonu transportlīdzekļi joprojām var piebraukt pie pašām izlidošanas termināļa durvīm, lidostas vadība „iespējamos riskus un apdraudējumu” saistībā ar tiem nesaskata. Toties jo nozīmīgāks potenciālais apdraudējums esot taksometri pie atlidošanas izejas, ja vien tie nepiederot rūpīgi atlasītiem uzņēmumiem.

Lidostas vadība tiesai visās instancēs bija detalizēti aprakstījusi, kāpēc divu tās „izredzēto” taksometru kompāniju transportlīdzekļu piebraukšana un stāvēšana pie lidostas ēkas ir pieļaujama, savukārt citu – rada „riskus” un „apdraudējumu”, kaut arī šie taksometri ir licencēti atbilstoši oficiāli noteiktajai kārtībai.

Administratīvā apgabaltiesa gan šiem pretrunīgajiem skaidrojumiem nebija noticējusi un savā nolēmumā bija konstatējusi, ka lidostas Rīga caurlaižu sistēma ir tikusi izveidota nevis drošības pasākumiem, bet gan komerciālos nolūkos, lai regulētu taksometru pakalpojumu sniegšanu.

Vairāku dienu laikā starptautiskās lidostas Rīga „komunikācijas vienības vadītāja” Laura Karnīte tā arī neatbildēja uz LA jautājumu – vai lidostai līdz šim ir bijušas kādas līgumattiecības ar Baltic Taxi un Red Cab taksometru uzņēmumiem un vai to ietvaros lidosta no šiem uzņēmumiem ir saņēmusi kādus maksājumus. Tikmēr LA rīcībā ir nonācis lidostas vadības 2015. gadā apstiprināts dokuments, kas vismaz daļēji apstiprina tiesas secinājumus.

Šis dokuments ir I. Līces vēl kā lidostas valdes locekles apstiprinātie „Taksometru stāvvietas caurlaides izsniegšanas un lietošanas noteikumi”, kuri demonstrē tās iespaidīgās summas, ko „izredzētajām” taksometru kompānijām ir nācies ik mēnesi maksāt lidostai par iespēju piekļūt „zelta kilometram”.

Kā rāda šie noteikumi, katram no taksometru uzņēmumiem par caurlaidi – „atļauju, kas dod tiesības 60 taksometriem, kas ir noteiktais minimālais taksometru skaits, lai saņemtu caurlaidi, izmantot taksometru stāvvietu, lai uzņemtu pasažierus” – mēnesī ir nācies lidostai maksāt 9497,67 eiro plus pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tas nozīmē, ka no abām „īpašajām” taksometru kompānijām par tām ekskluzīvi nodrošināto piekļuvi „zelta kilometram” lidosta Rīga līdz pat tiesas spriedumam mēnesī saņēma gandrīz 23 tūkstošus eiro, bet gadā – 275,8 tūkstošus eiro (ieskaitot PVN). Tātad tieši taksometru kompāniju maksājumi ir nodrošinājuši ļoti nozīmīgu daļu no lidostas peļņas: pērn tās kopējais apjoms, kā rāda Lursoft dati, bija 358,4 tūkstoši eiro.

Kā rāda šie noteikumi, katram no taksometru uzņēmumiem par caurlaidi – „atļauju, kas dod tiesības 60 taksometriem, kas ir noteiktais minimālais taksometru skaits, lai saņemtu caurlaidi, izmantot taksometru stāvvietu, lai uzņemtu pasažierus” – mēnesī ir nācies lidostai maksāt 9497,67 eiro plus pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Tas nozīmē, ka no abām „īpašajām” taksometru kompānijām par tām ekskluzīvi nodrošināto piekļuvi „zelta kilometram” lidosta “Rīga” līdz pat tiesas spriedumam mēnesī saņēma gandrīz 23 tūkstošus eiro, bet gadā – 275,8 tūkstošus eiro (ieskaitot PVN). Tātad tieši taksometru kompāniju maksājumi ir nodrošinājuši ļoti nozīmīgu daļu no lidostas peļņas: pērn tās kopējais apjoms, kā rāda “Lursoft” dati, bija 358,4 tūkstoši eiro.

Jau pēc tiesas sprieduma, kas paredzēja likvidēt priekšrocības šīm „naudas govīm”, lidostas valde mēģināja to apiet ar līkumu, šā gada 7.augustā pieņemot jaunus noteikumus ar nosaukumu „Korporatīvo klientu zonas lietošanas noteikumi”.

Šajos noteikumos jēga bija palikusi tā pati iepriekšējā – lidosta par katru cenu vēlējās saņemt savu peļņas daļu no taksometru kompānijām. Vienīgā vērā ņemamā atšķirība bija tā, ka jaunajos noteikumos uzreiz tika noteikta caurlaides gada cena – 113 972 eiro plus PVN. Savukārt fiziskai personai šī gada maksa tika noteikta 12 664 eiro apmērā (plus PVN)

No tiesas šā gada 30. augusta lēmuma rodas iespaids, ka tieši šī lidostas vadības acīmredzamā vēlēšanās saglabāt peļņu un tās vārdā spriedumu apiet ar līkumu ir bijusi tā, kas mudinājusi izšķirties par Latvijas apstākļiem reto sodu – piespiedu naudas noteikšanu konkrētām amatpersonām.

„VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” apzināti nav izpildījusi Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu un faktiski turpina tās pašas darbības, kuras apgabaltiesa jau atzina par nepamatotām”, līdz ar ko „VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” apzināti turpina ignorēt Administratīvās apgabaltiesas spriedumā norādīto” un regulēt taksometru pakalpojumu sniegšanu, konstatēja Administratīvā apgabaltiesa.

Tagad šai pašai tiesai ir jālemj par to, vai nākt pretī sodītajām turīgajām amatpersonām un pilnībā vai daļēji atbrīvot tās no noteiktās piespiedu naudas.

Uzziņai: kas ir strīda objekts – pieeja „zelta kilometram”

Strīda ģeogrāfiskais objekts ir tā sauktais „zelta kilometrs” – izsakoties tiesas sprieduma vārdiem, taksometru stāvēšanas josla pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri pēc atlidošanas dodas projām no lidostas. Vairākus gadus pieeja šai kārotajai joslai ar lidostas vadības ziņu ir bijusi tikai divām taksometru kompānijām.

Pēc ilgākas tiesāšanās Augstākā tiesa šā gada pavasarī atstāja negrozītu 2016. gada maija spriedumu, ar kuru lidostai Rīga tika uzlikts par pienākumu mēneša laikā nodrošināt pieeju šai joslai visiem taksometriem – demontēt barjeru, kas ierobežoja piekļūšanu šai joslai, kā arī ceļazīmi “Iebraukt aizliegts” ar papildzīmi “Izņemot ar lidostas atļaujām”.

Taču vispirms lidostas vadība mēģināja sprieduma izpildi vienkārši novilcināt, bet, kad tas neizdevās, barjera un ceļazīmes gan tika demontētas, toties nedaudz citur tika uzstādītas jaunas, kā rezultātā pēc būtības nekas nemainījās, - pieeja „zelta kilometram” joprojām palika tikai Baltic Taxi un Red Cab taksometriem.

Rezultātā taksometra šoferim Valērijam Utjanskim (juridiskais pārstāvis - zvērināts advokāts Dēvijs Elnionis) nācās vērsties Administratīvajā apgabaltiesā ar lūgumu nodrošināt, lai lidostas vadība patiešām izpildītu tiesas spriedumu, un tad arī tiesa pieņēma lēmumu uzlikt virknei amatpersonu piespiedu naudu – sodu par tiesas sprieduma nepildīšanu.

Pēc šī lēmuma „zelta kilometrs” beidzot ir pieejams ikvienam licencētam taksometram, taču lidostas Rīga preses pārstāve, klusējot par iepriekšējām finansiālajām saistībām ar abām „izredzētajām” taksometru kompānijām, ir gatava medijiem gari un plaši stāstīt par iestājušos haosu, neērtībām, ceļu satiksmes traucējumiem un summām, ko taksisti tagad reizēm pieprasot naivākiem pasažieriem, - kaut neviens konkrēts fakts minēts netiek.

Faktiski rodas iespaids, ka lidostas vadība joprojām nav mierā ar tiesas spriedumu, jo ļoti vēlas kontrolēt „savā” teritorijā – kaut tiesa spriedumā skaidri noteikusi, ka tā ir publiska teritorija – notiekošo. Advokāts D. Elnionis, ar kura palīdzību taksometra vadītājs V. Utjanskis guva uzvaru prāvā, teic – viņa klientam esot aizdomas, ka, uzturot negatīvu informatīvo fonu par radušos „haosu”, paklusām tiekot meklēti jauni risinājumi, lai lidosta atgūtu savas „ekskluzīvās naudas govis” – tikai un vienīgi sarkanos un zaļos taksometrus.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...