Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš pērn ministrijā, kā arī Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldēs kopā atalgojumā saņēmis 74,7 tūkstošus eiro, viņš ir vērsies Administratīvajā apgabaltiesā ar lūgumu atcelt 300 eiro soda naudu, kas viņam piespriesta par tiesas sprieduma nepildīšanu tā sauktā Rīgas lidostas taksometru „zelta kilometra” lietā. Tikmēr LA rīcībā nonākuši dokumenti vieš lielāku skaidrību – kāpēc lidostas vadība līdz šim darījusi visu iespējamo, lai šajā „zelta kilometrā” ielaistu tikai divas „izredzētās” taksometru kompānijas.

Šis ir ārkārtīgi retais gadījums, kad par konkrētu neizdarību amatpersonām ir jāmaksā nevis no nodokļu maksātāju līdzekļiem, bet gan no personiskā maka. „Pretējā gadījumā lēmums tiks nodots izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam,” savā 30. augusta lēmumā sodītos brīdināja Administratīvā apgabaltiesa.

Taču K. Ozoliņš nav vienīgais izcili labi apmaksātais valsts darbinieks, kurš vērsies tiesā ar lūgumu atcelt vai vismaz samazināt šo uzlikto piespiedu naudu par tiesas sprieduma nepildīšanu „zelta kilometra” lietā.

Līdzīgus lūgumus ir iesnieguši arī visi četri starptautiskās lidostas Rīga vadītāji, kuriem tiesa tāpat katram ir uzlikusi piespiedu naudu 300 eiro apmērā par sprieduma nepildīšanu, - valdes priekšsēdētāja Ilona Līce un valdes locekļi Normunds Feierbergs, Irina Feļdmane un Lauma Jenča.

Nevienai no šīm amatpersonām 300 eiro nav summa, kuras nomaksa varētu sagādāt grūtības. Kā rāda viņu ikgadējās deklarācijas, ne tikai K. Ozoliņš, bet arī visi četri lidostas valdes locekļi pērn valsts darbā ir pelnījuši ļoti labi.

I. Līcei pērn šajā valsts darbā atalgojumā aprēķināti gandrīz 54 tūkstoši eiro, L. Jenčai – 42,5 tūkstoši eiro, N. Feierbergam (par nepilniem diviem mēnešiem) – 8,6 tūkstoši eiro, I. Feļdmanei (par diviem mēnešiem) – 10,5 tūkstoši eiro, kam klāt jāpieskaita pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme algā saņemtie 60 tūkstoši eiro.

Taču, neraugoties uz soda naudas salīdzinošo nenozīmīgumu, visas amatpersonas ir vērsušās tiesā ar līgumu to atcelt pilnībā vai vismaz daļēji. Turklāt, lai gan soda nauda ir uzlikta katrai no šīm amatpersonām individuāli, lūgumu tās ir iesniegušas uz lidostas Rīga blankas, - tieši tāpat kā K. Ozoliņa lūgums ir noformēts kā ministrijas dokuments.

Lūgumu pamatojums gan ir atšķirīgs. Lai gan Satiksmes ministrija ir valsts kā lidostas īpašnieces pārstāve un attiecīgi pilda īpašnieka funkcijas, K. Ozoliņš lūgumrakstā tiesai ir apgalvojis, ka ministrijai vispār neesot nekādu „tiesisku sviru, ar kuru palīdzību likt lidostai Rīga izpildīt tiesas spriedumu”.

Ierēdnis tiesai arī apgalvojis, ka šajā gadījumā, kad tiesa bija konstatējusi tās sprieduma nepildīšanu, vispār neesot „saskatāma Satiksmes ministrijas amatpersonas prettiesiska rīcība”, turklāt „iestājušos juridisko seku bardzība un administratīvā sodāmība par valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu nesamērīgi bargi ietekmē Satiksmes ministrijas valsts sekretāru” – tātad viņu pašu.

Savukārt sodītie lidostas valdes locekļi tiesai ir apgalvojuši, ka valde nemaz neesot vilcinājusies ar sprieduma izpildi un esot veikusi „visas nepieciešamās darbības, lai spriedums tiktu izpildīts pienācīgi (precīzi un laikus)”.

Tiesa, vienlaikus valdes locekļi nav nolieguši, ka lūguši nepārsūdzamā sprieduma izpildes termiņu atlikt līdz pat 2018. gada septembra beigām. Taču galvenais lidostas vadības arguments joprojām ir – tai esot „pienākums patstāvīgi izvērtēt iespējamos riskus un apdraudējumu civilās aviācijas un kritiskās infrastruktūras drošībai tās atklātajās teritorijā un tos novērst ar visiem iespējamiem tiesiskiem līdzekļiem”.

Tiesa, lai gan individuālie privātpersonu transportlīdzekļi joprojām var piebraukt pie pašām izlidošanas termināļa durvīm, lidostas vadība „iespējamos riskus un apdraudējumu” saistībā ar tiem nesaskata. Toties jo nozīmīgāks potenciālais apdraudējums esot taksometri pie atlidošanas izejas, ja vien tie nepiederot rūpīgi atlasītiem uzņēmumiem.

Lidostas vadība tiesai visās instancēs bija detalizēti aprakstījusi, kāpēc divu tās „izredzēto” taksometru kompāniju transportlīdzekļu piebraukšana un stāvēšana pie lidostas ēkas ir pieļaujama, savukārt citu – rada „riskus” un „apdraudējumu”, kaut arī šie taksometri ir licencēti atbilstoši oficiāli noteiktajai kārtībai.

Administratīvā apgabaltiesa gan šiem pretrunīgajiem skaidrojumiem nebija noticējusi un savā nolēmumā bija konstatējusi, ka lidostas Rīga caurlaižu sistēma ir tikusi izveidota nevis drošības pasākumiem, bet gan komerciālos nolūkos, lai regulētu taksometru pakalpojumu sniegšanu.

Vairāku dienu laikā starptautiskās lidostas Rīga „komunikācijas vienības vadītāja” Laura Karnīte tā arī neatbildēja uz LA jautājumu – vai lidostai līdz šim ir bijušas kādas līgumattiecības ar Baltic Taxi un Red Cab taksometru uzņēmumiem un vai to ietvaros lidosta no šiem uzņēmumiem ir saņēmusi kādus maksājumus. Tikmēr LA rīcībā ir nonācis lidostas vadības 2015. gadā apstiprināts dokuments, kas vismaz daļēji apstiprina tiesas secinājumus.

Šis dokuments ir I. Līces vēl kā lidostas valdes locekles apstiprinātie „Taksometru stāvvietas caurlaides izsniegšanas un lietošanas noteikumi”, kuri demonstrē tās iespaidīgās summas, ko „izredzētajām” taksometru kompānijām ir nācies ik mēnesi maksāt lidostai par iespēju piekļūt „zelta kilometram”.

Kā rāda šie noteikumi, katram no taksometru uzņēmumiem par caurlaidi – „atļauju, kas dod tiesības 60 taksometriem, kas ir noteiktais minimālais taksometru skaits, lai saņemtu caurlaidi, izmantot taksometru stāvvietu, lai uzņemtu pasažierus” – mēnesī ir nācies lidostai maksāt 9497,67 eiro plus pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tas nozīmē, ka no abām „īpašajām” taksometru kompānijām par tām ekskluzīvi nodrošināto piekļuvi „zelta kilometram” lidosta Rīga līdz pat tiesas spriedumam mēnesī saņēma gandrīz 23 tūkstošus eiro, bet gadā – 275,8 tūkstošus eiro (ieskaitot PVN). Tātad tieši taksometru kompāniju maksājumi ir nodrošinājuši ļoti nozīmīgu daļu no lidostas peļņas: pērn tās kopējais apjoms, kā rāda Lursoft dati, bija 358,4 tūkstoši eiro.

Kā rāda šie noteikumi, katram no taksometru uzņēmumiem par caurlaidi – „atļauju, kas dod tiesības 60 taksometriem, kas ir noteiktais minimālais taksometru skaits, lai saņemtu caurlaidi, izmantot taksometru stāvvietu, lai uzņemtu pasažierus” – mēnesī ir nācies lidostai maksāt 9497,67 eiro plus pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Tas nozīmē, ka no abām „īpašajām” taksometru kompānijām par tām ekskluzīvi nodrošināto piekļuvi „zelta kilometram” lidosta “Rīga” līdz pat tiesas spriedumam mēnesī saņēma gandrīz 23 tūkstošus eiro, bet gadā – 275,8 tūkstošus eiro (ieskaitot PVN). Tātad tieši taksometru kompāniju maksājumi ir nodrošinājuši ļoti nozīmīgu daļu no lidostas peļņas: pērn tās kopējais apjoms, kā rāda “Lursoft” dati, bija 358,4 tūkstoši eiro.

Jau pēc tiesas sprieduma, kas paredzēja likvidēt priekšrocības šīm „naudas govīm”, lidostas valde mēģināja to apiet ar līkumu, šā gada 7.augustā pieņemot jaunus noteikumus ar nosaukumu „Korporatīvo klientu zonas lietošanas noteikumi”.

Šajos noteikumos jēga bija palikusi tā pati iepriekšējā – lidosta par katru cenu vēlējās saņemt savu peļņas daļu no taksometru kompānijām. Vienīgā vērā ņemamā atšķirība bija tā, ka jaunajos noteikumos uzreiz tika noteikta caurlaides gada cena – 113 972 eiro plus PVN. Savukārt fiziskai personai šī gada maksa tika noteikta 12 664 eiro apmērā (plus PVN)

No tiesas šā gada 30. augusta lēmuma rodas iespaids, ka tieši šī lidostas vadības acīmredzamā vēlēšanās saglabāt peļņu un tās vārdā spriedumu apiet ar līkumu ir bijusi tā, kas mudinājusi izšķirties par Latvijas apstākļiem reto sodu – piespiedu naudas noteikšanu konkrētām amatpersonām.

„VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” apzināti nav izpildījusi Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu un faktiski turpina tās pašas darbības, kuras apgabaltiesa jau atzina par nepamatotām”, līdz ar ko „VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” apzināti turpina ignorēt Administratīvās apgabaltiesas spriedumā norādīto” un regulēt taksometru pakalpojumu sniegšanu, konstatēja Administratīvā apgabaltiesa.

Tagad šai pašai tiesai ir jālemj par to, vai nākt pretī sodītajām turīgajām amatpersonām un pilnībā vai daļēji atbrīvot tās no noteiktās piespiedu naudas.

Uzziņai: kas ir strīda objekts – pieeja „zelta kilometram”

Strīda ģeogrāfiskais objekts ir tā sauktais „zelta kilometrs” – izsakoties tiesas sprieduma vārdiem, taksometru stāvēšanas josla pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri pēc atlidošanas dodas projām no lidostas. Vairākus gadus pieeja šai kārotajai joslai ar lidostas vadības ziņu ir bijusi tikai divām taksometru kompānijām.

Pēc ilgākas tiesāšanās Augstākā tiesa šā gada pavasarī atstāja negrozītu 2016. gada maija spriedumu, ar kuru lidostai Rīga tika uzlikts par pienākumu mēneša laikā nodrošināt pieeju šai joslai visiem taksometriem – demontēt barjeru, kas ierobežoja piekļūšanu šai joslai, kā arī ceļazīmi “Iebraukt aizliegts” ar papildzīmi “Izņemot ar lidostas atļaujām”.

Taču vispirms lidostas vadība mēģināja sprieduma izpildi vienkārši novilcināt, bet, kad tas neizdevās, barjera un ceļazīmes gan tika demontētas, toties nedaudz citur tika uzstādītas jaunas, kā rezultātā pēc būtības nekas nemainījās, - pieeja „zelta kilometram” joprojām palika tikai Baltic Taxi un Red Cab taksometriem.

Rezultātā taksometra šoferim Valērijam Utjanskim (juridiskais pārstāvis - zvērināts advokāts Dēvijs Elnionis) nācās vērsties Administratīvajā apgabaltiesā ar lūgumu nodrošināt, lai lidostas vadība patiešām izpildītu tiesas spriedumu, un tad arī tiesa pieņēma lēmumu uzlikt virknei amatpersonu piespiedu naudu – sodu par tiesas sprieduma nepildīšanu.

Pēc šī lēmuma „zelta kilometrs” beidzot ir pieejams ikvienam licencētam taksometram, taču lidostas Rīga preses pārstāve, klusējot par iepriekšējām finansiālajām saistībām ar abām „izredzētajām” taksometru kompānijām, ir gatava medijiem gari un plaši stāstīt par iestājušos haosu, neērtībām, ceļu satiksmes traucējumiem un summām, ko taksisti tagad reizēm pieprasot naivākiem pasažieriem, - kaut neviens konkrēts fakts minēts netiek.

Faktiski rodas iespaids, ka lidostas vadība joprojām nav mierā ar tiesas spriedumu, jo ļoti vēlas kontrolēt „savā” teritorijā – kaut tiesa spriedumā skaidri noteikusi, ka tā ir publiska teritorija – notiekošo. Advokāts D. Elnionis, ar kura palīdzību taksometra vadītājs V. Utjanskis guva uzvaru prāvā, teic – viņa klientam esot aizdomas, ka, uzturot negatīvu informatīvo fonu par radušos „haosu”, paklusām tiekot meklēti jauni risinājumi, lai lidosta atgūtu savas „ekskluzīvās naudas govis” – tikai un vienīgi sarkanos un zaļos taksometrus.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

21

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

FotoParādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no cilvēkiem, kas pabeiguši privātpersonas maksātnespējas procesu, piedzīt atlīdzību par piedziņas darbu. Neskaidru iemeslu dēļ daži tiesneši jaunatrasto paņēmienu atbalsta, atzīstot, ka tiesu izpildītāju darbs ir tikpat neaizskarams kā uzturlīdzekļi un sodi, radot bezprecedenta tendenci, kas pārkāpj iedzīvotāju tiesības.
Lasīt visu...

15

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

FotoPirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā sistēma sevi ir izsmēlusi, tā ir bankrotējusi. Taču, lai piedalītos politiskajā procesā šobrīd, man būs nepieciešama partija. Tādēļ paziņoju, ka plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju.
Lasīt visu...

6

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

FotoDivu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas ziņojums par ambulatorās veselības aprūpes efektivitāti, nav izdevies ieviest nevienu no ieteikumiem, lai ģimenes ārstu loma veselības aprūpē daudz vairāk atbilstu pacienta interesēm un uzlabotos šo ārstu pieejamība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...