Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš pērn ministrijā, kā arī Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldēs kopā atalgojumā saņēmis 74,7 tūkstošus eiro, viņš ir vērsies Administratīvajā apgabaltiesā ar lūgumu atcelt 300 eiro soda naudu, kas viņam piespriesta par tiesas sprieduma nepildīšanu tā sauktā Rīgas lidostas taksometru „zelta kilometra” lietā. Tikmēr LA rīcībā nonākuši dokumenti vieš lielāku skaidrību – kāpēc lidostas vadība līdz šim darījusi visu iespējamo, lai šajā „zelta kilometrā” ielaistu tikai divas „izredzētās” taksometru kompānijas.

Šis ir ārkārtīgi retais gadījums, kad par konkrētu neizdarību amatpersonām ir jāmaksā nevis no nodokļu maksātāju līdzekļiem, bet gan no personiskā maka. „Pretējā gadījumā lēmums tiks nodots izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam,” savā 30. augusta lēmumā sodītos brīdināja Administratīvā apgabaltiesa.

Taču K. Ozoliņš nav vienīgais izcili labi apmaksātais valsts darbinieks, kurš vērsies tiesā ar lūgumu atcelt vai vismaz samazināt šo uzlikto piespiedu naudu par tiesas sprieduma nepildīšanu „zelta kilometra” lietā.

Līdzīgus lūgumus ir iesnieguši arī visi četri starptautiskās lidostas Rīga vadītāji, kuriem tiesa tāpat katram ir uzlikusi piespiedu naudu 300 eiro apmērā par sprieduma nepildīšanu, - valdes priekšsēdētāja Ilona Līce un valdes locekļi Normunds Feierbergs, Irina Feļdmane un Lauma Jenča.

Nevienai no šīm amatpersonām 300 eiro nav summa, kuras nomaksa varētu sagādāt grūtības. Kā rāda viņu ikgadējās deklarācijas, ne tikai K. Ozoliņš, bet arī visi četri lidostas valdes locekļi pērn valsts darbā ir pelnījuši ļoti labi.

I. Līcei pērn šajā valsts darbā atalgojumā aprēķināti gandrīz 54 tūkstoši eiro, L. Jenčai – 42,5 tūkstoši eiro, N. Feierbergam (par nepilniem diviem mēnešiem) – 8,6 tūkstoši eiro, I. Feļdmanei (par diviem mēnešiem) – 10,5 tūkstoši eiro, kam klāt jāpieskaita pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme algā saņemtie 60 tūkstoši eiro.

Taču, neraugoties uz soda naudas salīdzinošo nenozīmīgumu, visas amatpersonas ir vērsušās tiesā ar līgumu to atcelt pilnībā vai vismaz daļēji. Turklāt, lai gan soda nauda ir uzlikta katrai no šīm amatpersonām individuāli, lūgumu tās ir iesniegušas uz lidostas Rīga blankas, - tieši tāpat kā K. Ozoliņa lūgums ir noformēts kā ministrijas dokuments.

Lūgumu pamatojums gan ir atšķirīgs. Lai gan Satiksmes ministrija ir valsts kā lidostas īpašnieces pārstāve un attiecīgi pilda īpašnieka funkcijas, K. Ozoliņš lūgumrakstā tiesai ir apgalvojis, ka ministrijai vispār neesot nekādu „tiesisku sviru, ar kuru palīdzību likt lidostai Rīga izpildīt tiesas spriedumu”.

Ierēdnis tiesai arī apgalvojis, ka šajā gadījumā, kad tiesa bija konstatējusi tās sprieduma nepildīšanu, vispār neesot „saskatāma Satiksmes ministrijas amatpersonas prettiesiska rīcība”, turklāt „iestājušos juridisko seku bardzība un administratīvā sodāmība par valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu nesamērīgi bargi ietekmē Satiksmes ministrijas valsts sekretāru” – tātad viņu pašu.

Savukārt sodītie lidostas valdes locekļi tiesai ir apgalvojuši, ka valde nemaz neesot vilcinājusies ar sprieduma izpildi un esot veikusi „visas nepieciešamās darbības, lai spriedums tiktu izpildīts pienācīgi (precīzi un laikus)”.

Tiesa, vienlaikus valdes locekļi nav nolieguši, ka lūguši nepārsūdzamā sprieduma izpildes termiņu atlikt līdz pat 2018. gada septembra beigām. Taču galvenais lidostas vadības arguments joprojām ir – tai esot „pienākums patstāvīgi izvērtēt iespējamos riskus un apdraudējumu civilās aviācijas un kritiskās infrastruktūras drošībai tās atklātajās teritorijā un tos novērst ar visiem iespējamiem tiesiskiem līdzekļiem”.

Tiesa, lai gan individuālie privātpersonu transportlīdzekļi joprojām var piebraukt pie pašām izlidošanas termināļa durvīm, lidostas vadība „iespējamos riskus un apdraudējumu” saistībā ar tiem nesaskata. Toties jo nozīmīgāks potenciālais apdraudējums esot taksometri pie atlidošanas izejas, ja vien tie nepiederot rūpīgi atlasītiem uzņēmumiem.

Lidostas vadība tiesai visās instancēs bija detalizēti aprakstījusi, kāpēc divu tās „izredzēto” taksometru kompāniju transportlīdzekļu piebraukšana un stāvēšana pie lidostas ēkas ir pieļaujama, savukārt citu – rada „riskus” un „apdraudējumu”, kaut arī šie taksometri ir licencēti atbilstoši oficiāli noteiktajai kārtībai.

Administratīvā apgabaltiesa gan šiem pretrunīgajiem skaidrojumiem nebija noticējusi un savā nolēmumā bija konstatējusi, ka lidostas Rīga caurlaižu sistēma ir tikusi izveidota nevis drošības pasākumiem, bet gan komerciālos nolūkos, lai regulētu taksometru pakalpojumu sniegšanu.

Vairāku dienu laikā starptautiskās lidostas Rīga „komunikācijas vienības vadītāja” Laura Karnīte tā arī neatbildēja uz LA jautājumu – vai lidostai līdz šim ir bijušas kādas līgumattiecības ar Baltic Taxi un Red Cab taksometru uzņēmumiem un vai to ietvaros lidosta no šiem uzņēmumiem ir saņēmusi kādus maksājumus. Tikmēr LA rīcībā ir nonācis lidostas vadības 2015. gadā apstiprināts dokuments, kas vismaz daļēji apstiprina tiesas secinājumus.

Šis dokuments ir I. Līces vēl kā lidostas valdes locekles apstiprinātie „Taksometru stāvvietas caurlaides izsniegšanas un lietošanas noteikumi”, kuri demonstrē tās iespaidīgās summas, ko „izredzētajām” taksometru kompānijām ir nācies ik mēnesi maksāt lidostai par iespēju piekļūt „zelta kilometram”.

Kā rāda šie noteikumi, katram no taksometru uzņēmumiem par caurlaidi – „atļauju, kas dod tiesības 60 taksometriem, kas ir noteiktais minimālais taksometru skaits, lai saņemtu caurlaidi, izmantot taksometru stāvvietu, lai uzņemtu pasažierus” – mēnesī ir nācies lidostai maksāt 9497,67 eiro plus pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tas nozīmē, ka no abām „īpašajām” taksometru kompānijām par tām ekskluzīvi nodrošināto piekļuvi „zelta kilometram” lidosta Rīga līdz pat tiesas spriedumam mēnesī saņēma gandrīz 23 tūkstošus eiro, bet gadā – 275,8 tūkstošus eiro (ieskaitot PVN). Tātad tieši taksometru kompāniju maksājumi ir nodrošinājuši ļoti nozīmīgu daļu no lidostas peļņas: pērn tās kopējais apjoms, kā rāda Lursoft dati, bija 358,4 tūkstoši eiro.

Kā rāda šie noteikumi, katram no taksometru uzņēmumiem par caurlaidi – „atļauju, kas dod tiesības 60 taksometriem, kas ir noteiktais minimālais taksometru skaits, lai saņemtu caurlaidi, izmantot taksometru stāvvietu, lai uzņemtu pasažierus” – mēnesī ir nācies lidostai maksāt 9497,67 eiro plus pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Tas nozīmē, ka no abām „īpašajām” taksometru kompānijām par tām ekskluzīvi nodrošināto piekļuvi „zelta kilometram” lidosta “Rīga” līdz pat tiesas spriedumam mēnesī saņēma gandrīz 23 tūkstošus eiro, bet gadā – 275,8 tūkstošus eiro (ieskaitot PVN). Tātad tieši taksometru kompāniju maksājumi ir nodrošinājuši ļoti nozīmīgu daļu no lidostas peļņas: pērn tās kopējais apjoms, kā rāda “Lursoft” dati, bija 358,4 tūkstoši eiro.

Jau pēc tiesas sprieduma, kas paredzēja likvidēt priekšrocības šīm „naudas govīm”, lidostas valde mēģināja to apiet ar līkumu, šā gada 7.augustā pieņemot jaunus noteikumus ar nosaukumu „Korporatīvo klientu zonas lietošanas noteikumi”.

Šajos noteikumos jēga bija palikusi tā pati iepriekšējā – lidosta par katru cenu vēlējās saņemt savu peļņas daļu no taksometru kompānijām. Vienīgā vērā ņemamā atšķirība bija tā, ka jaunajos noteikumos uzreiz tika noteikta caurlaides gada cena – 113 972 eiro plus PVN. Savukārt fiziskai personai šī gada maksa tika noteikta 12 664 eiro apmērā (plus PVN)

No tiesas šā gada 30. augusta lēmuma rodas iespaids, ka tieši šī lidostas vadības acīmredzamā vēlēšanās saglabāt peļņu un tās vārdā spriedumu apiet ar līkumu ir bijusi tā, kas mudinājusi izšķirties par Latvijas apstākļiem reto sodu – piespiedu naudas noteikšanu konkrētām amatpersonām.

„VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” apzināti nav izpildījusi Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu un faktiski turpina tās pašas darbības, kuras apgabaltiesa jau atzina par nepamatotām”, līdz ar ko „VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” apzināti turpina ignorēt Administratīvās apgabaltiesas spriedumā norādīto” un regulēt taksometru pakalpojumu sniegšanu, konstatēja Administratīvā apgabaltiesa.

Tagad šai pašai tiesai ir jālemj par to, vai nākt pretī sodītajām turīgajām amatpersonām un pilnībā vai daļēji atbrīvot tās no noteiktās piespiedu naudas.

Uzziņai: kas ir strīda objekts – pieeja „zelta kilometram”

Strīda ģeogrāfiskais objekts ir tā sauktais „zelta kilometrs” – izsakoties tiesas sprieduma vārdiem, taksometru stāvēšanas josla pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri pēc atlidošanas dodas projām no lidostas. Vairākus gadus pieeja šai kārotajai joslai ar lidostas vadības ziņu ir bijusi tikai divām taksometru kompānijām.

Pēc ilgākas tiesāšanās Augstākā tiesa šā gada pavasarī atstāja negrozītu 2016. gada maija spriedumu, ar kuru lidostai Rīga tika uzlikts par pienākumu mēneša laikā nodrošināt pieeju šai joslai visiem taksometriem – demontēt barjeru, kas ierobežoja piekļūšanu šai joslai, kā arī ceļazīmi “Iebraukt aizliegts” ar papildzīmi “Izņemot ar lidostas atļaujām”.

Taču vispirms lidostas vadība mēģināja sprieduma izpildi vienkārši novilcināt, bet, kad tas neizdevās, barjera un ceļazīmes gan tika demontētas, toties nedaudz citur tika uzstādītas jaunas, kā rezultātā pēc būtības nekas nemainījās, - pieeja „zelta kilometram” joprojām palika tikai Baltic Taxi un Red Cab taksometriem.

Rezultātā taksometra šoferim Valērijam Utjanskim (juridiskais pārstāvis - zvērināts advokāts Dēvijs Elnionis) nācās vērsties Administratīvajā apgabaltiesā ar lūgumu nodrošināt, lai lidostas vadība patiešām izpildītu tiesas spriedumu, un tad arī tiesa pieņēma lēmumu uzlikt virknei amatpersonu piespiedu naudu – sodu par tiesas sprieduma nepildīšanu.

Pēc šī lēmuma „zelta kilometrs” beidzot ir pieejams ikvienam licencētam taksometram, taču lidostas Rīga preses pārstāve, klusējot par iepriekšējām finansiālajām saistībām ar abām „izredzētajām” taksometru kompānijām, ir gatava medijiem gari un plaši stāstīt par iestājušos haosu, neērtībām, ceļu satiksmes traucējumiem un summām, ko taksisti tagad reizēm pieprasot naivākiem pasažieriem, - kaut neviens konkrēts fakts minēts netiek.

Faktiski rodas iespaids, ka lidostas vadība joprojām nav mierā ar tiesas spriedumu, jo ļoti vēlas kontrolēt „savā” teritorijā – kaut tiesa spriedumā skaidri noteikusi, ka tā ir publiska teritorija – notiekošo. Advokāts D. Elnionis, ar kura palīdzību taksometra vadītājs V. Utjanskis guva uzvaru prāvā, teic – viņa klientam esot aizdomas, ka, uzturot negatīvu informatīvo fonu par radušos „haosu”, paklusām tiekot meklēti jauni risinājumi, lai lidosta atgūtu savas „ekskluzīvās naudas govis” – tikai un vienīgi sarkanos un zaļos taksometrus.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

72
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Nekad neesmu sapratis iemeslus, kas Saeimām, valdībām un pieciem prezidentiem traucēja panākt lustrācijas likuma pieņemšanu

Foto„Neziņa un neizpratne veicina dažādus pieņēmumus,” par Valsts drošības komitejas dokumentu atslepenošanu un īpaša lustrācijas likuma nepieciešamību Latvijā saka Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Georgs Andrejevs, kurš savulaik, iemantodams sabiedrības cieņu, atkāpās no ārlietu ministra posteņa, atzīdams atskaišu rakstīšanu čekai par saviem zinātniskajiem ārvalstu komandējumiem.
Lasīt visu...

12

Kad cerību zaudēs pēdējais dons Kihots...

FotoEs esmu pedagogs. Strādāju Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā. Tajā pašā, uz kuru ved meža ceļš, kur reizēm lido krēsli un, kā jau visiem ticis paziņots, ne skolēni, ne skolotāji neievēro iekšējās kārtības noteikumus. Dienām ilgi visi, kam vien nav slinkums, ir izteikušies par mūsu skolu. Tagad pienākusi mana kārta. Es neesmu ne direktore, ne mācību pārzine, ne kāds cits no skolas administrācijas. Es esmu ierindas skolotājs. Es runāšu tikai savā vārdā un paudīšu savu viedokli. Un tās durvis… Tās durvis ir manas!
Lasīt visu...

21

Kurš piesedz Andu Čakšu?

FotoVeikli darboņi cenšas panākt Eiropas Savienībā nereģistrētu un nepārbaudītu zāļu masveida ievešanu Latvijā, tādējādi apdraudot veiksmīgi sākto cīņu ar C hepatītu un pakļaujot nopietnam riskam daudzus pacientus.
Lasīt visu...

21

Ja vēlēšanas būtu rīt

FotoŠis socioloģisko aptauju jautājums mani vienmēr ir nedaudz mulsinājis. Jo, ja vēlēšanas nav rīt, tad cilvēki nekad nejūtas un nedomā tā, kā viņi jūtas un domā vēlēšanu kampaņu pēdējā dienā. Bet nu neko darīt – nekur pasaulē nekas labāks nav izgudrots, lai sekotu vēlētāju izvēles dinamikai.
Lasīt visu...

21

Ādama nolādēšanas monitorings: ekonomikas izpratne

FotoĀdama mantojums ir ļoti daudzpusīgs. Tajā ietilpst ne tikai klaušas, augļošana, zinātniski tehniskais progress, par ko bija runa pirmajā esejā. No Bībelē attēlotās Ādama nolādēšanas viedokļa var izprast arī ekonomikas līkločus. Šajā izpratnē saskatāma cilvēciskās domas grēkošana, cilvēkiem pašiem sevi mānot un tādējādi sev sagādājot ciešanas. Turklāt mūsdienās attieksmē pret ekonomiku var novērot paradoksāli pretrunīgus pavērsienus.
Lasīt visu...

12

Komunistu kolaboranti Eiropā un Latvijā

FotoEiropā ir tāda organizācija - Prāgas platforma, jeb pilnā vārdā „Eiropas atmiņas un sirdsapziņas platforma”, kas vieno 43 institūcijas no 18 valstīm ar mērķi izglītot sabiedrību par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem. Man bijis tas gods šajā organizācijā pārstāvēt Latvijas okupācijas izpētes biedrību.
Lasīt visu...

21

AKKA/LAA rijībai un alkatībai nav robežu

Foto5. decembrī Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) bija uzaicināta piedalīties Saeimas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdē. Izskatāmais jautājums – pieejas nodrošināšana periodika.lv pilnam saturam izglītības iestādēs. Tā nu sanācis, ka saskaņā ar šī brīža likumdošanu, periodika.lv saturs ir brīvi pieejams visās Latvijas publiskajās bibliotēkās, bet, piemēram, skolu bibliotēkas formāli nav publiskas bibliotēkas un tāpēc tur, tāpat kā no publisku lietotāju datoriem ir pieejami tikai tie laikraksti, kas izdoti līdz 1946. gadam (nākamgad kļūs pieejams arī 1947. gads).
Lasīt visu...

15

Par partiju pārbēdzējiem, suņiem un blusām

FotoPublicējam mazmazītiņu fragmentu no Rīga TV24 aizvadītās nedēļas raidījuma TOP5, kurā Lato Lapsa sniedz, domājams, visiem labi izprotamu skaidrojumu par mūsdienu Latvijas politiķiem, kas "Latvijas labā" no vienas partijas mēģina pārbēgt uz kādu citu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Replace Baltica”, un vai jauna migrantu iepludināšana glābs Latviju

Ieraudzīju sejgrāmatā diskusiju par migrāciju. Paldies rakstītājiem, ierosinājāt arī mani izteikties. Tā kā domas gaŗākas par caurmēra sejgrāmatas atsauksmi...

Foto

JKP nepieļaus savās rindās negodprātīgus politiķus

Lai nodrošinātu Jaunās konservatīvā partijas (JKP) principu un vēlētājiem doto solījumu pildīšanu – strādāt sabiedrības, nevis šauru grupu interesēs, JKP...

Foto

Ārpus Saeimas esošie laulības institūta pretinieki liek kāju durvīs

Ievērojot, ka ārpus Saeimas esošie laulības institūta pretinieki savai likumdošanas iniciatīvai (Kopdzīves likums) ir savākuši 10 tūkstošus...

Foto

Takfir: dvieļu kari jeb kāpēc musulmanis nogalina musulmani

Sīnaja pussalas pilsētā Ravdā (al Rawdah) 25.novembrī sunnītu musulmaņi uzbruka vietējai sūfiju mošejai un, izmantojot sprāgstvielas un šaujamieročus, nogalināja vairāk nekā...

Foto

Advokāta piezīmes uz Anša Ataola Bērziņa (ne)izdošanas lietas materiāliem

Novembra beigās beidzot bija iespējams iepazīties ar oficiālo Čehijas tiesas nolēmumu, ar kuru nolemts, ka mans klients...

Foto

Latvijas Zaļās partijas valde aicina savus ministrus un zaļos Saeimas deputātus iestāties pret grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā

29. novembra valdes sēdē Latvijas Zaļās partijas...

Foto

Kāpēc „Silavas” direktors sešu gadu laikā kardināli mainīja viedokli par cērtamajiem kokiem

„Vēl 2011. gadā LVMI "Silava" direktors Jurģis Jansons brīdināja, ka galvenajā cirtē cērtamo koku...

Foto

Etniskais sadisms un patogēnais tārps

Sadismam tradicionāli ir individuāla trajektorija. Parasti kāds tīksminās par otra cilvēka ciešanām. Tomēr iespējams sadistiski tīksmināties par visas tautas ciešanām....

Foto

Somijas piemērs - vai Latvijas mežu nākotne?

Vēl 2011. gadā LVMI "Silava" direktors Jurģis Jansons brīdināja, ka galvenajā cirtē cērtamo koku caurmēra samazināšana var nojaukt Latvijas...

Foto

Neļaujiet vēl vairāk iznīcināt Latvijas mežus

Jūs uzrunā iniciatīva 100 kailcirtes Latvijas simtgadei. Mēs esam vairāku organizāciju un privātpersonu sākta kustība, un mūsu mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību Zemkopības...

Foto

Tjarvei-Ločmelei no vēršanās Ģenerālprokuratūrā nekas nesanāk, tagad iesniegumu Kalnmeieram nosūta Paiders

Žurnāla Ir izdevēju pārstāvei Nellijai Tjarvei (publiski zināma kā Ločmele) vēršanās Ģenerālprokuratūrā pret žurnālistu Juri Paideru nekādus...

Foto

Aicinām valdību nepieņemt grozījumus noteikumos par koku ciršanu un rosinām Latvijas iedzīvotājus parakstīt petīciju

Trešdien, 22.novembrī, Zemkopības ministrija nosūtīja piecu dienu saskaņošanai pēc starpministriju sanāksmes precizēto...

Foto

Ušakovs virza neveselīgu politiku, „Saskaņa” tiek izmantota kā „satelītpartija” Lembergam

Saskaņas un Aivara Lemberga pakļautībā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sadarbība ir pastāvējusi vienmēr. Tā tas...

Foto

„Rīdzenes sarunas”: nevienu konkrētu faktu neminēšu, bet aizdomas apstiprinās

Patstāvīgi strādājot ar oligarhu krimināllietas un operatīvās lietas materiāliem, esmu guvis pārliecību, ka pieņēmumi par valsts sagrābšanas...

Foto

Deputātu pieprasījums par Ašeradena ministrijas nespēju vai izvairīšanos sniegt atbildes par subsidētās elektroenerģijas ražošanu

Mēs, Saeimas deputāti, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli un Latvijas Republikas Satversmi,...

Foto

Operatīvās informācijas avotu filosofija

Vārdkopa „operatīvās informācijas avots” bija termins VDK. Par operatīvās informācijas avotiem (turpmāk – „avotiem”) dēvēja gan cilvēkus, gan tehniskās iekārtas. „Avoti” bija...

Foto

Imigrācija - fakti un izaicinājumi. Nacionālistu skatījums un atbildes

Par neeiropiešu masu imigrāciju un tās sekām vecajā Eiropā ir rakstīts un runāts jau gadiem ilgi. Šī...

Foto

VID nodokļu audits un pušu tiesības

Statistika jau daudzus gadus nemainīgi apstiprina: ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēmis veikt nodokļu auditu, aptuveni 95% gadījumu tas noslēgsies...

Foto

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta stāvoklis tuvojas bioloģiskajai nāvei

Kopš Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) augustā pametusi tā direktore Sarmīte Villere, dienesta stāvokli var raksturot kā klīnisko...

Foto

Vai Maizīša aste ir čekas maisos?

“Drošības dienestiem, redzot kartotēku, ir zināms, ar ko ikdienā nodarbojas personas, kas strādājušas VDK,” – šādi Saeimas cilvēktiesību komisijas sēdē...

Foto

Latvieši, nepieļaujiet mūsu kļūdas ar mežu iznīcināšanas grozījumiem

Mēs esam iepazinušies ar grozījumiem, kas ierosināti Latvijas mežu ciršanu regulējošajos noteikumos un ietekmētu milzīgas mežu platības, atļaujot...

Foto

Latvijas tautu no atmodas laika sapņa par to, kāda būs brīvā Latvija, šķir astoņi prihvatizēti miljardi

Atkl 2:1-5 “Raksti Efesas draudzes eņģelim: tā saka tas, kas...

Foto

Esiet gatavi rīkoties

Mīļā Latvijas tauta! Es sirsnīgi sveicu jūs Latvijas dzimšanas dienā! Es to daru ar patiesu lepnumu. Šodien sākas Latvijas simtais gads. Gadsimts nozīmē...

Foto

Vai Latvija kļūs par Eiropas kabeļu izgāztuvi?

Kad iegādājamies Eiropā ražotas sadzīves preces, tad paļaujamies taču, ka eksistē noteikti standarti (ja ne Latvijā, tad vismaz Eiropā),...

Foto

Dažādas vaļības, apvainojumi, pat naida runa nereti tiek maskēti kā demokrātijas izpausmes

1918. gada 18.novembris ir tā vēsturiskā diena, kurā pirms 99 gadiem tika proklamēta mūsu...

Foto

Nāk kailcirtes izgreznot Latviju?

Jau vairākus gadus, uzrunājot tautiešus, arī mūsu novadniekus, kas kaut kādu iemeslu dēļ dzīvo un strādā ārzemēs, nevar nepamanīt apbrīnojamu vienprātību viņu...

Foto

Valsts svētkos vēlu beidzot sākt domāt par nacionālo drošību

Patriotiskā nedēļa pirms mūsu valsts svētkiem ir laiks, kad cildinām Latviju un arī tos cilvēkus, kas rūpējas...

Foto

Par Neo lietu – pie prezidenta

Lai arī šī gada 27. oktobrī Latvijas Republikas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu atstāt spēkā Rīgas apgabaltiesas 2017. gada 17. janvāra...

Foto

Kāpēc lai Čakša rūpētos par resursu efektīvu izmantošanu, ja var vienkārši paprasīt Saeimai vēl 16 miljonus

Saeima no valdības ir saņēmusi Veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu,...

Foto

Pirms četriem gadiem pirmoreiz publicēts raksts: vai aicinājums turpināt „dzīvot melos”?

Tieši tā var uztvert Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja (raksts pirmoreiz publicēts 2013. gada decembrī)...