Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš pērn ministrijā, kā arī Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldēs kopā atalgojumā saņēmis 74,7 tūkstošus eiro, viņš ir vērsies Administratīvajā apgabaltiesā ar lūgumu atcelt 300 eiro soda naudu, kas viņam piespriesta par tiesas sprieduma nepildīšanu tā sauktā Rīgas lidostas taksometru „zelta kilometra” lietā. Tikmēr LA rīcībā nonākuši dokumenti vieš lielāku skaidrību – kāpēc lidostas vadība līdz šim darījusi visu iespējamo, lai šajā „zelta kilometrā” ielaistu tikai divas „izredzētās” taksometru kompānijas.

Šis ir ārkārtīgi retais gadījums, kad par konkrētu neizdarību amatpersonām ir jāmaksā nevis no nodokļu maksātāju līdzekļiem, bet gan no personiskā maka. „Pretējā gadījumā lēmums tiks nodots izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam,” savā 30. augusta lēmumā sodītos brīdināja Administratīvā apgabaltiesa.

Taču K. Ozoliņš nav vienīgais izcili labi apmaksātais valsts darbinieks, kurš vērsies tiesā ar lūgumu atcelt vai vismaz samazināt šo uzlikto piespiedu naudu par tiesas sprieduma nepildīšanu „zelta kilometra” lietā.

Līdzīgus lūgumus ir iesnieguši arī visi četri starptautiskās lidostas Rīga vadītāji, kuriem tiesa tāpat katram ir uzlikusi piespiedu naudu 300 eiro apmērā par sprieduma nepildīšanu, - valdes priekšsēdētāja Ilona Līce un valdes locekļi Normunds Feierbergs, Irina Feļdmane un Lauma Jenča.

Nevienai no šīm amatpersonām 300 eiro nav summa, kuras nomaksa varētu sagādāt grūtības. Kā rāda viņu ikgadējās deklarācijas, ne tikai K. Ozoliņš, bet arī visi četri lidostas valdes locekļi pērn valsts darbā ir pelnījuši ļoti labi.

I. Līcei pērn šajā valsts darbā atalgojumā aprēķināti gandrīz 54 tūkstoši eiro, L. Jenčai – 42,5 tūkstoši eiro, N. Feierbergam (par nepilniem diviem mēnešiem) – 8,6 tūkstoši eiro, I. Feļdmanei (par diviem mēnešiem) – 10,5 tūkstoši eiro, kam klāt jāpieskaita pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme algā saņemtie 60 tūkstoši eiro.

Taču, neraugoties uz soda naudas salīdzinošo nenozīmīgumu, visas amatpersonas ir vērsušās tiesā ar līgumu to atcelt pilnībā vai vismaz daļēji. Turklāt, lai gan soda nauda ir uzlikta katrai no šīm amatpersonām individuāli, lūgumu tās ir iesniegušas uz lidostas Rīga blankas, - tieši tāpat kā K. Ozoliņa lūgums ir noformēts kā ministrijas dokuments.

Lūgumu pamatojums gan ir atšķirīgs. Lai gan Satiksmes ministrija ir valsts kā lidostas īpašnieces pārstāve un attiecīgi pilda īpašnieka funkcijas, K. Ozoliņš lūgumrakstā tiesai ir apgalvojis, ka ministrijai vispār neesot nekādu „tiesisku sviru, ar kuru palīdzību likt lidostai Rīga izpildīt tiesas spriedumu”.

Ierēdnis tiesai arī apgalvojis, ka šajā gadījumā, kad tiesa bija konstatējusi tās sprieduma nepildīšanu, vispār neesot „saskatāma Satiksmes ministrijas amatpersonas prettiesiska rīcība”, turklāt „iestājušos juridisko seku bardzība un administratīvā sodāmība par valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu nesamērīgi bargi ietekmē Satiksmes ministrijas valsts sekretāru” – tātad viņu pašu.

Savukārt sodītie lidostas valdes locekļi tiesai ir apgalvojuši, ka valde nemaz neesot vilcinājusies ar sprieduma izpildi un esot veikusi „visas nepieciešamās darbības, lai spriedums tiktu izpildīts pienācīgi (precīzi un laikus)”.

Tiesa, vienlaikus valdes locekļi nav nolieguši, ka lūguši nepārsūdzamā sprieduma izpildes termiņu atlikt līdz pat 2018. gada septembra beigām. Taču galvenais lidostas vadības arguments joprojām ir – tai esot „pienākums patstāvīgi izvērtēt iespējamos riskus un apdraudējumu civilās aviācijas un kritiskās infrastruktūras drošībai tās atklātajās teritorijā un tos novērst ar visiem iespējamiem tiesiskiem līdzekļiem”.

Tiesa, lai gan individuālie privātpersonu transportlīdzekļi joprojām var piebraukt pie pašām izlidošanas termināļa durvīm, lidostas vadība „iespējamos riskus un apdraudējumu” saistībā ar tiem nesaskata. Toties jo nozīmīgāks potenciālais apdraudējums esot taksometri pie atlidošanas izejas, ja vien tie nepiederot rūpīgi atlasītiem uzņēmumiem.

Lidostas vadība tiesai visās instancēs bija detalizēti aprakstījusi, kāpēc divu tās „izredzēto” taksometru kompāniju transportlīdzekļu piebraukšana un stāvēšana pie lidostas ēkas ir pieļaujama, savukārt citu – rada „riskus” un „apdraudējumu”, kaut arī šie taksometri ir licencēti atbilstoši oficiāli noteiktajai kārtībai.

Administratīvā apgabaltiesa gan šiem pretrunīgajiem skaidrojumiem nebija noticējusi un savā nolēmumā bija konstatējusi, ka lidostas Rīga caurlaižu sistēma ir tikusi izveidota nevis drošības pasākumiem, bet gan komerciālos nolūkos, lai regulētu taksometru pakalpojumu sniegšanu.

Vairāku dienu laikā starptautiskās lidostas Rīga „komunikācijas vienības vadītāja” Laura Karnīte tā arī neatbildēja uz LA jautājumu – vai lidostai līdz šim ir bijušas kādas līgumattiecības ar Baltic Taxi un Red Cab taksometru uzņēmumiem un vai to ietvaros lidosta no šiem uzņēmumiem ir saņēmusi kādus maksājumus. Tikmēr LA rīcībā ir nonācis lidostas vadības 2015. gadā apstiprināts dokuments, kas vismaz daļēji apstiprina tiesas secinājumus.

Šis dokuments ir I. Līces vēl kā lidostas valdes locekles apstiprinātie „Taksometru stāvvietas caurlaides izsniegšanas un lietošanas noteikumi”, kuri demonstrē tās iespaidīgās summas, ko „izredzētajām” taksometru kompānijām ir nācies ik mēnesi maksāt lidostai par iespēju piekļūt „zelta kilometram”.

Kā rāda šie noteikumi, katram no taksometru uzņēmumiem par caurlaidi – „atļauju, kas dod tiesības 60 taksometriem, kas ir noteiktais minimālais taksometru skaits, lai saņemtu caurlaidi, izmantot taksometru stāvvietu, lai uzņemtu pasažierus” – mēnesī ir nācies lidostai maksāt 9497,67 eiro plus pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tas nozīmē, ka no abām „īpašajām” taksometru kompānijām par tām ekskluzīvi nodrošināto piekļuvi „zelta kilometram” lidosta Rīga līdz pat tiesas spriedumam mēnesī saņēma gandrīz 23 tūkstošus eiro, bet gadā – 275,8 tūkstošus eiro (ieskaitot PVN). Tātad tieši taksometru kompāniju maksājumi ir nodrošinājuši ļoti nozīmīgu daļu no lidostas peļņas: pērn tās kopējais apjoms, kā rāda Lursoft dati, bija 358,4 tūkstoši eiro.

Kā rāda šie noteikumi, katram no taksometru uzņēmumiem par caurlaidi – „atļauju, kas dod tiesības 60 taksometriem, kas ir noteiktais minimālais taksometru skaits, lai saņemtu caurlaidi, izmantot taksometru stāvvietu, lai uzņemtu pasažierus” – mēnesī ir nācies lidostai maksāt 9497,67 eiro plus pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Tas nozīmē, ka no abām „īpašajām” taksometru kompānijām par tām ekskluzīvi nodrošināto piekļuvi „zelta kilometram” lidosta “Rīga” līdz pat tiesas spriedumam mēnesī saņēma gandrīz 23 tūkstošus eiro, bet gadā – 275,8 tūkstošus eiro (ieskaitot PVN). Tātad tieši taksometru kompāniju maksājumi ir nodrošinājuši ļoti nozīmīgu daļu no lidostas peļņas: pērn tās kopējais apjoms, kā rāda “Lursoft” dati, bija 358,4 tūkstoši eiro.

Jau pēc tiesas sprieduma, kas paredzēja likvidēt priekšrocības šīm „naudas govīm”, lidostas valde mēģināja to apiet ar līkumu, šā gada 7.augustā pieņemot jaunus noteikumus ar nosaukumu „Korporatīvo klientu zonas lietošanas noteikumi”.

Šajos noteikumos jēga bija palikusi tā pati iepriekšējā – lidosta par katru cenu vēlējās saņemt savu peļņas daļu no taksometru kompānijām. Vienīgā vērā ņemamā atšķirība bija tā, ka jaunajos noteikumos uzreiz tika noteikta caurlaides gada cena – 113 972 eiro plus PVN. Savukārt fiziskai personai šī gada maksa tika noteikta 12 664 eiro apmērā (plus PVN)

No tiesas šā gada 30. augusta lēmuma rodas iespaids, ka tieši šī lidostas vadības acīmredzamā vēlēšanās saglabāt peļņu un tās vārdā spriedumu apiet ar līkumu ir bijusi tā, kas mudinājusi izšķirties par Latvijas apstākļiem reto sodu – piespiedu naudas noteikšanu konkrētām amatpersonām.

„VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” apzināti nav izpildījusi Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu un faktiski turpina tās pašas darbības, kuras apgabaltiesa jau atzina par nepamatotām”, līdz ar ko „VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” apzināti turpina ignorēt Administratīvās apgabaltiesas spriedumā norādīto” un regulēt taksometru pakalpojumu sniegšanu, konstatēja Administratīvā apgabaltiesa.

Tagad šai pašai tiesai ir jālemj par to, vai nākt pretī sodītajām turīgajām amatpersonām un pilnībā vai daļēji atbrīvot tās no noteiktās piespiedu naudas.

Uzziņai: kas ir strīda objekts – pieeja „zelta kilometram”

Strīda ģeogrāfiskais objekts ir tā sauktais „zelta kilometrs” – izsakoties tiesas sprieduma vārdiem, taksometru stāvēšanas josla pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri pēc atlidošanas dodas projām no lidostas. Vairākus gadus pieeja šai kārotajai joslai ar lidostas vadības ziņu ir bijusi tikai divām taksometru kompānijām.

Pēc ilgākas tiesāšanās Augstākā tiesa šā gada pavasarī atstāja negrozītu 2016. gada maija spriedumu, ar kuru lidostai Rīga tika uzlikts par pienākumu mēneša laikā nodrošināt pieeju šai joslai visiem taksometriem – demontēt barjeru, kas ierobežoja piekļūšanu šai joslai, kā arī ceļazīmi “Iebraukt aizliegts” ar papildzīmi “Izņemot ar lidostas atļaujām”.

Taču vispirms lidostas vadība mēģināja sprieduma izpildi vienkārši novilcināt, bet, kad tas neizdevās, barjera un ceļazīmes gan tika demontētas, toties nedaudz citur tika uzstādītas jaunas, kā rezultātā pēc būtības nekas nemainījās, - pieeja „zelta kilometram” joprojām palika tikai Baltic Taxi un Red Cab taksometriem.

Rezultātā taksometra šoferim Valērijam Utjanskim (juridiskais pārstāvis - zvērināts advokāts Dēvijs Elnionis) nācās vērsties Administratīvajā apgabaltiesā ar lūgumu nodrošināt, lai lidostas vadība patiešām izpildītu tiesas spriedumu, un tad arī tiesa pieņēma lēmumu uzlikt virknei amatpersonu piespiedu naudu – sodu par tiesas sprieduma nepildīšanu.

Pēc šī lēmuma „zelta kilometrs” beidzot ir pieejams ikvienam licencētam taksometram, taču lidostas Rīga preses pārstāve, klusējot par iepriekšējām finansiālajām saistībām ar abām „izredzētajām” taksometru kompānijām, ir gatava medijiem gari un plaši stāstīt par iestājušos haosu, neērtībām, ceļu satiksmes traucējumiem un summām, ko taksisti tagad reizēm pieprasot naivākiem pasažieriem, - kaut neviens konkrēts fakts minēts netiek.

Faktiski rodas iespaids, ka lidostas vadība joprojām nav mierā ar tiesas spriedumu, jo ļoti vēlas kontrolēt „savā” teritorijā – kaut tiesa spriedumā skaidri noteikusi, ka tā ir publiska teritorija – notiekošo. Advokāts D. Elnionis, ar kura palīdzību taksometra vadītājs V. Utjanskis guva uzvaru prāvā, teic – viņa klientam esot aizdomas, ka, uzturot negatīvu informatīvo fonu par radušos „haosu”, paklusām tiekot meklēti jauni risinājumi, lai lidosta atgūtu savas „ekskluzīvās naudas govis” – tikai un vienīgi sarkanos un zaļos taksometrus.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...