Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ierēdņu nekompetence vai apzināta atsevišķu uzņēmumu lobēšana?

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija
30.08.2017.
Komentāri (4)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā apstiprināšanai noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) izmantošanu centralizētajā siltumapgādē" otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi".

Noteikumu projektā aprakstīts, ka līdz 2023.gada 31.decembrim atbilstoši darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” noteiktajam plānots sasniegt šādus rezultāta rādītājus:

- AER īpatsvars pārveidošanas sektorā saražotajā siltumenerģijā – 60%;

- kopējā AER siltumjauda centralizētajā siltumapgādē (turpmāk - CSA) – 1 820 MW;

- rekonstruēto siltumtīklu garums – 21 km;

- siltumenerģijas zudumu samazinājums rekonstruētajos siltumtīklos – 14 634 MWh/ gadā;

- AER izmantojošu siltumražošanas jaudu modernizācija un pieaugums CSA – 21 MW;

- no AER ražotā papildjauda – 8 MW;

- aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – 14 095 CO2 ekvivalenta tonnas.

Neizpratni rada tas, ka šo mērķu sasniegšanai atbalsts ir paredzēts vienīgi mazāk efektīvām tehnoloģijām, vērtīgo kurināmo vienkārši sadedzinot katlos, neparedzot iespēju uz vienlīdzīgiem noteikumiem konkurēt modernākām un efektīvākām kurināmā izmantošanas tehnoloģijām, piemēram, koģenerācijai.

Koģenerācija ir visefektīvākais pašlaik pasaulē zināmais kurināmā izmantošanas veids ar visaugstāko pievienoto vērtību, jo paralēli siltumenerģijai tiek iegūta arī elektroenerģija. Koģenerāciju var efektīvi izmantot tieši centralizētajā siltumapgādē, kas ir Latvijas priekšrocība, kura ar šādiem “noteikumiem” nebūs izmantojama arī nākotnē, jo jaunizbūvētos katlus nedrīkstēs aizstāt ar citām iekārtām.

Noteikumu projekta 4.3.1. punkts paredz izņēmumu atbalsta saņemšanai koģenerācijas stacijām, - “…izņemot gadījumu, kad projekta ietvaros tiek veikta siltumenerģijas akumulācijas iekārtas uzstādīšana vai būvniecība”.

Šādā teksta redakcijā šis izņēmums rada iespējas saņemt programmas finansējumu arī tām koģenerācijas stacijām, kuras izmanto fosilo kurināmo un ir pretrunā mērķim veicināt vietējo AER izmantošanu. Loģiski būtu šo izņēmumu attiecināt vienīgi uz AER izmantojošām stacijām. Rodas pamatots jautājums – vai tā ir kārtējā neuzmanības kļūda, vai apzināti iestrādāta iespēja kāda uzņēmuma interesēs?

Nepatīkams pārsteigums parādās iepazīstoties ar ziņojuma sadaļu, kur tiek rakstīts par biogāzi. Ir zināms, ka biogāze arī ir viens no AER, bet šajā ziņojumā tiek liegtas investīcijas koģenerācijas elektroenerģijas staciju būvniecībā vai rekonstrukcijā, tai skaitā biogāzes koģenerācijas iekārtu iegādē un uzstādīšanā. Kā iemeslu minot to, ka šāds ieguldījums ir jau bijis atbalstīts un biogāzes stacijām tiek sniegts valsts atbalsts piešķirot obligātā iepirkuma (turpmāk - OI) tiesības.

Nezināmu iemeslu dēļ tiek aizmirsts, ka OI tiesības ir arī dabas gāzes termoelektrostacijām, kuriem acīmredzami pēc šī ziņojuma ietvara var secināt, ka atbalsts pienāksies.

Šāds instruments būtu ļoti labs, lai atbalstītu jaunas biogāzes stacijas, kur tās ir nepieciešamas, lai risinātu vides problēmas, reizē apgādātu fermas un, ja nepieciešams, CSA nodotu siltumu un, protams, koģenerācijas procesā ražotu elektroenerģiju, kuru realizētu pašapgādē vai brīvajā tirgū!”

Eiropā un pasaulē nepārtraukti tiek meklēti un ieviesti vislabākie un efektīvākie kompleksie risinājumi vides un enerģētikas jomā, tai skaitā atkritumu utilizācijā ar vienlaicīgu enerģijas iegūšanu (arī biogāzes ražošana koģenerācijā vai ar tālāku biometāna iegūšanu u.t.t.). Tāpēc nav skaidrs, kāpēc Latvijā, kur tiek domāts par vidi, šādi risinājumi ne tikai netiek ņemti vērā, bet atklāti noliegti.

Nav skaidrs arī tas, kāpēc tik nozīmīgs noteikumu projekts tiek skatīts Ministru kabinetā bez apspriešanas. Arī tas liek aizdomāties par to, ka projekts tiek virzīts kāda uzņēmuma interesēs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...