Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašlaik, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir uzlikusi ierobežojumus ABLV bankas operācijām un banka ir vērsusies pie Latvijas valsts, lūdzot gandrīz pusmiljarda aizdevumu apmaiņā pret vērtspapīru ķīlu, ir īstais brīdi atcerēties, kā Latvijas valsts vadītāji rīkojās attāli līdzīgā situācijā pirms deviņarpus gadiem - 2008. gada rudenī. Publicējam fragmentus grāmatas Parex krahs: nejēgas, nelgas un noziedznieki, kuros aprakstīta Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča izšķirošā loma ierobežojumu neuzlikšanā Parex līdzekļu aizplūšanai.

Divarpus mēnešus pēc Parex bankas pārņemšanas laikraksts Diena intervēja Tautas partijas priekšsēdētāju, tobrīdējo iekšlietu ministru Mareku Segliņu. Intervijā tika skarti daudzi jautājumi, bet īpaši interesantas bija politiķa atmiņas par liktenīgo Ministru kabineta sēdi, kurā tika pieņemts galīgais lēmums par Parex akciju kontrolpaketes pāriešanu valsts īpašumā.

No M. Segliņa teiktā viennozīmīgi izrietēja, ka sēdes kulminācija bijusi Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča iespaidīgā un pārliecinošā uzstāšanās. „Ja es atgriežos pie visgrūtākā lēmuma, kas valdībai bija jāpieņem, tas bija par Parex banku, tad tiešām šaubas bija līdz Ilmāra Rimšēviča runai valdībā. Tad, kad norunāja Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, es sev pieņēmu lēmumu, kā es balsošu,” skaidroja ministrs.

Intervijā viņš atklāja arī pietiekami sīkas šīs runas detaļas: „Ministru sapulcē Finanšu ministrijā mēs izrunājām un gājām ar vienu, un valdības sēdē, noklausoties Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisiju, noklausoties Rimšēviča kungu, kurš uzstājās ļoti dedzīgi, man mainījās sapratne par situāciju. Nepieņemot lēmumu par valdības iešanu glābt Parex banku, varēja izraisīt neprognozējamas sekas Latvijas finanšu sistēmā ar sekojošu citu banku bankrotu.”

Izšķirīgās valdības sēdes materiāli, skaidra lieta, bija noslepenoti, taču M. Segliņa stāstītais deva skaidru pavedienu – tātad Ministru kabinets ir uzklausījis detalizētu un „dedzīgu” I. Rimšēviča runu, kura likusi izšķirties par labu Parex pārņemšanai. Nu tik jājautā Latvijas Bankai, kura varētu arī nebūt noslepenojusi sava prezidenta tik izšķirīgo uzrunu.

Vairāk nekā divas nedēļas Latvijas Banka domāja, ko īsti atbildēt uz vēstuli, kurā, atsaucoties uz Valsts noslēpuma likuma 5. pantu (kas aizliedz jebkādā veidā ierobežot pieejamību informācijai par ekonomisko stāvokli valstī, budžeta izpildi un iedzīvotāju dzīves līmeni), I. Rimšēvičam tika pieprasīts publiskot viņa 2008. gada 8. novembra valdības sēdē nolasītās runas tekstu, bet, ja tāds nav saglabāts, tad minētās uzstāšanās sagataves vai datus, kas bijuši tās pamatā un sastāvā.

Domāja – un izdomāja. Oficiālā atbildē Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs Māris Kālis paziņoja ko pirmajā brīdī diezgan pārsteidzošu: „Atbildot uz Jūsu 2009. gada 21. janvāra vēstuli, informējam, ka Latvijas Bankas prezidents Latvijas Republikas Ministru kabineta 2008. gada 8. novembra sēdē nav uzstājies ar iepriekš gatavotu runu vai izvērstu informāciju, vienīgi sniedzis īsus komentārus par MK sēdē apspriestiem jautājumiem.” Saskaņā ar M. Kāļa rakstisko informāciju plašāku viedokli I. Rimšēvičs esot izteicis vienīgi par valsts budžeta projektu, savukārt par I. Rimšēviča „īso komentāru” saturu Latvijas Bankas vadība uzskatīja par labāku paklusēt.

Tātad – sanāk, ka M. Segliņš vienkārši blēdās un nekādas Latvijas Bankas prezidenta runas valdības sēdē nemaz nav bijis? Kaut, pēc visas loģikas, kā gan šāda izšķiroša Ministru kabineta sēde varētu būt iztikusi bez Latvijas Bankas viedokļa izklāsta? Jo vairāk, ka tieši I. Rimšēvičs jau vairāk nekā gadu iepriekš – 2007. gada 9. oktobrī kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāju un finanšu ministru bija apstiprinājis speciālu „Vienošanos par sadarbības principiem iespējamās finanšu krīzes situācijās”, izveidojot Latvijas Pastāvīgo darba grupu iespējamās finanšu krīzes vadības jautājumos.

Ne tikai apstiprinājis vien. Šī grupa tika nodibināta kā „konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir mazināt sistemātisku finanšu krīžu iespējamību un sekmēt iespējamu finanšu krīžu vadību un pušu darbību koordināciju iespējamas finanšu krīzes gadījumā”, un īsā laikā pirms Parex pārņemšanas tās trīs izveidotāji šaurā lokā bija tikušies vismaz trīsreiz, lai, kā norādīts Valsts kontroles atzinumā, „apspriestu jautājumus par iespējamiem pasākumiem, kādi jāveic banku krīzes situācijās, un par atbalstu Parex bankai”.

Un vienalga – Latvijas Banka tagad stūrgalvīgi palika pie sava: nekādas I. Rimšēviča runas valdības sēdē nav bijis, un cauri. Nācās vien rakstīt oficiālu pieprasījumu M. Segliņam:

„Segliņa kungs, šā gada 22. janvārī laikraksts Diena publicēja interviju ar Jums, speciāli norādot, ka intervija ir tieši ar amatpersonu – iekšlietu ministru. Šajā intervijā Jūs kā iekšlietu ministrs un Ministru kabineta loceklis saistībā ar Parex bankas pārņemšanu un attiecīgo MK 2008. gada 8. novembra sēdē pieņemto lēmumu sniedzāt informāciju, ka „tiešām šaubas bija līdz Ilmāra Rimšēviča runai valdībā. Tad, kad norunāja Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, es sev pieņēmu lēmumu, kā es balsošu”.

Esmu saņēmis Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja Māra Kāļa rakstisku informāciju, ka „Latvijas Bankas prezidents Latvijas Republikas Ministru kabineta 2008. gada 8. novembra sēdē nav uzstājies ar iepriekš gatavotu runu vai izvērstu informāciju”. Līdz ar to lūdzu Jūs sniegt atbildi, vai Jūs kā iekšlietu ministrs minētajā intervijā laikrakstā Diena esat paudis nepatiesu informāciju vai arī kā citādi varat izskaidrot aprakstīto pretrunu.”

Ministrs arī oficiālā atbildē palika pie sava: „Apliecinu, ka intervijā laikraksta Diena žurnālistei Inārai Eglei, kas tika publicēta laikrakstā 22. janvārī ar nosaukumu „Mēs esam gatavi saņemt novērtējumu”, paudu patiesu informāciju par savu kā iekšlietu ministra apsvērumu lēmuma pieņemšanā Parex bankas pārņemšanas jautājumā.”

Tātad – kā īsti bija? Kam ticēt, kam ne? No citiem izšķirošās valdības sēdes dalībniekiem skaidrs nekļuva gandrīz nekas.„Es taču jums nevaru teikt. Tas bija slēgtā valdības sēdē,” faktiski uz katru jautājumu par lēmuma pieņemšanas apstākļiem atbildēja ministrs Kaspars Gerhards – un šajā pozīcijā viņš nebija vientuļš. Tikai ilgi un mokoši apkopojot dažādas izteikumu druskas, kļuva skaidrs, ka I. Rimšēvičam nav bijusi viena vienlaidus runa, toties sēdes gaitā viņš teju desmit reižu traucies kājās, lai ļoti emocionāli un plaši izteiktu savu viedokli par dažādiem jautājumiem.

Kādu tieši viedokli? (Latvijas Banka to, kā atceramies, atklāt nez kāpēc nevēlas.) Tikai daudzus mēnešus vēlāk, kad beidzot runīgāks kļuva tas pats M. Segliņš, atklājās, kāpēc Latvijas Banka šo informāciju ir tik rūpīgi slēpusi: „Todien pēc Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča ļoti uzstājīgas un, var pat teikt, histēriskas prasības un teikšanas, ka valdība tad būs pilnīgi nejēgas, ja tā izdarīs, netika uzlikti ierobežojumi naudas izņemšanai.

Un es ar pilnu atbildību (vai tas būs prokuratūrā vai kur - man ir 30-40 liecinieki) varu teikt: mēs neuzlikām šos ierobežojumus pēc Ilmāra Rimšēviča kategoriska uzstādījuma un stāstīšanas pat tādā spiedzošā balsī, un es nobrīnījos, jo Rimšēvičam ir ļoti izturēta balss, un izrādījās, ka tad, kad viņš ir iekarsis, šī balss kļūst spiedzoša. Un bija uzstādījums, ka nedrīkst uzlikt ierobežojumus. Es atceros pat, kā viņš teica. Tas esot kā rokai uzlikt žņaugu, un kā mēs tad nesaprotot, ka tad, ja tas žņaugs ir uzlikts, roka atpūs un nokritīs. Un, ja mēs tā izdarot, ja mēs liekot ierobežojumus naudas izņemšanai, tad varot to banku klapēt ciet jau sestdien. Jo tas nozīmējot, ka banka būs ciet šā vai tā.

Man bija grūti piekrist Rimšēvičam, jo tās dienas rītā mēs, Tautas partijas ministri, bijām Finanšu ministrijā sanākuši kopā un runājām, kā mēs rīkosimies. Mums no rīta vēl nebija pārliecības – pārņemsim banku vai ne. Tas palika atvērts jautājums. Bet skaidrs bija, ka, ja mēs banku pārņemam, ir jāuzliek ierobežojumi naudas izņemšanai. Es vairs neatceros – 20 vai 50 tūkstoši, bet katrā ziņā ierobežojumi. Un tai rīta sanāksmē piedalījās vairāki ministri, ne tikai mēs. Mēs vēl saņēmām nākamajā nedēļā ļoti lielu kritiku no savējiem Tautas partijas cilvēkiem, kāpēc neuzlikām [ierobežojumus].

Bet mani kā cilvēku, kas tik labi neorientējas banku lietās, Ilmārs Rimševics, Latvijas Bankas prezidents un pirms tam daudzus gadus viceprezidents, studējis Amerikā un valstī visādā ziņā respektēts cilvēks, pārliecināja par šādu rīcību, kas man joprojām šķiet nepareiza. Bet tajā dienā es domāju – nu, jā, es tomēr neesmu tik liels speciālists banku lietās. Ja Latvijas Bankas prezidents pieprasa, un es domāju, ka lielākā daļa ministru noticēja. Kurš tad vēl var konsultēt un kuram vēl var uzticēties? Nu, kam vēl?

FKTK var pārmest to, ka viņi, iespējams, par vēlu reaģēja. Viņi gan stāsta, ka Parex viņiem līdz pat beidzamajam nerādīja īstos ciparus – ka viņiem tās ziepes ir tik lielas. To nevar pārmest Rimšēvičam – banku uzraudzību. Šī funkcija ir FKTK. Un tas, ka mēs atjēdzāmies tik tuvu pie bedres, tas pārmetums ir FKTK, bet naudas izņemšana – tas ir Rimšēvičam. Lai viņš to skaidro...”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...