Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gatavojot grozījumus Valsts civildienesta likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam iekļāva un atbalstīja priekšlikumu vairs nepublicēt informāciju par amatu konkursiem oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, bet aizstāt to ar publikācijām Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vakanču portālā.

Valsts civildienesta likuma 8. pants (Pretendentu konkurss uz vakantajiem ierēdņu amatiem) pašreiz paredz, ka atklātu pretendentu konkursu uz ierēdņu amatiem attiecīgā iestāde izsludina oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Trešajam lasījumam iesniegtais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, ko izstrādājusi Valsts kanceleja, paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: Aizstāt 8. panta pirmajā daļā vārdus “oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”” ar vārdiem “Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā”.

Tā kā tas ir jauns priekšlikums trešajam lasījumam, anotācijā par šādu izmaiņu lietderību skaidrojuma un analīzes nav. Anotācijā jeb sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā būtu jābūt pamatojumam, izklāstītai pašreizējai situācijai un problēmām, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts. Tāpat būtu jābūt noteiktam tiesiskā regulējuma mērķim un būtībai, kā arī norādītām sabiedrības mērķgrupām, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt, vēl citai informācijai par jaunā regulējuma jēgu.

Pamatojums divos teikumos ir norādīts likuma grozījumu priekšlikumu tabulā trešajam lasījumam: “Sludinājumu publicēšana Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā gan šobrīd, gan turpmāk būs bezmaksas pakalpojums (pašlaik konkursa izsludināšana oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” ir maksas pakalpojums). Nodarbinātības valsts aģentūra ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas jau pašlaik uztur NVA CV/vakanču portālu (https://cvvp.nva.gov.lv/#/pub/), līdz ar to lietderīgi izmantot iekšējos valsts pārvaldes resursus.”

Tāds pats kopēts pamatojums ir vēl vienam saistītam priekšlikumam – nepublicēt oficiālajā izdevumā konkursu rezultātus, bet arī tos publicēt NVA vakanču portālā.

Oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” katru dienu tiek publicētas jaunas aktuālās vakances valsts pārvaldē, kā arī amatu konkursu rezultāti.

Valsts un pašvaldību institūcijas publicē uzaicinājumus uz vakantajām amata vietām, augstskolas – uz akadēmisko amatu vakancēm. Pēc konkursa noslēguma atsevišķi iesniedzēji publicē arī informāciju par konkursa rezultātu. Arī šī prasība (publicēt oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” amatpersonas lēmumu par pretendenta iecelšanu amatā piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas) ir noteikta Valsts civildienesta likumā.

Piemēram, trešdien, 23. maijā, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra paziņo, ka konkursa kārtībā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Izglītības un zinātnes attīstības departamenta Izglītības infrastruktūras attīstības projektu nodaļas projekta vadītājas amatā uz noteiktu laiku no 2018. gada 16. maija iecelta Taiga Šlosberga.

Savukārt NVA 23. maijā ir paziņojusi, ka 2018. gada 27. aprīlī Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, Nr. 85 (6171), izsludinātais konkurss uz Rīgas reģionālās filiāles vadītāja vietnieka amatu (1 amata vieta uz noteiktu laiku) ir noslēdzies bez rezultāta.

Amatu konkursu ziņu klāstu papildina informācija, kādi normatīvie akti ir saistoši konkrētai iestādei, rīkojot amatu konkursu. Piemēram, atsaucē uz likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” ir norāde uz šī likuma 18. pantu “Kārtība, kādā izraugāmi vakanto ierēdņu amatu pretendenti un pārbaudāma atbilstība ierēdņa amatam”, kurā ir noteikts, kuros gadījumos jāpublicē informācija “Latvijas Vēstnesī”, kā pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija izvēlas pretendentu.

Savukārt LV portālā pieejama strukturēta informācija. Sistematizētu amatu konkursu gadījumā atlasa gan visas vakances, gan atlasa tās pa reģioniem, darbavietām, tēmām u.c.

Minētie piemēri par amatu konkursu informācijas strukturēšanu, protams, nav nekas ekskluzīvs. Tehnoloģijas jebkuram pakalpojumu sniedzējam ļauj izstrādāt arī citu dažādu rīku kopumu, lai iedzīvotājiem vienkāršotu un paātrinātu tieši nepieciešamās informācijas saņemšanu.

Svarīgs ir kas cits – informācijas pieejamība izdevumā saistībā ar citu tiesiskās informācijas kopumu vienuviet. Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā ir noteikts mērķis: nodrošināt privātpersonu tiesības būt informētām par savām tiesībām un pienākumiem, reglamentējot tām saistošo tiesību aktu un oficiālo paziņojumu izsludināšanu, publicēšanu, spēkā esamību un pieejamību.

VSIA “Latvijas Vēstnesis” valdes priekšsēdētāja Daina Ābele uzsver: “Amatu konkursu izsludināšana oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” līdz šim ir viena no skatītākajām oficiālo publikāciju grupām. Ik gadu šādu publikāciju ir ap 3000, kurām vidēji gadā ir ap 600 000 skatījumu. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji aktīvi interesējas par darba iespējām valsts pārvaldē. Diemžēl – ar izmaiņām likumā – viņiem šī informācija būs jāmeklē citur. Tāpēc es īsti neizprotu likuma grozījumu mērķi – samazināt tik nozīmīgas valsts informācijas pieejamību sabiedrībai, tostarp tās atkalizmantotājiem, bet pieņemu, ka likumdevējs zina, ko dara.”

“Amatu konkursi ir arī tā informācija, kuru savos pakalpojumos izmanto komersanti – oficiālās publikācijas atkalizmantotāji: “CV-Online Latvia SIA” portālā “CV.lv” un “CV Keskus OÜ Latvia”, kas uztur pazīstamo vakanču portālu “CVmarket.lv”. Acīmredzot viņiem būs jāveic jaunas tehnoloģiskas izstrādes sadarbībā ar NVA, lai aizstātu savos portālos informāciju, kas līdz šim tika saņemta no “Latvijas Vēstneša”,” piebilst D. Ābele.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs, lūgts komentēt jaunā regulējuma (nepublicēt informāciju par amata konkursiem oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, bet pārcelt uz NVA vakanču portālu) iekļaušanu Valsts civildienesta likuma grozījumu projektā, skaidroja, ka priekšlikums nav nācis no komisijas, bet to iesniegusi Valsts kanceleja.

Tomēr – priekšlikums atbalstīts kā iespējamais komisijas priekšlikums. Kā tad tas parādīsies Saeimas balsojumam? Jau kā deputātu komisijas priekšlikums? Ja priekšlikumam komisijā bija pārliecinošs atbalsts, vai argumenti bija pārliecinoši? “Likumprojektus un grozījumus gatavo Ministru kabinets, kurš deleģē Valsts kancelejai šīs pilnvaras. Priekšlikums nav izstrādāts komisijā, tas tikai tiks iesniegts kā komisijas priekšlikums saskaņā ar Kārtības ruļļa prasībām. Bet to iesniedza, pamatoja un aizstāvēja Valsts kanceleja,” skaidro komisijas vadītājs.

Pēdējā laikā jo īpaši tiek uzsvērts, ka nozīmīgi grozījumi nebūtu iesniedzami pēdējam, trešajam, lasījumam, jo skaidrojums par tiem neparādās ne anotācijā, ne tam ir kāds finansiālais pamatojums.

S. Dolgopolovs: “Būtībā šis ir tehniskas dabas priekšlikums. Šeit nav nekādas ietekmes uz paša likuma realizēšanu. Līdz ar to tas varētu būt iesniegts uz trešo lasījumu. Ja būtu runa par to, publicēt vai nepublicēt [vispār], tā būtu cita lieta. Bet mainīt publicēšanas vietu, vietni – šajā gadījumā tas ir tehnisks jautājums.”

Komisijas vadītājs norādīja, ka tā versija, kas trešdien [23. maijā] izskatīta komisijas sēdē, vēl tiks skatīta, kad būs sagatavota galīgā priekšlikumu tabulas redakcija. Un līdz tam laikam visi argumenti tikšot uzklausīti un pieņemti.

Novērtē šo rakstu:

4
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...