Ierosināta disciplinārlieta pret VID Jaunzemi par iespējamu 6,5 miljonu eiro nozagšanu valstij
Pietiek lasītājs23.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mulsums, kas pārņēmis Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju Ievu Jaunzemi tik ļoti, ka viņa nespēj sniegt atbildes uz elementāriem jautājumiem saistībā ar VID Nodokļu un muitas policijas vadības nu jau bēdīgi slaveno komandējumu, varētu būt saistīts ar I.Jaunzemes pastāvīgi piekopto "strausa" politiku - slēpties cerībā, ka neviens nepamanīs, cik ļoti viņas vadībā degradējas VID. Tomēr ticamāks izskaidrojums ir pagājušajā nedēļā Finanšu ministrijas uzsāktā disciplinārlieta pret pašu I.Jaunzemi.
Tā kā vairāk par VID reputāciju I.Jaunzemi uztrauc savs amats, šobrīd viņas domas vairāk griežas ap vēlmi atrast laika mašīnu, kas ļautu atgriezties dažus mēnešus atpakaļ, kad viņa parakstīja lēmumu par 6,5 miljonu eiro pārskaitīšanu nestrādājošam nodokļu parādniekam ar Kipras ofšoros paslēptiem īpašniekiem pirms tiesvedības pabeigšanas.
Īsumā par lietu: pēc vairāku gadu tiesāšanās tiesa lika VID atmaksāt maksātnespējīgajai AS "Krāsainie lējumi" 6,5 miljonus eiro. Kaut arī VID vienmēr pārsūdz jebkuru sev nelabvēlīgu lēmumu (it sevišķi, ja runa ir par miljoniem), šoreiz VID izlēma to nedarīt, tā vietā vienkārši pārskaitot uzņēmumam visu summu.
Lēmumu vēl neizprotamāku padara arī citi apstākļi - uzņēmums neveic saimniecisko darbību kopš 2014.gada, tam nav zināmi īpašnieki, un uzņēmumam joprojām ir vairāk kā 12 miljonu nodokļu parāds.
Pat, ja VID zaudētu arī augstākā tiesas instancē, ierasta prakse šādos gadījumos ir novirzīt jebkurus maksājumus nodokļu parāda samaksai. Tomēr šajā gadījumā VID ir rīkojies, maigi izsakoties, ļoti savādi - tas nenovirzīja šos 6,5 miljonus eiro nodokļu parāda samazināšanai, bet pārskaitīja tos uz šī nodokļu parādnieka kontu, kuru pārvalda maksātnespējas administrators. Tālākie šo miljonu ceļi nav zināmi.
Toties ir zināms vēl viens interesants fakts - VID šajā gadījumā ir bijis tik aizmāršīgs, ka, neskatoties uz 12 miljonu eiro lielu nodokļu parādu, tas nebija pieteicies par maksātnespējīgā uzņēmuma kreditoru. Rezultātā valsts, „pateicoties” VID un tā nekompetentajai vadītājai, ne tikai neizprotamu dēļ pasteidzās, pirms tiesvedības beigām pārskaitot maksātnespējīgam uzņēmumam vairākus miljonus eiro, bet pie reizes arī neizmantoja iespēju (pienākumu!) pieteikties par šī uzņēmuma kreditoru, tādējādi atgūstot vismaz daļu līdzekļu.
Jāpiebilst, ka lēmumu par 6,5 miljonu eiro pārskaitīšanu nestrādājošam nodokļu parādniekam sagatavoja noteiktās aprindās zināmā Inga Brutāne, kuras vadītajā Juridiskajā pārvaldē dažkārt tiek pieņemti savdabīgi lēmumi, kas vēlāk kalpo par pamatu leģendām par pērkamiem VID lēmumiem. Tomēr tik neordināra VID rīcība un tik milzīgas summas pārskaitīšana nebija iespējama bez VID vadītājas I.Jaunzemes akcepta un paraksta. Tādēļ disciplinārlieta ir uzsākta tieši pret I.Jaunzemi.
Tikmēr arī pašā Finanšu ministrijā aizdomīgi aktīvi darbojas daži ministrijas darbinieki, lai šī lieta netiktu aiztikta, bet, šķiet, vismaz pagaidām ir uzvarējusi pozīcija, ka tik smagi pēc iespējamas korupcijas smakojošs gadījums nedrīkst tikt atstāts bez uzmanības.
Šajā lietā jautājumu ir daudz, bet viens no interesantākajiem - vai I.Jaunzeme parakstīja šo lēmumu savas nekompetences dēļ vai, paļaujoties uz ietekmīgu cilvēku lūgumu? Cerams, ka disciplinārlietas rezultātā tiks izvērtēts, vai I.Jaunzeme ir vienīgā VID darbiniece, kas ir atbildīga par rīcību, kas, visdrīzāk, nodarījusi nodokļu maksātājiem 6,5 miljonus eiro zaudējumus. Un vēl cerams, ka tiks atklāti arī citi iesaistītie - iespējams, arī no Finanšu ministrijas un kādas bankas.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
