Ierosināta disciplinārlieta pret VID Muitas pārvaldes direktoru
Pietiek lasītājs28.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai kā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pašreizējā ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme aizdomās par korupciju aizturēto Terehovas muitnieku lietā centās no atbildības pasargāt VID Muitas pārvaldes vadītājus Raimondu Zukulu un Sandru Kārkliņu-Ādmini, vismaz pirmajam no viņiem šobrīd ir nedaudz apgrūtināta dzīve.
Šā gada aprīlī VID Iekšējās drošības pārvalde (IDP) un VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde (NMPP) sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) Terehovas muitas punktā uz Latvijas - Krievijas robežas aizturēja 29 muitniekus. Vēlāk tiem pievienojās vēl viens aizdomās turamais, tādējādi tā kļuva par lielāko korupcijā aizdomās turamo aizturēšanu Latvijas muitas vēsturē.
Kaut arī gan VID vadītāja I.Jaunzeme, gan muitas vadītāji par plānoto operāciju iespējamas informācijas noplūdes dēļ tika informēti tikai pēc aizturēšanas operācijas sākuma, visi trīs nekaunējās stādīt sevi priekšā kā galvenos cīnītājus pret korupciju VID.
Tiesa, līdz šim viņu "cīņa" nekad netika vainagojusies ar rezultātiem, tādēļ I.Jaunzeme un S.Kārkliņas-Ādmines irgošanās citu VID darbinieku priekšā par ideju nosūtīt uz muitas punktiem eksorcistu liecināja vai nu par nevēlēšanos, vai nespēju cīnīties ar korupciju. Savukārt R.Zukuls turpināja tēlot, ka muitā viss ir kārtībā.
Iespējams, tā tas būtu arī beidzies, ja neatrastos vismaz daži godprātīgi un neatlaidīgi VID darbinieki, kuri saskatīja trūkumus Muitas pārvaldes vadības darbā un neeksistējošo kontroli muitā un ziņoja par to I.Jaunzemei.
I.Jaunzeme ilgstoši centās ignorēt šo darbinieku ziņojumu par Muitas pārvaldes vadības atbildību un tikai pēc ziņojumu iesniegušo darbinieku uzstājības parakstīja lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu, jo saprata, ka tās neierosināšana nozīmēs disciplinārlietas uzsākšanu pret viņu pašu. Disciplinārlieta ierosināta arī pret VID Muitas pārvaldes Juridiskās un procesu uzraudzības daļas vadītāju Mariku Rubeni.
Tomēr savā ierastajā manierē piesavināties laurus par citu VID darbinieku darbu, bet slēpt negodprātīgu VID darbinieku nedarbus, I.Jaunzeme arī šoreiz centās noslēpt no sabiedrības informāciju, ka kārtējo reizi augsta ranga VID amatpersona nav veikusi savus pienākumus.
Šajā sakarā rodas divi jautājumi:
1) Vai I.Jaunzemes cenšanās noslēpt informāciju par disciplinārlietu pret VID Muitas pārvaldes direktoru ir sastāvdaļa plānam paklusām izbeigt šo lietu, jo tas tiešā veidā norādīs uz viņas pašas neizdarību?
2) Vai Finanšu ministrijai nevajadzētu sākt vērtēt arī pašas I.Jaunzemes atbildību, vairāk nekā divus gadus ilgušās darbības laikā ne tikai nespējot tikt galā ar korupcijas perēkļiem muitā, bet arī pieļaujot pilnīgu kontroles trūkumu pār tur notiekošo?
Savukārt I.Jaunzemes nekompetenci piesedzošajiem politiķiem būs tuvākajā laikā jāizlemj, kas ir atbildīgs par korupciju un kontroles trūkumu muitā - R.Zukuls vai tomēr pati I.Jaunzeme.
Seko mums 
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
