Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdošajā koalīcijā tiek plānots, ka saskaņā ar Ārlietu ministrijā (ĀM) paklusām sagatavoto īpašo likumprojektu atsevišķu ebreju kopienai pirms Otrā pasaules kara piederējušu, bet denacionalizācijas laikā neatgūtu nekustamo īpašumu restitūcijai, kas drīzumā Saeimā varētu nonākt Saeimā, iesākumā varētu atdot sešus bijušos ebreju organizāciju īpašumus.

Šie seši īpašumi, kā noskaidrojis Pietiek, ir ēka Rīgā, Abrenes ielā 2 (bijusī ebreju skola, patlaban stāv tukša), ēka Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12 (bijusī ebreju reliģiskā skola, tagad Finanšu ministrijas īpašums), ēka Rīgā,  Ludzas ielā 25 (bijusī ebreju slimo kopšanas biedrība), ēka Jūrmalā, Kļavu ielā 13 Jūrmalā (bijusī sinagoga, tagad izvietoti divi pašvaldības uzņēmumi) un ēka Rīgā, Skolas ielā 6, kur atrodas Latvijas ebreju kopienas telpas.

Kā zināms, 2006. gadā 9. Saeimā nonāca, bet tika izgāzts balsojumā Aigara Kalvīša valdības virzīts likums, kas paredzēja ebreju kopienai kompensēt par 32 miljoniem latu (aptuveni 45 miljoni eiro) novērtētus īpašumus. Īpašumu saraksts, kuru novērtējums veidoja šo milzīgo kompensāciju, ietvēra 299 objektus, un Pietiek to savulaik ir publicējis.

Tagad starp vairākiem juridiskiem risinājumiem viens no būtiskākajiem aspektiem būs, vai katrs no īpašumiem ebreju draudzei tiks atdots ar atsevišķu likumu vai arī tiks virzīts viens likums ar deklaratīvu pamatojumu un atdodamo īpašumu kopēju sarakstu. Pastāv bažas, ka otrajā variantā ar vienu kopēju likumu varētu būt iestrādāta shēma, kā nākotnē ar likuma grozījumiem papildināt to ar jaunu īpašumu sarakstu.

Ebreju īpašumu restitūcijas jautājumam jau gadiem līdzi nāk arī jautājums, kas būs īpašumu saņēmējs. 2006. gadā 9. Saeimā izgāztajā likumā kā kompensācijas par neatgūtajiem īpašumiem saņēmējs bija norādīta Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome. Tās vadītājs un īpašumu jautājuma aktīvākais lobētājs Arkādijs Suharenko un viņam daļēji piederošās Rietumu bankas pārstāvji pēdējos mēnešos politiskajām partijām atvēlējuši desmitiem tūkstošu lielus ziedojumus. Taču Rietumu banka no jebkādiem komentāriem Pietiek kategoriski atteicās, to pamatojot ar to, ka ziedotāji taču esot privātpersonas.

Saeimas kuluāros meklējot politisko atbalstu un nepieciešamās deputātu balsis topošajam likumam, pagaidām tiek solīts, ka restitūcija attieksies tikai uz atsevišķām sabiedriskajām ēkām un nekustamajiem īpašumiem, kuri reiz piederējuši ebreju kopienai, tostarp reliģiskām ēkām un kapsētu (Pietiek jau minētie seši objekti). Tomēr, kamēr nav zināms juridiskais risinājums, kādu piedāvās likuma iniciatori, nav pārliecības, vai nākotnē uz šī likuma pamata nevar tikt reanimēta ideja par daudz plašāka nekustamo īpašumu skaita restitūciju, kuri savulaik piederējuši ebreju kopienas pārstāvjiem, bet nav denacionalizēti, jo to mantinieki nogalināti holokaustā.

Pirms Ziemassvētku brīvdienām frakcijas sēdē ebreju īpašumu restitūcijas risinājumam konceptuālu piekrišanu devusi Vienotības frakcija, bet oficiāli koalīcijas dienaskārtībā šis jautājums vēl nav virzīts. Frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa Vienotības deputātiem uzsvērusi, ka runa ir tikai par "īso sarakstu", proti, dažām sabiedriskajām celtnēm un kādu kapsētu.

Vienotības topošo likumu aizstāvēt bija ieradies ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševiča. Problēmas risināšanai izvēlēts laiks, kad Latvija ir Eiropas Padomes prezidejošā valsts, kad deputātus, kas ir noraidoši šajā jautājumā, varētu ierobežot valstij pievērstā starptautiskā uzmanība.

Pietiek jau rakstīja, ka 14. novembrī pa 8000 eiro koalīcijas partnerim Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) atvēlējuši divi  Suharenko piederošās Rietumu bankas valdes locekļi - Dmitrijs Piškins un Ruslans Stecjuks. Pats Suharenko 10 000 latu (aptuveni 14 000 eio) ZZS noziedoja vēl 2013. gada augustā. Vēl 16 000 eiro no Suharenko kabats ieripoja Vienotības kasē 2014. gada martā un tikpat liela summa opozīcijā esošās Saskaņas kasē 2014. gada janvārī. Vēl 10 000 eiro Saskaņai 2014. gada aprīlī noziedoja cits Rietumu bankas valdes loceklis - Renāts Lokomets.

Saskaņā ar Ārlietu ministrijas oficiālo skaidrojumu "likumprojekts nemaina līdzšinējo Latvijas politiku īpašumu denacionalizācijas jomā, bet ir tikai viens no iespējamajiem soļiem totalitāro režīmu paveikto noziegumu seku mazināšanā. Tas paredz atjaunot Latvijas ebreju kopienas īpašumtiesības uz atsevišķām reliģiskām un sabiedriskām celtnēm. Latvijas valdība turpinās dialogu ar ebreju kopienu par iespējamajiem turpmākajiem risinājumiem atlikušo sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašumu restitūcijas jomā".

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...