Iesaki rakstu: 
Jauniešu slengā ir dzirdēts šāds izteiciens - "ieslēgt aitu". Tā saka, kad esi pieķerts, bet negribi atzīties. Tad jātēlo, ka īsti nesaproti, par ko ir runa, viss jānoliedz, jāmēģina ievadīt sarunu citā gultnē, jāizrāda svēts sašutums par "nepamatotām aizdomām", savā vietā jāatrod kāds cits grēkāzis, jāpielieto taktika "bet jūs vispirms pierādiet". To visu vajag runāt droši, skaļi, uzbrūkoši, un, pats galvenais - netīšām nepamirkšķināt.
Jau otro nedēļu sabiedrībai ir iespēja vērot, kā "aitu ieslēdzis" Latvijas lielākais politiskais smagsvars, kas, dažādi pārsaucoties un kombinējoties, valsti pārvalda vairāk nekā 20 gadus. Kuram bez augstāk minētajiem verbālajiem līdzekļiem rīcības arsenālā ir arī tieša ietekme varas struktūrās, tostarp tajās, kam pienākas šo aplokšņu algu skandālu izmeklēt. Tas varas turētājiem rada drošības izjūtu un pašpārliecinātību. Tomēr stingrajā "pareizās" komunikācijas līnijā parādās plaisas.
Vispirms sāk mirkšķināt tupākie - tie, kas notiekošo mēģina uzdot par "konkurentu politisko pasūtījumu". Tik neveiklu manevru nevar novērtēt citādi kā vien par iekšēju nervozitāti un bailēm, ka kūdras purvā iemesta dzirkstele un lielākās nepatikšanas tikai vēl priekšā.
Taču visdaiļrunīgāk runā tie, kuri klusē. Tie, kam vienmēr paticis uzsvērt savu morālo stāju, tīru kā briljanta oliņu. Kam vienmēr bijis ko norādīt citiem no Briseles tāluma vai sava varas torņa augstuma. Klusē autoritātes no dažādām "tīro roku" biedrībām, kas citiem līdzīga rakstura skandāliem nekad nav pagājušas garām bez ievērības. Kur kapusvētki, kur lietussargi, kur maijpuķītes? Vienīgais, ko dzirdam, ir negribīgi izspiests "apstākļi nopietni jāizmeklē". Bet tas nudien ir pliekani.
Klusē tie, kuri zina. Kuri ir pietiekami tālredzīgi, lai paklusētu.
Lielākā daļa politiskās vides ir pārliecināti, ka šo skandālu tāpat kā dažādas burtnīciņas un citus līdzīgus izdosies paslaucīt zem paklāja, - varas partijai tam ir pietiekami daudz resursu. Problēma ir cita - sāk mosties konjunktūras instinkti. Savos ilgajos valdīšanas gados varas partijas ir cauraudušas visu valsts pārvaldi, no ministrijām sākot un ar valsts uzņēmumiem beidzot. Un tas ir lielākais varas partiju resurss un spēks. Paklausīgs ierēdnis pareizajā vietā.
Bet te "savi cilvēki" sāk bažīties: vai partija, kas ilgi bijusi māte barotāja, izturēs šo pārbaudījumu? Vai kopā ar Kariņa zelta lidojumiem tas nesašūpos hegemonu? Vai nav laikus jāpamet šis kuģis un jāmeklē kāds progresīvi perspektīvāks?
Politiskās varas nemainīgums ir Latvijas nelaime, lielākais atpalicības cēlonis. Zāles pret lielu, neprasmīgu un rijīgu birokrātiju ir tikai vienas - politiskais svārsts, kas laiku pa laikam izmēž dažādus ielikteņus no valsts pārvaldes. Diemžēl mums tas nedarbojas. Taču varas partija izvēlētā "aitas ieslēgšanas" taktika ir tik bezkaunīga, ka raisa cerības - cilvēku pacietības mērs reiz būs pilns. Ka vēlētaji ieraudzīs - vārdu un darbu vektori principiāli nesakrīt. Saņemsies un "izslēgs aitu".
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
