Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadība atkal maldina par patieso Covid saslimstību cietumos
Pietiek lasītāja16.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ieslodzījuma vietu pārvalde (attēlā – pārvaldes priekšniece Ilona Spure) jau kārtējo reizi maldina sabiedrību kārtējo reizi: pārvaldes mājaslapā norādīts ka Jelgavas cietumā esot inficējušies tikai četri ieslodzītie, bet reāli inficēti ir apmēram 50 cilvēki – divas vienības. Tāpat arī tiek slēpti dati par inficētajiem Rīgas Centrālcietumā.
Izmantojot ieslodzīto faktiski beztiesisko stāvokli un sabiedrības apātiju, pārvaldes vadība ir pārvērtusi ieslodzījuma vietu sistēmu par „melno kasti”, - reālais saslimstības līmenis tiek noklusēts, tā vietā arī valdībai un epidemioloģiskajām iestādēm sniedzot melīgi optimistiskas ziņas.
Jau iepriekš ir ziņots par to, kā Rīgas Centrālcietumā tika veikta kratīšana kamerā, kuras ieslodzītie aktīvi izteica iebildumus pret to, ka cietuma amatpersonas klaji ignorē (turpina ignorēt) epidemioloģiskās drošības prasības. Turklāt visi šīs kameras ieslodzītie (septiņi cilvēki), atrodoties kamerā, saslima ar Covid-19.
Tas nozīmē, ka izteiktās pretenzijas bija pamatotas. Neskatoties uz to, cietuma amatpersonas gan kratīšanas laikā, gan arī pēc tās izteica draudus minētās kameras iemītniekiem - ja sūdzēsieties, tad būs nopietnas problēmas.
Ieslodzītie turpināja norādīt uz cietuma amatpersonu prettiesisko rīcību, veicinot Covid-19 izplatību. Turklāt viens no ieslodzītajiem "uzdrīkstējās" iesniegt iesniegumu Iekšējās drošības birojā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu un saukt pie atbildības atbildīgās amatpersonas.
Cietuma amatpersonu atbilde nebija ilgi jāgaida. Ieslodzītais, kurš atļāvās apvainot cietuma amatpersonas noziedzīgā rīcībā, bez jebkāda pamatojuma tika pārvests uz vienvietīgu kameru (no 345. uz 347. kameru). Te jāpiebilst, ka Rīgas Centrālcietums ir "slavens" ar mistiskiem nāves gadījumiem, kuros pavisam nejauši iesaistīti cietuma darbinieki...
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
