Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saskaņā ar 2019.gada 9.decembra Amerikas Savienoto valstu Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (Office of Foreign Assets Control – OFAC) publisko paziņojumu es, Aivars Lembergs, esmu iekļauts tā dēvētajā “Magņitska sarakstā”. 

Pēc minētā paziņojuma attiecībā pret mani Latvijas Republikas atbildīgās iestādes un kredītiestādes veica virkni darbību, t.sk. iesaldēja manus un manu tuvinieku (bērnu, laulātās) vienīgos norēķinu kontus.

Publiski ir pausta informācija, ka ASV sankcijas ir jāievēro bankām Latvijā un ka ASV ir izteikušas brīdinājumu, ka jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus sankcionētajām personām, arī var tikt pakļauts ASV sankcijām.

Izņemot minētos publiskos paziņojumus un no atsevišķām tiesību normām izrietošo informāciju, man nav sniegta sīkāka informācija par to, cik ilgi pret mani tiks īstenoti man piemērotie ierobežojumi un kādas ir manas tiesības prasīt piemēroto ierobežojumu atcelšanu.

Neviens – ne bankas, kuras iesaldēja manus un manu tuvinieku norēķinu kontus un pārtrauca jebkādu sadarbību ne tikai ar mani, bet arī ar maniem tuviniekiem, ne arī kāda šo banku uzraugoša institūcija nav sniegusi ne ieviesto sankciju, ne arī bankas rīcības tiesisko pamatojumu.

2016.gada 1.martā ir stājies spēkā Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (turpmāk – Likums), kura mērķis, cita starpā ir nodrošināt tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, piemērojot Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas. Likumā noteikta Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās noteikto finanšu un civiltiesisko sankciju un Eiropas Savienības regulās noteikto sankciju ieviešanas, noteikšanas un izpildes kārtība.

Savukārt vispārējo sankciju izpildes kārtību nosaka 2019.gada 9.jūlija MK noteikumi Nr. 327 “Starptautisko un nacionālo sankciju ierosināšanas un izpildes kārtība” (turpmāk – MK noteikumi), kuru anotācijā noteikts, ka: “Latvijai juridiski saistošas ir tikai ANO un ES kā starptautisko organizāciju noteiktās sankcijas. Citu starptautisko organizāciju, [..] noteiktās sankcijas ir politiski saistošas un tās netiek ieviestas Sankciju likumā noteiktā kārtībā.”

Likuma anotācijā kā tā ieviešanas nepieciešamība ir norādīta nepieciešamība ieviest starptautiskos standartus, kas paredz sankcijas pret teroristiem un terorisma finansētājiem. No kā, nesaņemot nekādu citu skaidrojumu, būtu secināms, ka sankcijas pret mani tiek piemērotas kā pret teroristu un terorisma finansētāju.

Saskaņā ar Likuma 13.panta ceturto daļu kompetentā institūcija, kura lemj par Eiropas Savienības vai NATO dalībvalstu noteikto ierobežojumu piemērošanu Latvijā, ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK). Līdz ar to OFAC noteiktās sankcijas Latvijā tiek ievērotas saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu un FKTK izdotajiem noteikumiem Nr. 13 “Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi” un par to uzraudzību atbildīga ir FKTK.

Kā atbildīgā institūcija, kas var noteikt kritērijus, kuras sankcijas uzskata par būtiskām un kā tās piemēro, FKTK 2019.gada 12.decembrī rīkoja preses konferenci, kuras laikā informēja klātesošos, ka 2019.gada 11.decembrī FKTK ir tikusies ar visām bankām un informējusi par tālākām sekojošām rīcībām, kā arī nosūtījusi vēstuli visam finanšu sektoram, izskaidrojot, kas tālāk jādara visām finanšu institūcijām. Diemžēl, arī šajā publiskajā preses konferencē FKTK nesniedza pamatojumu man piemērotajām sankcijām un neskaidroja, pamatojoties uz kādiem nacionāliem vai starptautiskiem normatīvajiem aktiem ir sagatavojusi šīs turpmākās darbības instrukcijas visām finanšu institūcijām.

Latvijas Republikā kā tiesiskā valstī ir jābūt iespējai lūgt kādu augstāku iestādi pārskatīt tādu FKTK lēmumu (administratīvo aktu) vai faktisko rīcību, kas vērsta uz būtiskiem manu cilvēktiesību ierobežojumiem.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 90.pantu: Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.” Savukārt, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 98.panta pirmajai daļai: „Privātpersonai ir tiesības saņemt uzziņu par savām tiesībām konkrētajā tiesiskajā situācijā (turpmāk — uzziņa).” Uzziņa ir dokuments, kurā pēc privātpersonas lūguma sniegts iestādes skaidrojums par privātpersonas tiesībām un pienākumiem konkrētā tiesiskajā situācijā. Kā norādīts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 27.septembra lēmumā lietā Nr.SKA-958/2013: “Uzziņas institūts sakņojas Latvijas Republikas Satversmes 90.pantā, atbilstoši kuram ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Ar uzziņu personai tiek darīts zināms, kā konkrēto faktisko situāciju no tiesību viedokļa vērtē iestāde, proti, ar to tiek sniegts viedoklis, nevis informācija par faktiem.”

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzu man nekavējoties sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

Sniegt informāciju par to, uz kāda pamata pret mani piemērotas sankcijas, norādot konkrētus nacionālos un/vai starptautiskos tiesību aktus;

Sniegt skaidrojumu par manām tiesībām man piemēroto sankciju kontekstā;

Sniegt skaidrojumu par banku pienākumiem attiecībā uz mani man piemēroto sankciju kontekstā;

Sniegt skaidrojumu, tieši kāds dokuments (izdevējs, datums, nosaukums) ietver pret mani vērstās sankcijas (turpmāk tekstā – Sankciju dokuments);

Izsniegt man Sankciju dokumenta oficiālu norakstu ar tulkojumu valsts valodā, izskaidrojot tā pārsūdzības iespējas, kārtību un termiņus;

Izsniegt man dokumentus, kurus FKTK uz Sankciju dokumenta pamata ir nosūtījusi kredītiestādēm, kurās atrodas man piederoši naudas līdzekļi un vērtspapīri, izskaidrojot šo dokumentu pārsūdzības iespējas, kārtību un termiņus;

Izsniegt man dokumentus, kurus FKTK uz Sankciju dokumenta pamata ir nosūtījusi jebkurām citām personām saistībā ar mani.

Uzziņa nepieciešama, lai ar tiesiskā valstī pieejamiem aizsardzības līdzekļiem aizstāvētu savas cilvēktiesības, kas ar Sankciju dokumentu un uz tā bāzes izdotiem FKTK dokumentiem attiecībā uz mani un maniem tuviniekiem aizskar Satversmes 92.pantā un 105.pantā noteiktās tiesības.

Novērtē šo rakstu:

146
31

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

10

Šakāļi

FotoTā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali, bet hiēnām un šakāļiem cilvēku vērtību sistēmā ir visai zīmīgs, bet nožēlojams statuss. Tie reti uzbrūk spēcīgam pretiniekam, tie vareni tikai barā, tie uzglūn slimam vai vājam,      vai vēl neizaugušam, vārdu sakot, tādam, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Lasīt visu...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...