Iesniegums ģenerālprokuroram par noziedzīga nodarījuma pazīmēm Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas darbībās
Saeimas deputāts Edmunds Jurēvics23.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2022. gada 22. janvārī Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas profilā sociālo tīklu platformā TikTok tika publicēts video, kurā šī persona pauda šādu vēstījumu (tulkots no krievu valodas):
„Atnācu uz tā saucamo Okupācijas muzeju. To, kurš kādreiz tika saukts par Strēlnieku muzeju. Un ziniet, fakts pēc fakta nesakrīt. Gids stāsta savu - paralēlo, izdomāto - vēsturi. Un uz konkrētiem jautājumiem gids atbildēt nevar. Bet fakti nesakrīt. Kas tas par muzeju un tieši kāpēc, kādu mērķu labad tas ir radīts? Atgādināšu - muzeja nosaukums ir Okupācijas muzejs. Lūk, tā arī dzīvojam. Apskatījām visus eksponātus, un sapratām - re, kā mūs muļķo, kā mūs muļķo... Ja es jau agrāk domāju, ka pie mums ir propaganda, tad, izejot cauri šim muzejam, tu saproti, kas tas ir - īsta propaganda.”
Grevcovas teiktais nepārprotami liecina par vēlmi publiski noliegt Latvijas okupāciju, apšaubīt un noniecināt to, šī persona acīmredzami okupācijas radīto kaitējumu Latvijas iedzīvotājiem uzskata par maznozīmīgu un par to veiktos pētījumus par nevajadzīgiem.
Vērā ņemams ir apstāklis, ka minētā persona šo video ir ierakstījusi, atrodoties tieši Latvijas Okupācijas muzeja telpās, kas norāda, ka šādi izteikumi nav nejaušība, bet apzināta darbība.
Šāda veida viedokļa paušana vietā, kurā atceramies totalitāro okupācijas varu nodarījumus Latvijas valstij un tautai, kā arī pieminam šo režīmu upurus, ir ne tikai morāli nepieņemama un klaji necienīga rīcība, bet arī iespējami krimināli sodāma darbība.
Ņemot vērā minēto, lūdzu izvērtēt, vai deputātes Glorijas Grevcovas darbībās, publiskojot šāda satura materiālu, nav saskatāmas Krimināllikuma 74.1 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošanu pazīmes un ierosināt kriminālprocesu.
Seko mums 
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
