Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens prettiesiski nodevis kādas privātpersonas iesniegumu ar detalizētu sensitīvu informāciju Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājai Ilzei Znotiņai, kura pēc tam to sev raksturīgā manierē izpļāpājusi tālāk, savukārt ministrs pēc tam oficiālā atbildē mēģinājis izmeloties, ka nekas tāds neesot noticis, - šāda satura iesniegums, kura autore ir advokātu biroja Davidsons un partneri advokāte Daiga Siliņa, nosūtīts Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un citām amatpersonām. Pietiek šodien publicē šo iesniegumu, kas uzskatāmi demonstrē, kādas prettiesiskas metodes izmanto abas pieminētās augstās amatpersonas, lai publiski palielītos ar saviem „labajiem darbiem”.

05.03.2020. iesniegumā Nr.32-20/DS «Par Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces Ilzes Znotiņas atstādināšanu no amata» tika lūgts uzaicināt iesniedzēju papildus paskaidrojumu sniegšanai un dokumentu iesniegšanai, nodot tiesībsargājošo institūciju rīcībā esošos materiālus par kriminālprocesa uzsākšanu pēc Krimināllikuma 318.pantā paredzētā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm un pieņemt lēmumu par Ilzes Znotiņas atbrīvošanu no Finanšu izlūkošanas dienesta, turpmāk - Dienests, priekšnieka amata.

02.04.2020. iekšlietu ministrs S.Ģirģens ar atbildes vēstuli Nr.l-63/264/215-Z tā vietā, lai sniegtu atbildes uz uzdotajiem 05.03.2020. iesniegumā Nr.32-20/DS jautājumiem, citēja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma, turpmāk - Novēršanas likums, un Kriminālprocesa likuma normas, aicinot vērsties Valsts policijā.

28.04.2020. Valsts kanceleja ar atbildi Nr.7.8.5./2020-DOC-478-771 informēja, ka Ministru prezidents A.K.Kariņš 23.04.2020. uzdeva Valsts kancelejai (Valsts pārvaldes politikas departamentam) izvērtēt un veikt pārbaudi par 05.03.2020. iesniegumā Nr.32-20/DS minēto.

30.04.2020. no Valsts kancelejas saņemts paziņojums par 05.03.2020. iesnieguma Nr.32-20/DS pārsūtīšanu Latvijas Republikas Prokuratūrai institucionālās piekritības noteikšanai.

30.04.2020. iekšlietu ministrs ar atbildi Nr.l-63/343/365-Z norādīja, ka jautājums par cilvēka pamattiesībām un pamatbrīvībām datu aizsardzības jomā ir Datu valsts inspekcijas kompetencē.

06.05.2020. Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra informēja, ka 05.03.2020. iesniegums Nr.32-20/DS ir nosūtīts izvērtēšanai Valsts policijas priekšnieka p.i. A.Grišinam.

25.05.2020. Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvalde sniedza atbildi Nr.20/2-262794 un norādīja, ka:

- iesniegums daļā par Dienesta priekšnieces iespējamo prettiesisko rīcību, izpaužot K.Zekert personas datus, ir piekritīgs Datu valsts inspekcijai, ja «Datu valsts inspekcijā tiks konstatēti pārkāpumi par noziedzīga nodarījuma pazīmēm, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 369.panta otrās daļas 2.punktu iegūto informācija tā iesniegs izmeklēšanas iestādei atbilstoši institucionālajai kompetencei (Kriminālprocesa likuma 387.pants)»;

- Dienesta 21.01.2020. rīkojuma Nr.20/K-5p-2 un 28.01.2020. rīkojuma Nr.20/K-45p-22 atbilstību Novēršanas likuma prasībām ir vērtējis Latvijas Republikas ģenerālprokurors, nekonstatējot Dienesta rīkojumu prettiesiskumu, ģenerālprokurora atbildē ietvertais lēmums ir galīgs, tādēļ Dienesta darbībās «pārkāpumi nav konstatēti, līdz ar to nav faktu, kuriem dot krimināltiesisku novērtējumu un risināt jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu».

No augstāk minētā ir secināms, ka Ministru prezidents, Valsts kanceleja un iekšlietu ministrs nav ieinteresēti objektīvās patiesības noskaidrošanā un veic darbības, lai atbrīvotu Dienesta priekšnieci no likumā paredzētas atbildības. 05.03.2020. iesnieguma Nr.32-20/DS izskatīšanas gaita liecina, ka netiek respektēta laba pārvaldība, cilvēka pamattiesības un pamatbrīvības, pieļaujot taisnīguma principa pārkāpumu.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 89.pantu faktiskā rīcība ir iestādes rīcība publisko tiesību jomā, kas neizpaužas tiesību akta veidā un kas ir vērsta uz faktisko seku radīšanu, ja privātpersonai uz šo rīcību ir tiesības vai šīs rīcības rezultātā ir radies vai var rasties personas subjektīvo tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Par faktisko rīcību atzīstamas arī iestādes darbības, kas neatkarīgi no iestādes nodoma rada tādas faktiskās sekas, kuru rezultātā privātpersonai ir radies vai var rasties būtisks tiesību aizskārums.

Uzskatu, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 89.panta otrajai daļai Ministru prezidenta, Valsts kancelejas un iekšlietu ministra faktiskā rīcība ir iestādes bezdarbība, kas pieļauj K.Zekert tiesisko interešu aizskārumu.

Saskaņā ar Novēršanas likuma 50.pantu Dienests ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Ministru kabinets institucionālo pārraudzību īsteno ar iekšlietu ministra starpniecību.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piektajai daļai pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.

Valsts pārvaldes iekārtas likums noteic, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Ņemot vērā minēto, Dienesta priekšnieces darbībai jāatbilst ārējiem normatīvajiem aktiem. Vienlaikus atbilstoši publisko tiesību principam aizliegts ir viss, kas nav atļauts ar tiesību normu.

Ir pamats uzskatīt, ka Ministru prezidents, Valsts kanceleja un iekšlietu ministrs konkrētajā gadījumā nerealizē institucionālo pārraudzību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.

Par to liecina sekojošais.

27.01.2020. Iekšlietu ministram tika adresēts iesniegums Nr.l5-20/DS ar lūgumu atzīt Dienesta faktisko rīcību, izdodot 21.01.2020. rīkojumu Nr.20/K-5p-2 „Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu pagaidu iesaldēšanu” attiecībā uz K.Zekert, par prettiesisku un izvērtēt iespējamo disciplināro atbildību Dienesta amatpersonu rīcībā.

27.02.2020. no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, turpmāk - Padome, tika saņemta vēstule Nr.l-31-334/e, saskaņā ar kuru lūgts sniegt paskaidrojumu saistībā ar Dienesta priekšnieces I.Znotiņas rakstu „Par zvērināta advokāta darbību”, turpmāk - Raksts.

Raksts liecina, ka Dienesta priekšniecei ir iebildumi pret pieprasītās informācijas sniegšanu, kā arī pret advokātu profesionālo un korporatīvo darbību. Pamatojot Rakstu ar K.Zekert pārstāves - zvērinātu advokātu biroja “Davidsons un partneri” advokātes Daigas Siliņas iesniegumiem (27.01.2020. iesniegums Nr.l5-20/DS, 24.01.2020. iesniegums Nr.ll- 20/DS, 27.01.2020. iesniegums Nr.l4-20/DS), Dienesta priekšniece I.Znotiņa ir izteikusi lūgumu izvērtēt zvērinātu advokātu biroja “Davidsons un partneri” advokāta Riharda Niedras darbības atbilstību Latvijas Zvērinātu advokātu Ētikas kodeksam, kā arī nepieciešamības gadījumā lemt par disciplinārlietas ierosināšanu.

Ievērojot to, ka 27.01.2020. iesniegums Nr.l5-20/DS tika iesniegts iekšlietu ministram, nevis Dienesta priekšniecei, ar 05.03.2020. iesniegumu Nr.32-20/DS par Dienesta priekšnieces atstādināšanu no amata iekšlietu ministram tika lūgts sniegt atbildi un norādīt:

1) kādā veidā iekšlietu ministram 27.01.2020. adresētais iesniegums Nr.l5-20/DS par Dienesta prettiesisko rīkojumu ir nonācis Dienesta priekšnieces I.Znotiņas rīcībā?

2) vai ir pieļaujams 27.01.2020. iesniegumu Nr.l5-20/DS, kas satur K.Zekert personas datus un datus par iesniedzēja privāto dzīvi, nodot apstrādei un tālākajai pavairošanai personām, par kurām izteikts lūgums izvērtēt iespējamo disciplināro atbildību?

3) vai Dienesta priekšniecei I.Znotiņai ir tiesības neatklāt datus, kas tika izpausti 09.01.2020. “Latvijas Radio 1” raidījumā “Krustpunktā”?

02.04.2020. iekšlietu ministrs ar atbildes vēstuli Nr.l-63/264/215-Z uz 05.03.2020. iesniegumā Nr.32-20/DS uzdotajiem jautājumiem atbildes nesniedza, pieprasītā informācija netika saņemta.

To ievērojot, pieņemot, ka iekšlietu ministrs aiz pārpratuma nav sniedzis atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, 08.04.2020. atkārtoti tika adresēts iesniegums Nr.48-20/DS iekšlietu ministram ar lūgumu sniegt atbildes uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem.

Iekšlietu ministra 30.04.2020. atbilde Nr.l-63/343/365-Z ir vērtējama kā atteikšanās atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem un īstenot institucionālo pārraudzību. No atbildes satura arī izriet, ka iekšlietu ministrs ir pārkāpis K.Zekert tiesības uz privātās dzīves un korespondences neaizskaramību.

Atbildot uz jautājumu Nr.l par to, kādā veidā iekšlietu ministram 27.01.2020. adresētais iesniegums Nr.l5-20/DS par Dienesta prettiesisko rīkojumu ir nonācis Dienesta priekšnieces I. Znotiņas rīcībā, iekšlietu ministrs sniedza šādu atbildi: “Iestādei, saņemot iesniegumu, lai sniegtu uz to precīzāku atbildi, jānovērtē iesniegumā minētie apstākļi un nepieciešamības gadījumā jāiegūst papildu informācija. To var izdarīt dažādos veidos, tai skaitā uzklausot ne tikai iesniedzēja, bet arī citas, iesniegumā aprakstītajā situācijā iesaistītas, personas viedokli. Ievērojot minētos apsvērumus, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece I.Znotiņa ar rezolūciju tika iepazīstināta ar Jūsu 2020.gada 27.janvāra iesnieguma saturu”.

Neapstrīdot iestādes tiesības iegūt papildu informāciju un noskaidrot trešās personas viedokli, ir jānorāda, ka iekšlietu ministra atbilde, ka Dienesta priekšniece ar rezolūciju tika iepazīstināta ar 27.01.2020. iesnieguma Nr. 15-20/DS saturu, neatbilst patiesībai.

No Raksta nepārprotami izriet, ka 27.01.2020. iesniegums Nr.l5-20/DS uz 7 lapām tika nodots Dienesta priekšnieces I.Znotiņas rīcībā, nevis “iepazīstināta”. Padomei nodotais 27.01.2020. iesniegums Nr. 15-20/DS nesatur iekšlietu ministra rezolūciju (nepieciešamības gadījumā 27.01.2020. iesniegums Nr. 15-20/DS ir izprasāms no Padomes). Līdz ar to iekšlietu ministrs ir izvairījies gan no atbildes sniegšanas uz uzdoto jautājumu, gan arī no iespējamās savas atbildības par 27.01.2020. iesnieguma Nr.l5-20/DS nodošanu Dienesta priekšnieces rīcībā.

Iekšlietu ministrs nav ievērojis, ka Iesnieguma likuma 9.panta pirmā daļa aizliedz bez iesnieguma iesniedzēja piekrišanas izpaust informāciju, kas atklāj viņa identitāti. Saskaņā ar šī panta otro daļu, ja iesniegumā nav ietverta norāde par aizliegumu izpaust tajā minētos faktus, iestāde tos ir tiesīga izpaust, ievērojot šā panta pirmās daļas un citu normatīvo aktu prasības.

Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 5.pantam par ierobežotas pieejamības informāciju ir uzskatāma informācija par personas privāto dzīvi. Šā likuma 8.pants nosaka, ka informācija par fiziskās personas privāto dzīvi tiek aizsargāta ar likumu. Informācija par fiziskās personas privāto dzīvi iekļauj sevī ziņas par personas dzimšanas datiem, pilsonību, ienākumiem, īpašumiem u.c. Informācijas atklātības likuma 16.panta trešā daļa nosaka, ja persona neatļauti izpaudusi informāciju, kas atzīta par ierobežotas pieejamības informāciju, tā saucama pie disciplināratbildības vai kriminālatbildības.

Ievērojot to, ka:

1) 27.01.2020. iesniegums Nr.l5-20/DS satur ziņas par K.Zekert pilsonību, dzimšanas datiem, īpašumu - naudas līdzekļiem, to apmēru, K.Zekert norēķina konta numuru u.c.;

2) nav pieļaujams K.Zekert personas datus nodot apstrādei un tālākajai pavairošanai personām, par kurām izteikts lūgums izvērtēt iespējamo disciplināro atbildību;

3) K.Zekert nav devis savu piekrišanu iekšlietu ministram un Dienesta priekšniecei atklāt 27.01.2020. iesnieguma Nr. 15-20/DS informāciju, kas atklāj K.Zekert identitāti un viņa lietas apstākļus;

4) nav saskatāms neviens tiesisks pamats, kas ļautu Dienesta priekšniecei izpaust un izmantot 27.01.2020. iesniegumu Nr.l5-20/DS, tajā iekļauto informāciju, t.sk., nodot to Padomei (minētais attiecās arī uz Rakstam pievienotajiem iesniegumiem: 24.01.2020. iesniegums Nr.ll-20/DS, 27.01.2020. iesniegums Nr.l4-20/DS),

ir rupji pārkāptas likuma prasības un K.Zekert pamattiesības, vainīgā persona ir saucama pie disciplināratbildības vai kriminālatbildības. Latvijas Republikas Satversmes 96.pants aizsargā ikviena, t.sk., K.Zekert tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

Ir konstatējams Informācijas atklātības likuma 5. un 8.panta pārkāpums - neatļauta ierobežotas pieejamības informācijas izpaušana, kā arī likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 19.panta, kas aizliedz informāciju, kas valsts amatpersonai ir pieejama saskaņā ar valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu, prettiesiski izpaust vai izmantot mērķiem, kas nav saistīti ar valsts amatpersonas amata pienākumu veikšanu vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanu, pārkāpums.

No augstāk minētā izriet, ka īstenojot Novēršanas likuma 50.pantā noteikto institucionālo pārraudzību, tieši iekšlietu ministra kompetencē ir izvērtēt Dienesta priekšnieces rīcības tiesiskumu, vai Dienesta priekšniece, pildot dienesta pienākumus, ir pieļāvusi tīšu likumpārkāpumu vai nolaidību, kuras dēļ radīts būtisks kaitējums valstij vai personai, vai ievērojusi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, kuru dēļ radīts kaitējums valstij vai personai.

Konkrētajā gadījumā ar neatļautu ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu K.Zekert ir nodarīts būtisks kaitējums, t.sk., plašam un nenoteiktam personu lokam tika darīts zināms par K.Zekert lietas apstākļiem un ziņas par viņa privāto dzīvi.

Iekšlietu ministra 30.04.2020. atbilde Nr.l-63/343/365-Z un Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes 25.05.2020. atbilde Nr.20/2-262794, ka jautājums par K.Zekert personas datu apstrādi un tālāko pavairošanu ir Datu valsts inspekcijas kompetencē, un, ja «Datu valsts inspekcijā tiks konstatēti pārkāpumi par noziedzīga nodarījuma pazīmēm, tad saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 369.panta otrās daļas 2.punktu iegūto informācija tā iesniegs izmeklēšanas iestādei atbilstoši institucinālajai kompetencei (Kriminālproces likuma 387.pants)», liecina, ka tiek veiktas apzinātas darbības, lai nepieļautu Dienesta priekšnieces pārkāpuma konstatēšanu noilguma dēļ.

Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 19.pants aizliedz informāciju, kas valsts amatpersonai ir pieejama saskaņā ar valsts amatpersonas amata pienākumu pildīšanu, prettiesiski izpaust vai izmantot mērķiem, kas nav saistīti ar valsts amatpersonas amata pienākumu veikšanu vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanu.

Dienesta priekšniece ir prettiesiski izpaudusi 27.01.2020. iesniegumu Nr.l5-20/DS, tajā iekļauto informāciju un ir izmantojusi, kas nav saistīts ar Dienesta priekšnieces amata pienākumu veikšanu.

Ne iekšlietu ministram, ne arī Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldei nav jāpāradresē K.Zekert vērsties Datu valsts inspekcijā, bet gan patstāvīgi, ja tas ir nepieciešams pārkāpuma konstatēšanai, jāsaņem Datu valsts inspekcijas atzinums par K.Zekert prettiesisku datu apstrādi un jālemj par Dienesta priekšnieces saukšanas pie disciplināratbildības vai kriminālatbildības. Datu valsts inspekcijas kompetencē neietilpst Dienesta vai tās priekšnieces pārraudzība.

Ņemot vērā, ka 05.03.2020. iesniegumā Nr.32-20/DS tika norādīts uz Dienesta priekšnieces darbību pretēji valsts un sabiedrības interesēm un līdz šim brīdim no iekšlietu ministra nav sekojusi darbība, kas liecinu par apstākļu izvērtēšanu, ir pamats uzskatīt, ka iekšlietu ministrs neveiks atbilstošu darbību, lai izvērtētu situāciju kopumā.

Diemžēl Novēršanas likumā noteikto Latvijas Republikas ģenerālprokurora pārraudzību nevar uzskatīt par efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli. Proti, Novēršanas likuma 34.pants pieļauj formālu pārbaudi attiecībā uz Dienesta pilnvarām, kas ierakstītas Novēršanas likumā. Ģenerālprokurora secinājumi, ka Dienestam piemīt likumā paredzētas tiesības izdot rīkojumus par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu, iekļaujot atbildēs tikai un vienīgi vispārīgas un deklaratīvas frāzes, nenodrošina efektīvu tiesību aizsardzību aizskartajai personai.

Demokrātiskā sabiedrībā personai, kura iesniedz sūdzību, ir tiesības sagaidīt, ka sūdzība tiks izvērtēta pēc būtības, nevis augstākā institūcija tikai pārbaudīs lēmuma pieņēmēja formālās tiesības un pilnvaras šādu lēmumu pieņemt. Piemēram, ja tiek pārsūdzēts tiesas spriedums, tad neviens neapšauba, ka tiesai procesuālajā likumā ir paredzētas tiesības spriedumu pieņemt, tāpēc apelācijas instances tiesa nevar pamatot savu lēmumu un atstāt spēkā pirmās instances spriedumu tikai tāpēc, ka tiesai likumā ir piešķirtas pilnvaras taisīt spriedumu.

Attiecīgi, izskatot K.Zekert iesniegumu par amatpersonas prettiesiskām darbībām, augstākai institūcijai vai kompetentai iestādei sūdzība ir jāizvērtē pēc materiāltiesiskajiem pamatiem un lēmums jāpieņem, atsaucoties uz konkrētiem faktiem. K.Zekert lietā šāds izvērtējums iztrūkst, savukārt aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā K.Zekert nevar, to nepieļauj Novēršanas likums, t.sk., Novēršanas likuma 34.pants.

Šobrīd Dienesta rīkojumiem ir tipveida raksturs un tie ir gandrīz vienādi visos gadījumos. Ģenerālprokurora un iekšlietu ministra pienākumos būtu izbeigt šādu absurdu praksi, kad Dienesta rīkojumi tiek pamatoti vien ar vispārīgām frāzēm un apgalvojumiem par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 195.panta. Saskaņā ar Satversmes 92.pantu ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Dienestam nav tiesību atzīt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 195.panta, kā rezultātā būtu iesaldējami K.Zekert naudas līdzekļi, kas izriet no kreditora prasījuma, un iejaukties ABLV Bank AS un kreditora attiecībās.

Šobrīd nepastāv nekāds līdzsvars starp Dienesta rīkojuma pamatošanas pienākumu un privātpersonas iespējām atspēkot šādus vispārīgus rīkojumus ar konkrētiem argumentiem un pierādījumiem, kuri kalpotu par pamatu aizdomu dzēšanai. Dienesta rīkojumos būtu jābūt vismaz norādēm par konkrētām transakcijām vai laika periodu vai darījumu partneri, kas ir radījis Dienesta aizdomas. Neesot jebkādai konkretizācijai Dienesta rīkojumos (tātad, pastāvot nemotivētam rīkojumam), tie ir atzīstami par nepamatotiem un prettiesiskiem. Tomēr ģenerālprokuratūra šādus pārkāpumus nesaskata un pēc būtības neizvērtē tiesību ierobežošanas samērīgumu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir noteikusi, ka kontrolējošiem pasākumiem (to skaitā, mantas arestam) jābūt likumīgiem (jābūt noteiktiem ar likumu un jāatbilst likumam) un jābūt samērīgiem.

05.03.2020. iesnieguma Nr.32-20/DS izskatīšana liecina, ka arī Novēršanas likuma 50.panta ceturtajā daļā ietvertā pārraudzība ir formāla un nav īstenojama.

No Dienesta priekšnieces publiskajiem izteikumiem par 2019.gadā “par 504% ir palielinājies iesaldēto naudas līdzekļu skaits”, izriet, ka šo darbību rezultātā ir uzsākti neskaitāmi kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 195.panta, neesot ziņām par noziedzīga nodarījuma esamību, kuru rezultātā būtu iegūti “noziedzīgi” līdzekļi.

Tieši Dienesta priekšnieces darbības rezultātā šobrīd ir izveidojusies prakse, kad Dienests pēc rīkojumiem par naudas līdzekļu iesaldēšanu nodos materiālus izmeklēšanas iestādei kriminālprocesa uzsākšanai pēc Krimināllikuma 195.panta, lai pieņemtu lēmumu par aresta uzlikšanu mantai. Šāda pieeja ir prettiesiska - kriminālprocess pēc Krimināllikuma 195.panta nav uzsākams, lai tā ietvaros ierobežotu vai arī atņemtu īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības rīkoties ar mantu vai arī uzsāktu procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.

Ir nekavējoties jāpārtrauc kriminālprocesu uzsākšana, lai tādējādi uzlabotu “statistiku”, ietekmētu un iebiedētu personas, atņemtu īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības rīkoties ar mantu vai arī uzsāktu procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.

Iekšlietu ministrs nav apkopojis datus, lai varētu pateikt skaitļos par cik procentiem ir palielinājies uzsākto kriminālprocesu skaits pēc Krimināllikuma 195.panta? Ievērojot kriminālprocesu norisi un termiņus, var pieļaut, ka ir tikai laika jautājums, kad pret Latvijas valsts tiks uzsāktas neskaitāmās starptautiskas tiesvedības par aizskartās mantas īpašnieku pamattiesību aizskārumu.

Pamatojoties uz augstāk minēto, lūdzu:

1. mainīt nodomu un pārtraukt faktisko rīcību attiecībā uz K.Zekert norādītajiem apstākļiem un 05.03.2020. iesnieguma Nr.32-20/DS izskatīšanu;

2. īstenot institucionālo pārraudzību pār Dienesta priekšnieces darbību;

3. uzaicināt iesniedzēju papildus paskaidrojumu sniegšanai un dokumentu iesniegšanai;

4. saukt Dienesta priekšniecei I.Znotiņu pie likumā noteiktās pie disciplināratbildības vai kriminālatbildības par K.Zekert prettiesisku personas datu apstrādi;

5. pieņemt lēmumu par Ilzes Znotiņas atbrīvošanu no Dienesta priekšnieka amata.

Lūdzu rast iespēju atbildi sniegt pēc iespējas ātrāk.

Novērtē šo rakstu:

73
13

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Bet Levits lai paliek savā vietā

FotoMan gluži tāpat kā lielai daļai cilvēku negribas par to domāt katru dienu. Tik vien, kā pusdienlaikā palūkoties internetā – cik aplipināto bijis iepriekšējā dienā. Un vēl tas neizrunājamais vārds “kumulatīvais”, proti, procentuālais saslimstības rādītājs.
Lasīt visu...

21

Par bargākiem sodiem par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem

FotoŠorīt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē kā 1.darba kārtības jautājums tiks skatīts kolektīvais iesniegums “Bargāki sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem”.
Lasīt visu...

21

Cirks un izsmiekls par iedzīvotājiem Garkalnes domē

FotoGarkalnes novada domē notiekošās darbības ir uztveramas kā smiešanās par iedzīvotājiem, Valsts kontroli un VARAM jeb citiem vārdiem – notiekošais ir politisks cirks.
Lasīt visu...

21

Zāļu valsts aģentūras skaidrojums – atbilde uz „Re:Baltica” vienpusēju rakstu

FotoZāļu valsts aģentūra (ZVA) vērš uzmanību, ka Re:Baltica 2. martā publicētā rakstā žurnāliste Sanita Jemberga iekļāvusi vienpusēju viedokli, nav ņēmusi vērā ZVA sniegto informāciju un rakstā atspoguļo tikai šodien zināmo un pēc reģistrācijas pieejamo informāciju, nevis ņem vērā tobrīd, pērnā gada novembrī, pieejamo informāciju par Pfizer vakcīnu. Tādēļ Zāļu valsts aģentūra publicē atbildi uz minētajā Re:Baltica rakstā pausto.
Lasīt visu...

21

Vecie blēži „likuma un kārtības” sardzē

FotoGrūti pateikt, kas darījās Mandžūrijas kandidāta Alda Gobzema galvā, kad tika izdomāts viņa jaunās partijas nosaukums „Likums un kārtība”. No vienas puses varbūt Aldis ir amerikāņu seriāla „Law and Order” kvēls cienītājs, no otras varbūt viņa sirdij ir tuva Polijā valdošā partija „Likums un taisnība”. Tāpat iespējams, ka par iedvesmu kalpojis gan seriāls, gan partija. Taču, manuprāt, jaunās partijas nosaukuma izvēle patiesībā ir pamatojama ar to, ka Aldis ir vienkārši nolēmis mūs visus pamatīgi „iztroļļot”, jo partijas „Likums un kārtība” valdē ir savācis personas, kurām ar iepriekšminētajām vērtībām nav ne mazākā sakara.
Lasīt visu...

18

Karīna Sprūde ir nevis parasts mirstīgais, bet mans cilvēks

FotoVisi ir izņēmušies, un tagad klausieties. Es vienmēr runāju to, ko domāju. To Jūs zināt. Es nebaidos būt tāds, kāds esmu, jo tikai tā var izmainīt domāšanu sabiedrībai. Tas ir smags darbs un prasa milzu piepūli. Tas jādara pat tad, ja kāds apvainojas. Tātad. KARĪNA SPRŪDE IR MANS CILVĒKS.
Lasīt visu...

12

Ģirģen, sāc strādāt, nevis tēlo tautas ministru ar pielīšanu un izlikšanos par aizstāvi un glābēju

FotoVakar vakarā ziņās stāsta, ka policija uzrēķinājusi sodos ap miljonu, čakarējot cilvēkus. Tāpat vakar vakarā uzzvanīju un papļāpāju ar latviešu ģimeni Norvēģijā, kuri komentārā pie mana ieraksta “Kāds ir Tavs telefona numurs?” bija ierakstījuši to. Maskas nav jāvalkā, policija nevienu priekšā neņem, rindās pie veikala nav jāstāv un bankomātā naudu ar groziņu nav jāizņem. Stāsts nav par to. Stāsts ir par Ģirģena atklāto divkosību.
Lasīt visu...

12

Vakcinācija nav risinājums Latvijai

FotoEs kā opozīcijas deputāts neizprotu konsekvences trūkumu valdības lēmumos. Es uzskatu, ka ir jāstiprina veselības aprūpes kapacitāte, nevis jābaida ar viļņiem. Veselības aprūpes kapacitātes stiprināšanā ir aizstāta ar vāji organizētu un brīžiem pat komisku vakcinācijas procesu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

„Kancelēšanas” kultūra luterāņu baznīcā attiecībā uz sievietēm ir dominējusi kopš 1993. gada

This you? (Uzreiz atvainojos par to, ka ne pārāk diplomātiski...) Redzēju, ka raksts ir...

Foto

Jaunā Rīgas teātra septiņi ētiskie uzvedības noteikumi darbniekiem un skatītājiem

1. Mūsu teātrī ir atļauta runas brīvība bez jebkādiem ierobežojumiem....

Foto

Nevajag sagaidīt, ka tu pusmūža vecumā aiznesīsi ar lepnumu savu naktspodiņa saturu pie sabiedrības un visi tev glāstīs galviņu

1) Vārda brīvība nenozīmē to, ka tevi...

Foto

Kā likvidēt "Facebook" monopolu?

Notikumi ASV un Facebook uzsāktā cenzūras politika ir aktualizējusi jautājumu par Facebook globālo monopolstāvokli un nepieciešamību to likvidēt. Tagad tas kļūst ne tikai par daudzu cilvēku...

Foto

Kāpēc mērāmies ar kvadrātmetriem?

Es kā ticīgs cilvēks ticu, ka politiķus tomēr vada arī rūpes par mazo cilvēku, ne tikai uzbudinājums no varaskāres....

Foto

Nu varam laimē diet, Krievijai mute ciet

Nesen Latvijā tika pārtraukta vairāku populāru Krievijas telekanālu retranslācija. Redzamākajiem Dievzemē dzīvojošo krievu tiesību aizstāvjiem, kas aizvēlēti uz Briseli,...

Foto

Par ārpolitikas skabargām citu acīs

Kamdēļ es neesmu pārāk labās domās par Putina Krieviju un pašu Putinu? Iemesli, protams, ir vairāki bet, viens no tiem –...

Foto

Jau tiek gatavota lielā „fendere”

Es palasīju Lembergam konfiscējamās mantas sarakstu. Abstrahējoties no fakta, ka viņu soda par kriminālu nodarījumu, kuru viņš pats savas ietiepības dēļ...

Foto

Elīnas Didrihsones tests

Jau kādu laiku gribēju parunāt par Rietumos augošo "dzēšanas kultūru" jeb "cancel culture". Apcerēju, kuru piemēru aplūkot. Varbūt Džīnu Karano? Leģendārā MMA cīkstone...

Foto

Basketbola savienību vada prezidents, kurš, vēl esot valsts prezidents, uzmanību pievērsa ar pārpratumiem, nevis runu saturu

Sestdien nezaudēja tikai viena komanda, zaudēja viena basketbola paaudze un viss...

Foto

Fermas rullē

Uzreiz godīgi atzīšos – rakstīt mani pamudināja 9. februāra rītā laikrakstā „Diena” izlasītais R. Meļņika raksts-intervija “Gaisa stūmēju šai valdībai netrūkst. Saruna ar Mārci Bendiku”. Oponēšu...

Foto

Mārcis Jencītis uzsāk krusta karu pret kritisko domāšanu un „totalitāro” Latviju

Kādu laiku atpakaļ jau tika runāts par izbijušo heroīna atkarīgo un cietumnieku, draudzes „Kristus pasaulei” līderi...

Foto

Runa Davosas e-forumā par tradicionālās pasaules kārtību

Vispirms, dāmas un kungi, es gribētu jūs visus pasveicināt šeit Starptautiskajā Ekonomikas Forumā. Un sākt es gribētu ar to,...

Foto

Azerbaidžāna – Baltijas valstu "aizmirstā" māsa

Latvijas starptautisko "de iure" atzīšanu – tās simtgade nosvinējās klaji formāli – mums tomēr vajadzētu vērtēt ar lielāku pietāti. Diemžēl...

Foto

Kāda ir atšķirība starp viltus rakstiem Baltkrievijā un viltus rakstiem Latvijā?

Dažas dienas pēc Baltkrievijas tiesas procesa beigām Jekaterinas Andrejevas un Darijas Čultsovas lietā lielākā daļa...

Foto

Visas nācijas pastāvēšanas vārdā ģimene nedrīkst kļūt par brīvas interpretācijas objektu

Sarežģītā situācija, kādu ikvienā politikas un sadzīves jomā diktē Covid-19 izraisītā pandēmija, liek koncentrēties uz īslaicīgiem...

Foto

Mafija

Atskrien raiba žagatiņa, / Div' pelēki vanadziņi. / Vai, māmiņ, nepazini / Viltiniekus staigājam: / Viltus pieši kājiņā, / Viltus zaļi zobentiņi....

Foto

Kaut kādi "kara veterāni", ko bez rindas špricēšot, un vienkārši "vajadzīgi cilvēki", kas dabūšot vakcīnu pirmie...

It kā jau 30 gadus esam projām PSRS, tomēr tā...

Foto

Ja Krievijā var, kāpēc nevaram arī mēs?

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir aizsargāt valsts varas pārstāvju godu un cieņu. Likumprojekts paredz papildināt...

Foto

Godātais Levita kungs, palīdziet

Levita kungs! Vēršos pie Jums pēc izpratnes un palīdzības. Mana nozare, kurā es darbojos jau 14 gadus, ir skaistumkopšana. Man pieder Latvijā...

Foto

Ceru, ka tā nav, bet dīvainas domas nāk prātā

Kā apzinīgs pilsonis, kas visu mūžu saskāries ar dažādām vakcīnām un potēm, kuras neko sliktu nav nodarījušas,...

Foto

Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam, tāpēc lēmumus par „VIP vakcīnām” mēs noslepenojām

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības...

Foto

Vai tā ir oficiālā viedokļa apkalpošana pandēmijā?

Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores...

Foto

Ušakovs un Ameriks par Navaļnija spriedumu

Nesen Nils Ušakovs un Andris Ameriks savās Facebook lapās publicēja savus viedokļus par spriedumu, kuru Zamoskvoreckas tiesa nolasīja Aleksejam Navaļnijam....

Foto

Alkatība ir bīstama

Apbrīnojami, cik straujos tempos cilvēki pazaudē gan intuīciju, gan piesardzību, ja ilgstoši dzīvojuši itin piesmakušajā Rietumu aurā, kur zinātne ir Dievs, visatļautība vienlīdzināta...

Foto

Ministru kabineta spēju spogulis Covid-19 krīzes pārvarēšanā

Lasītāju vērtējumam: tikai un vienīgi vienas dienas virsraksti medijos Latvijā, kas atspoguļo Ministru kabineta darba rezultātus koronavīrusa pandēmijas un...

Foto

Jūs neko nesaprotat – patiesībā šis ir veiksmes stāsts

Pagājušā gada martā Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņoja, ka koronavīrusa uzliesmojums ir kļuvis par globālu pandēmiju. Šodien,...

Foto

Protams, ka ar 350 miljoniem no Latvijas valsts vien mums nepietiks un vajadzēs vēl

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā...

Foto

Sāk šķist, ka patiesībā Andis Kudors ir patoloģisks melis

2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju...

Foto

Izvārītā varde vai varoņstāsts?

Šķiet, būs grūti atrast cilvēku, kurš nekad nav dzirdējis hrestomātisko piemēru par vardes vārīšanu. Ja nu kāds, tomēr, nav – īsi izstāstīšu...

Foto

Kariņa kungs, nav labi

Kariņa k-gs, man ir tik viens jautājums, - vai Jūs kaut reiz esat izdzīvojis un uzturējis ģimeni par 120 eiro, par 300...

Foto

Kam policijai pietiek resursu un kam ne?

Šajā nedēļā tepat Rīgā tika brutāli aplaupīta kārtējā privātmāja. Mājai bija kameras un signalizācija. Tika aizdzītas automašīnas un iznesta...

Foto

Likums un mīlestība

Un, lūk, tur atnāca cilvēks, vārdā Jairs, kas bija sinagogas priekšnieks; un tas, nokritis pie Jēzus kājām, lūdza Viņu ienākt tā namā, jo...