Iesniegums KNAB: lūgums pārbaudīt jaunā politiķa Krišjāņa Feldmana „aizmāršību”, nedeklarējot savas saimnieciskās saistības
Pietiek lasītājs13.12.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iepazīstoties ar valsts amatpersonas Krišjāņa Feldmana kā Rīgas domes deputāta iesniegto amatpersonas deklarāciju Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) publiskajā datubāzē, tiek secināts, ka Krišjānis Feldmans nav ievērojis Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumus Nr.478 “Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti”, turpmāk minēto apstākļu dēļ.
Pēc veiksmīgas startēšanas Rīgas pašvaldību vēlēšanās Krišjānis Feldmans, stājoties amatā – Rīgas domes deputāts – 2017.gada 30.jūnijā iesniedza VID valsts amatpersonu deklarāciju “Deklarācija, kuru iesniedz, stājoties amatā”, kura tika publicēta tā paša gada 4.jūlijā.
Minētajā deklarācijā, konkrēti tās 2.punktā tiek norādīti amati, kurus Rīgas domes deputāts ieņem papildus valsts amatpersonas amatam, tajā skaitā tiek norādīta arī informācija par uzņēmuma līgumiem vai pilnvarojumiem, kuros noteiktās saistības amatpersona pilda.
Iepazīstoties ar deklarāciju, secināms, ka Krišjānis Feldmans ir fiziskas personas komercdarbības konsultants, valdes priekšsēdētājs vairākos uzņēmumos un valdes loceklis politiskajā partijā – Jaunā konservatīvā partija.
Kārtējā gada deklarācijā – par 2017.gadu, kas tika iesniegta 2018.gada 7.martā, ir redzams, ka deklarācija ir papildināta ar amatiem - Rīgas domes stāvvietu lietošanas atļauju izsniegšanas komitejas loceklis un Rīgas domes personu dzīvesvietas reģistrācijas komitejas loceklis.
Abās minētajās deklarācijās neuzrādās nedz informācija par uzņēmuma līgumiem, nedz pārpilnvarojumiem, kuri izdoti Krišjānim Feldmanim.
Tomēr saskaņā ar likvidētās AS “Daugavpils dzirnavnieks” ierakstiem maksātnespējas datu bāzē un lietai pievienotajiem publiskajiem kreditoru sapulces protokoliem Feldmans kā kreditora pilnvarotā persona piedalījies AS “Daugavpils dzirnavnieka” kreditoru sapulcēs, kurās ir balsojis, izteicis viedokli pilnvardevēja vārda un interesēs, kā arī kā pilnvarnieks ir parakstījis sapulču protokolus.
Papildus tam norādams, ka minētās kreditoru sapulces saskaņā ar Maksātnespējas reģistra datiem ir norisinājušas gan pirms, gan pēc amatpersonas deklarācijas iesniegšanas VID. Minēto kreditoru sapulču datumi un laiki:
21.04.2017., plkst. 12:00;
07.07.2017., plkst. 15:00;
03.01.2018., plkst. 16:00;
01.02.2018., plkst. 10:00.
Pēc protokolos norādītās informācijas, Feldmans pārstāvēja kreditoru AS “Tukuma straume”, pamatojoties uz 2017.gada 2.janvāra izdotās pilnvaras Nr.1-7/2. Iepazīstoties ar kreditoru sapulču protokoliem, secināms, ka protokolos ir minēts Feldmana personas kods, kas liecina, ka viņš ir bijis pilnvarots tieši kā fiziska persona, nevis pastarpināti caur pārpilnvarojumu. Diemžēl Uzņēmumu reģistra lietā pati pilnvara nav atrodama.
Pamatojoties uz likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un tajā ietverto, Feldmanam kā valsts amatpersonai nav noteikti ierobežojumi būt kāda uzņēmuma pilnvarotajai personai/pilnvarniekam. Tomēr būtiski uzsvērt, ka Ministru kabineta noteikumi Nr.478, to 3.2.punkts nosaka, ka šāda pilnvarojuma esamība ir jādeklarē, neskatoties uz faktu, vai viņš šo pilnvarojumi ir vai nav faktiski izmantojis.
Arī VID metodiskajā materiālā, kur tiek sniegtas detalizētas atbildes un skaidrojums par valsts amatpersonas deklarācijas 2.punktu un tajā iekļaujamo informāciju, tiek skaidrots: ”Pilnvarojumu, ko cita persona piešķīrusi valsts amatpersonai, norāda valsts amatpersonas deklarācijas 2.punktā (citi amati) neatkarīgi no noteiktajām saistībām.”
Rezumējot visu iepriekš minēto, it īpaši ņemot vērā faktu, ka šāda pilnvarojuma nedeklarēšana var tikt uzskatīta par centienu slēpt iespējamu interešu konflikta fiksēšanas vai uzraudzības faktu no uzraugošo institūciju puses, lūdzu:
pieņemt iesniegumu un izvērtēt tajā minētos faktus;
nodrošināt, ka Krišjānis Feldmans tiek saukts pie likumā noteiktās atbildības par veikto prettiesisko darbību.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
