Iesniegums KNAB par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem "Riga Pride" laikā
Partijas Latvija pirmajā vietā valdes locekļi20.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā KNAB aicinājumu ikvienam nekavējoties ziņot iestādei par pierādījumiem, kas varētu liecināt par politisko partiju slēpto aģitāciju, administratīvo resursu izmantošanu un citiem pārkāpumiem, vēlamies Jūs informēt par sekojošo.
No 2022.gada 13. līdz 19. jūnijam Rīgā risinājās "Riga Pride", kura ietvaros 18.jūnijā tika organizēts gājiens ar mērķi popularizēt LGBTQ tiesības. Plašsaziņas līdzekļos pieejamās fotogrāfijās ir aplūkojama virkne Latvijas liberālo partiju politiķu, piemēram, veselības ministrs Daniels Pavļuts (partiju apvienība “Attīstībai/PAR!”), Saeimas deputāte Anda Čakša (partija „Jaunā Vienotība”), Saeimas deputāte Marija Golubeva (partiju apvienība “Attīstībai/PAR!”), Saeimas deputāts Mārtiņš Šteins (partiju apvienība “Attīstībai/PAR!”), kā arī kustības „Par” valdes loceklis Pēteris Viņķelis u.c., kuri, ņemot dalību „Riga Pride" gājienā, ir demonstrējuši savu pārliecību.
Tas neapšaubāmi ir šo politiķu personīgās izvēles un pulcēšanās brīvības realizācijas jautājums. Tomēr viena lieta ir ņemt individuālu dalību, bet pavisam cita oficiālā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms 14. Saeimas vēlēšanām izrādīt un izvietot priekšvēlēšanu aģitāciju šī pasākuma laikā.
Pasākumā „Riga Pride" bija redzami milzīgi partijas „Progresīvie” sarkani transparenti ar uzrakstu „Progresīvie jaunie sociāldemokrāti”, un sociālajos tīklos pirms pasākuma parādījās šīs partijas Ministru prezidenta kandidāta Kaspara Briškena aicinājums doties praida gājienā.
Tāpat pasākuma Riga Pride" laikā varēja novērot partijas „Progresīvie” un partiju apvienības “Attīstībai/PAR!” aģitācijas teltis, kuru nebija plašsaziņas līdzekļu fotogrāfiju klāstā, taču kuras var labi skatīt zemāk ievietotajos ekrāna šāviņos no sociāliem tīkliem, kas to skaidri apliecina.
Abas politiskās organizācijas - gan partija „Progresīvie”, gan partiju apvienība “Attīstībai/PAR!” ietilpst Rīgas domes valdošajā koalīcijā un ir starp tām politiskajām organizācijām, kas saņem valsts nodokļu maksātāju naudu, kas tātad ir arī mūsu partijas cilvēku maksātie nodokļi.
Esam pret valsts finanšu izlietošanu LGBTQ popularizēšanai. Uzskatām, ka popularizēt viendzimuma attiecības par nacionālas valsts līdzekļiem nozīmē atbalstīt valsts bojā eju. Esam Latvijas patrioti un vēlamies Latvijas valsts uzplaukumu, bet šādu ideju iesakņošanās pilsoniskā sabiedrībā iznīcina mūsu un mūsu bērnu nākotni.
Ņemot vērā minēto, vēlamies KNAB aicināt noskaidrot, cik Latvijas valsts un Rīgas pašvaldības līdzekļu ir nelikumīgi izlietots, sponsorējot privātu pasākumu "Riga Pride"? Pasākums, kurā iekļūt varēja tikai ar organizatoru piekrišanu, 18. jūnijā visu dienu (no 6.00 līdz 19.30) slēdza publisku parku apmeklētājiem, bet no 13.00 gājiena “Riga Pride: Gājiens par brīvību” maršrutā Vērmanes dārzs - Elizabetes iela - Brīvības iela - Bruņinieku iela - Tērbatas iela - Vērmanes dārzs būtiski ierobežoja satiksmi galvaspilsētā.
Rīdziniekiem, kas dzīvo minētajā apkaimē, tika sagādātas būtiskas neērtības un papildu izmaksas, jo Rīgas pašvaldība 17. un 18. jūnijā viņiem aizliedza savus transporta līdzekļus turēt viņu apmaksātās stāvvietās pie mājām, tādējādi spiežot viņiem meklēt citas maksas stāvvietas. Tāpat pasākumā bija iesaistīti liela apjoma policijas spēki. Tās ir liela apmēra izmaksas, kuru segšana privātam pasākumam ir noziedzīga rīcība, kas sodāma ar visu likuma bardzību.
Tāpat lūdzam KNAB noskaidrot, vai nav konstatējama virkne pārkāpumu politisko partiju aģitācijas un finansēšanas jomā.
1) Vai partijas „Progresīvie” un partiju apvienības “Attīstībai/PAR!” priekšvēlēšanu aģitācijas aktivitāšu finansēšana "Riga Pride" laikā atbilst priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumiem un aizliegumiem saistībā ar priekšvēlēšanu izdevumu limitiem? Galu galā politiskajām partijām, to apvienībām un nesaistītajām personām ir noteikti konkrēti priekšvēlēšanu un aģitācijas izdevumu limiti. Ierobežotie izdevumi attiecas uz politiskās reklāmas izvietošanu, labdarību, sponsorēšanu, pabalstiem un dāvinājumiem. Vai "Riga Pride" ir iemesls, lai šo noteikto kārtību pārkāptu vai apietu?
2) Vai "Riga Pride" popularizēšana Rīgas pašvaldības uzturētos portālos, tāpat sabiedriskos medijos (piemēram, LTV 1) nav notikusi par nodokļu maksātāju naudu?
3) Vai partijas „Progresīvie” un partiju apvienības “Attīstībai/PAR!” priekšvēlēšanu aģitācijas aktivitātēs "Riga Pride" nav nelikumīgi izmantoti pašvaldības administratīvie resursi?
4) Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā noteikti stingri aģitācijas ierobežojumi, tostarp attiecībā uz to aģitācijas materiālu izvietošanu, kas par maksu publicēti elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, preses izdevumos, publiskajās vietās un internetā. Vai partijas „Progresīvie” un partiju apvienības “Attīstībai/PAR!” priekšvēlēšanu aģitācijas aktivitātes ir apmaksātas un likumā noteiktā kārtībā pieteiktas KNAB? Ja partijas „Progresīvie” vai partiju apvienības “Attīstībai/PAR!” reklāma nav apmaksāta vai daļēji apmaksāta vai tā nav uzskatāma administratīvo resursu izmantošanu priekšvēlēšanu aģitācijai un slēpto aģitāciju internetā un preses izdevumos?
Pasākuma "Riga Pride" vadība, konkrēti Kristīne Garina neslēpj pasākuma politiskos mērķus (LGBTQ idejām uzticīgu vēlētāju uzrunāšana un Civilās savienības likuma pieņemšanas veicināšana Saeimā), taču šādai atklātai politiskai reklāmai ir jābūt saskaņotai ar KNAB un ietvertai priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumos.
Uzskatām, ka Latvijas valstij, tai skaitā Rīgas pašvaldībai, valdībai, policijai un KNAB ir jāsaglabā neitralitāte un vienlīdzīgi jāizturas pret visiem priekšvēlēšanu aģitācijas veicējiem neatkarīgi no tā vai konkrētā partija atbalsta LGBTQ idejas vai tradicionālu ģimeņu vērtības.
Seko mums 
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
