Iesniegums LR Ģenerālprokuratūrai par kriminālprocesa sākšanu pret valsts amatpersonu - pašreizējo iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu
Lato Lapsa06.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā informē sabiedriskie mediji, šā gada 5. februārī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, uzstājoties Latvijas Radio pirmās programmas raidījumā „Krustpunktā”, izteica atklātus, neslēptus draudus personām, kuras, nepārkāpjot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, izsaka savu viedokli par dažādiem jautājumiem, tostarp par Valsts drošības dienesta darbību.
Sabiedriskie mediji informē, ka minētā amatpersona ir publiski izteikusi šādus draudus „dažādu komentāru rakstītājiem”, kuri veicot „nozākāšanu”: „Vēlētos norādīt cilvēkiem, kuriem niez pirksti rakstīt komentārus - jūs monitorē. Mēs jūs atradīsim.”
Izsakot šos publiskos draudus, minētā amatpersona, kas pašlaik ieņem iekšlietu ministra amatu, tos neattiecināja konkrēti uz, piemēram, personām, kas kurina nacionālo naidu, aicina uz vardarbību utml.
Tieši pretēji, no minētās amatpersonas uzstāšanās radās iespaids, ka tā šādus draudus izsaka visu tai, tās domubiedriem un tās pārziņā esošām valsts iestādēm netīkamu viedokļu izteicējiem.
Latvijas Republikas Satversmes 100. pants nosaka: „Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”
Izsakot šādus publiskus draudus personām, kas izmanto savas Satversmē noteiktās tiesības paust savus uzskatus un nepārkāpj normatīvajos aktos, valsts amatpersona – iekšlietu ministrs S. Ģirģens – manā ieskatā ir veikusi noziedzīgu nodarījumu, kas minēts Krimināllikuma 317. pantā „Dienesta pilnvaru pārsniegšana”.
Šis pants nosaka kriminālatbildību par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm.
Aprakstītie valsts amatpersonas – iekšlietu ministra publiski izteiktie draudi neapšaubāmi ir bijuši tīši, izteikti ar skaidru nodomu.
Normatīvie akti valsts amatpersonai – iekšlietu ministram, Ministru kabineta loceklim – nepiešķir tiesības un pilnvaras izteikt publiskus draudus personām, kuras vēlas izmantot savas Satversmē noteiktās tiesības paust savus uzskatus.
Izsakot šādus publiskus draudus, valsts amatpersona – iekšlietu ministrs acīmredzami ir pārsniedzis valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas.
Ņemot vērā iekšlietu ministra amata tiesības un pienākumus, S. Ģirģens, izsakot šādus publiskus draudus personām, kuras vēlas izmantot savas Satversmē noteiktās tiesības paust savus uzskatus, neapšaubāmi ir radījis būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai un jo īpaši ar likumu aizsargātām personas interesēm un tiesībām.
Līdz ar to, ņemot vērā šos faktus, aicinu sākt kriminālprocesu pret minēto S. Ģirģenu, noteikt minētajam S. Ģirģenam šī kriminālprocesa ietvaros aizdomās turētā statusu un informēt sabiedrību par kriminālprocesa virzību.
Lato Lapsa
Rīgā 2020. gada 6.februārī
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
