Iesniegums LR Ģenerālprokuratūrai par kriminālprocesa sākšanu pret valsts amatpersonu - pašreizējo iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu
Lato Lapsa06.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā informē sabiedriskie mediji, šā gada 5. februārī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, uzstājoties Latvijas Radio pirmās programmas raidījumā „Krustpunktā”, izteica atklātus, neslēptus draudus personām, kuras, nepārkāpjot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, izsaka savu viedokli par dažādiem jautājumiem, tostarp par Valsts drošības dienesta darbību.
Sabiedriskie mediji informē, ka minētā amatpersona ir publiski izteikusi šādus draudus „dažādu komentāru rakstītājiem”, kuri veicot „nozākāšanu”: „Vēlētos norādīt cilvēkiem, kuriem niez pirksti rakstīt komentārus - jūs monitorē. Mēs jūs atradīsim.”
Izsakot šos publiskos draudus, minētā amatpersona, kas pašlaik ieņem iekšlietu ministra amatu, tos neattiecināja konkrēti uz, piemēram, personām, kas kurina nacionālo naidu, aicina uz vardarbību utml.
Tieši pretēji, no minētās amatpersonas uzstāšanās radās iespaids, ka tā šādus draudus izsaka visu tai, tās domubiedriem un tās pārziņā esošām valsts iestādēm netīkamu viedokļu izteicējiem.
Latvijas Republikas Satversmes 100. pants nosaka: „Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”
Izsakot šādus publiskus draudus personām, kas izmanto savas Satversmē noteiktās tiesības paust savus uzskatus un nepārkāpj normatīvajos aktos, valsts amatpersona – iekšlietu ministrs S. Ģirģens – manā ieskatā ir veikusi noziedzīgu nodarījumu, kas minēts Krimināllikuma 317. pantā „Dienesta pilnvaru pārsniegšana”.
Šis pants nosaka kriminālatbildību par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm.
Aprakstītie valsts amatpersonas – iekšlietu ministra publiski izteiktie draudi neapšaubāmi ir bijuši tīši, izteikti ar skaidru nodomu.
Normatīvie akti valsts amatpersonai – iekšlietu ministram, Ministru kabineta loceklim – nepiešķir tiesības un pilnvaras izteikt publiskus draudus personām, kuras vēlas izmantot savas Satversmē noteiktās tiesības paust savus uzskatus.
Izsakot šādus publiskus draudus, valsts amatpersona – iekšlietu ministrs acīmredzami ir pārsniedzis valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas.
Ņemot vērā iekšlietu ministra amata tiesības un pienākumus, S. Ģirģens, izsakot šādus publiskus draudus personām, kuras vēlas izmantot savas Satversmē noteiktās tiesības paust savus uzskatus, neapšaubāmi ir radījis būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai un jo īpaši ar likumu aizsargātām personas interesēm un tiesībām.
Līdz ar to, ņemot vērā šos faktus, aicinu sākt kriminālprocesu pret minēto S. Ģirģenu, noteikt minētajam S. Ģirģenam šī kriminālprocesa ietvaros aizdomās turētā statusu un informēt sabiedrību par kriminālprocesa virzību.
Lato Lapsa
Rīgā 2020. gada 6.februārī
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
