Iesniegums LR Ģenerālprokuratūrai par kriminālprocesa sākšanu pret valsts amatpersonu - pašreizējo iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu
Lato Lapsa06.02.2020.
Komentāri (142)
Iesaki rakstu: 
Kā informē sabiedriskie mediji, šā gada 5. februārī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, uzstājoties Latvijas Radio pirmās programmas raidījumā „Krustpunktā”, izteica atklātus, neslēptus draudus personām, kuras, nepārkāpjot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, izsaka savu viedokli par dažādiem jautājumiem, tostarp par Valsts drošības dienesta darbību.
Sabiedriskie mediji informē, ka minētā amatpersona ir publiski izteikusi šādus draudus „dažādu komentāru rakstītājiem”, kuri veicot „nozākāšanu”: „Vēlētos norādīt cilvēkiem, kuriem niez pirksti rakstīt komentārus - jūs monitorē. Mēs jūs atradīsim.”
Izsakot šos publiskos draudus, minētā amatpersona, kas pašlaik ieņem iekšlietu ministra amatu, tos neattiecināja konkrēti uz, piemēram, personām, kas kurina nacionālo naidu, aicina uz vardarbību utml.
Tieši pretēji, no minētās amatpersonas uzstāšanās radās iespaids, ka tā šādus draudus izsaka visu tai, tās domubiedriem un tās pārziņā esošām valsts iestādēm netīkamu viedokļu izteicējiem.
Latvijas Republikas Satversmes 100. pants nosaka: „Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”
Izsakot šādus publiskus draudus personām, kas izmanto savas Satversmē noteiktās tiesības paust savus uzskatus un nepārkāpj normatīvajos aktos, valsts amatpersona – iekšlietu ministrs S. Ģirģens – manā ieskatā ir veikusi noziedzīgu nodarījumu, kas minēts Krimināllikuma 317. pantā „Dienesta pilnvaru pārsniegšana”.
Šis pants nosaka kriminālatbildību par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm.
Aprakstītie valsts amatpersonas – iekšlietu ministra publiski izteiktie draudi neapšaubāmi ir bijuši tīši, izteikti ar skaidru nodomu.
Normatīvie akti valsts amatpersonai – iekšlietu ministram, Ministru kabineta loceklim – nepiešķir tiesības un pilnvaras izteikt publiskus draudus personām, kuras vēlas izmantot savas Satversmē noteiktās tiesības paust savus uzskatus.
Izsakot šādus publiskus draudus, valsts amatpersona – iekšlietu ministrs acīmredzami ir pārsniedzis valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas.
Ņemot vērā iekšlietu ministra amata tiesības un pienākumus, S. Ģirģens, izsakot šādus publiskus draudus personām, kuras vēlas izmantot savas Satversmē noteiktās tiesības paust savus uzskatus, neapšaubāmi ir radījis būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai un jo īpaši ar likumu aizsargātām personas interesēm un tiesībām.
Līdz ar to, ņemot vērā šos faktus, aicinu sākt kriminālprocesu pret minēto S. Ģirģenu, noteikt minētajam S. Ģirģenam šī kriminālprocesa ietvaros aizdomās turētā statusu un informēt sabiedrību par kriminālprocesa virzību.
Lato Lapsa
Rīgā 2020. gada 6.februārī
Seko mums 
Darbs pie sašķidrinātās dabasgāzes jeb LNG (liquefied natural gas) termināļa izveides Latvijā norisinās jau teju desmitgadi un varētu turpināties vēl tikpat ilgi, ja ne Krievijas agresija Ukrainā, kas nepārprotami lika saprast mūsu valsts enerģētisko atkarību ar visām no tā izrietošajām sekām.
Pašreiz sociālajos tīklos izskan daudz aicinājumi boikotēt vēlēšanas, un daudzi arī uzskata, ka nav vērts piedalīties vēlēšanām, jo pa lielam nekas nemainīsies. Un uz vēlēšanām pamatā neiet cilvēki, kuri nav apmierināti ar valdību, ar Saeimā ievēlēto deputātu darbu. Bet vēlēšanu boikots ir izdevīgs varas partijām, un tās to slēpti atbalsta.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju reaģēt uz deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK) 25. septembra izteikumiem mikroblogošanas vietnē Twitter. Deputāts, komentējot priekšvēlēšanu debates LTV ēterā, raksta: “Politprostitūta Bērtule, vadot Saeimas kandidātu debates LTV1, visu laiku melo, ka politiķi (domāti NA) grib likvidēt Satversmes Tiesu, noklusējot, ka tā ir jāpārceļ uz Augstāko Tiesu kā Igaunijā, Somijā un Zviedrijā! Pirmskara Latvijā Satversmes jautājumus skatīja AT Senāts!”
Līdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Šis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Jums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
