Iesniegums LR Ģenerālprokuratūrai par kriminālprocesa sākšanu: Rubesa slimnīcas padomē izvēlēta, neievērojot likuma normas, iespējams, pati vainojama krāpšanā
Lato Lapsa10.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar bēdīgi slavenās Baibas Rubesas izraudzīšanu "darbam" viņas partijas biedrenes Ilzes Viņķeles pārraudzītās P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas padomē, es šodien esmu vērsies LR Ģenerālprokuratūrā ar šādu iesniegumu par kriminālprocesa sākšanu:
"Šā gada 7. februārī mediji ir paziņojuši, ka uz padomes locekļa vietu valsts kapitālsabiedrībā – P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā ir izvēlēta Baiba Rubesa.
Latvijas Republikas Veselības ministrija, izsludinot konkursu uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļu amatiem, oficiālajā publikācijā izdevumā Latvijas Vēstnesis bija noteikusi šādas padomes locekļa amata kandidātiem izvirzāmās obligātās minimālās prasības:
- atbilstība Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.panta ceturtās daļas prasībām
- nevainojama reputācija
- akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība
- pieredze biznesa vadīšanā stratēģiskajā līmenī un/vai operatīvajā līmenī ar dalību stratēģisku lēmumu pieņemšanā uzņēmumā
- angļu valodas zināšanas vismaz B2 līmenī atbilstoši Eiropas kopīgajām nostādnēm valodu apguvei.
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.panta ceturtajā daļā ir noteikts:
(4) Pārvaldes vai padomes locekļa kandidātu nedrīkst izvirzīt personu:
1) kurai nav augstākās izglītības;
2) kura ir bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
3) kurai, pamatojoties uz kriminālprocesa ietvaros pieņemtu nolēmumu, ir atņemtas tiesības veikt noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai citu profesionālo darbību;
4) par kuru ir pasludināts maksātnespējas process;
5) kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona.
Minētā Baiba Rubesa, kā zināms, ir partijas „Kustība „Par!” biedre.
Minētā politiskā partija pagājušā gada 15. jūnijā publiski paziņoja:
„Kustībai "Par!" ir jauna valde un pārskata padome un ir grozīti statūti, lai mūsu pārstāvniecība visā Latvijā kļūtu redzamāka!
Par valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Daniels Pavļuts, savukārt pārējie 10 valdes locekļi ir Mārtiņš Staķis, Marija Golubeva, Vita Tērauda, Dace Bluķe, Ilze Viņķele, Vladislava Šķēle, Edgars Jēkabsons, Eugene Lurie, Normunds Mihailovs un Mārtiņš Šteins.
Jaunā pārskata padome sastāv no Pēteris Viņķelis, Pēteris Pūrītis, Laima Geikina, Baiba Rubesa un Barbara Freiberga.”
Minētās politiskās partijas publiski pieejamie dokumenti nosaka:
12. Kustības Pārskata padome
12.1. Kustības Pārskata padome ir Kustības saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcija un tā kontrolē Kustības institūciju pieņemto lēmumu atbilstību statūtiem un programmai, Kustības finansiālo darbību un Ētikas kodeksa ievērošanu.
12.2. Kustības Pārskata padomi 5 (piecu) locekļu sastāvā uz 2 (diviem) gadiem ievēl Kustības biedru (pārstāvju) sapulce. Pārskata padomes locekļi no sava vidus ievēl Pārskata padomes priekšsēdētāju.”
Tas nozīmē, ka 2019. gada 15. jūnijā minētā Baiba Rubesa ir kļuvusi par politiskas partijas amatpersonu.
Līdz ar to minētā Baiba Rubesa nevarēja tikt izskatīta kā kandidāte minētajā konkursā, kura kritērijos bija oficiāli norādīts, ka uz amatu slimnīcu padomēs nevar pretendēt kandidāti, kuri ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersonas. Ja arī pieteikuma iesniegšanas brīdī B. Rubesa būtu pametusi amatpersonas posteni partijā, tas neizslēdz faktu, ka viņa ir bijusi partijas amatpersona pēdējo 24 mēnešu laikā līdz pieteikumu iesniegšanas gala termiņa datumam un tādējādi nav kvalificējusies konkursā noteiktajām prasībām.
Tādējādi, pieņemot lēmumu par Baibas Rubesas izvirzīšanu un apstiprināšanu P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas padomes locekļa amatam, oficiālās nominācijas komisijas locekļi un valsts kapitālsabiedrības kapitāldaļu turētāji ir izdarījuši noziedzīgu nodarījumu, kas minēts LR Krimināllikuma XXIV nodaļā, savukārt minētā Baiba Rubesa, iespējams, noslēpjot faktu, ka ir partijas amatpersona, ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas minēts Krimināllikuma 177. pantā „Krāpšana”.
Ņemot vērā manis uzskaitītos faktus, aicinu sākt kriminālprocesu, noskaidrot vainīgās personas un to vainu un informēt mani par pieņemtajiem lēmumiem."
Jau īsi pēc publikācijas par šī iesnieguma nosūtīšanu Baiba Rubesa ir nākusi klajā ar šādu paziņojumu:
„Ir izskanējis, ka es esot iecelta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunizveidotā padomē. Es šorīt nosūtīju nominācijas komisijas priekšsēdētājai un valsts kapitāldaļu turētājai, VM valsts sekretārei Dainai Mūrmanei-Umbraško sekojošo vēstuli, lūdzot apturēt manu virzīšanu:
"Es ticu, ka Latvijas lielajiem uzņēmumiem ir vajadzīgas spēcīgas, stratēģiski domājošas un rīcībspējīgas padomes.
Tāpēc es priecājos par Veselības ministrijas lēmumu sarīkot konkursu uz darbu lielo slimnīcu padomēs saskaņā ar labākajiem pārvaldības principiem; un tāpēc es pieteicos konkursā uz darbu Stradiņa slimnīcas padomē.
Iespējams, ka manas zināšanas un ilggadēja starptautiskā pieredze lielu uzņēmumu vadīšanā var lieti noderēt gan Stradiņa slimnīcai, gan Latvijai kopumā.
Esmu gandarīta, ka kandidātu atlases un vērtēšanas komisija bija līdzīgās domās un pēc detalizētas iepazīšanās, vērtēšanas un intervijām lēma mani virzīt šim darbam.
Uzskatu, ka cilvēku politiskie uzskati, piederība demokrātiskām politiskām partijām un kandidēšana vēlēšanās nedrīkst būt par iemeslu vai ieganstu viņu diskriminācijai. Arī attiecībā uz darbu valsts uzņēmumos.
Vienlaikus es respektēju šogad likumā iekļauto normu, kas paredz 24 mēnešu "atdzišanas periodu" politisko partiju amatpersonām.
Ņemot vērā neskaidrību, kāds precīzi ir to personu loks, uz kuru šī likuma norma attiecas, lūdzu apturēt mana pieteikuma darbam Stradiņa slimnīcas padomē izskatīšanu."”
Seko mums 
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
