Iesniegums par konstatētu prokremlisku provokāciju, Latvijai sestdien atslēdzoties no Krievijas elektrotīkliem
Imants Liepiņš07.02.2025.
Komentāri (86)
Iesaki rakstu: 
Baltijai beidzot sestdien atslēdzoties no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīklu apgabala BRELL, dažādas institūcijas un amatpersonas vairākkārt brīdinājušas, ka līdz ar šīs dienas pienākšanu iespējamas prokremliskas aktivitātes. Pat valsts prezidents Edgars Rinkēvičs LTV ziņās neizslēdza varbūtību, ka gaidāmas kādas pēdējā brīža provokācijas.
Tagad ir redzams, kādas tās plānotas. Nevarot ietekmēt neko nopietnāku, atbildīgās personas ar prokrieviskumu pazīstamajās pilsētās Daugavpilī un Rēzeknē nolēmušas veikt provokāciju — atslēgt luksoforus piektdienas vakarā, lai tādā veidā izraisītu autobraucēju un kājāmgājēju neapmierinātību, jucekli satiksmē un iespējas izraisīties autoavārijām, kā arī lai mazāk zinošiem cilvēkiem radītu pārliecību, ka atslēgšanās no agresorvalsts elektrotīkla bijusi neveiksmīga un radījusi kādas problēmas. Pats par sevi saprotams, var sekot propagandas sižeti Kremļa pseidomedijos.
Provokācijai izvēlēta šāda forma tāpēc, ka Rēzeknes un Daugavpils prokremliskie elementi nespēj negatīvi ietekmēt valsts pakļautības iestāžu un privāto kompāniju darbību (valsts iestādēs un komercuzņēmumos strādājošie nekā nav iesaistāmi provokācijās), taču var mēģināt izjaukt kaut ko pilsētas līmenī. Tāpēc šoreiz plānots izslēgt luksoforus, jo tā ir provokācija, kas būs redzama faktiski ikkatram iedzīvotājam.
No publiskiem avotiem zināms, ka Rēzeknē un Daugavpilī šādus lēmumus nav pieņēmusi pilsētas vadība. Rēzeknē šādu lēmumu pieņēmusi nevis pilsētas pagaidu administrācija, bet gan Rēzeknes civilās aizsardzības komisija, kuras sastāvs darbojas kopš iepriekšējās, ar savu vatainību pazīstamās domes laikiem. Savukārt Daugavpilī, kā izriet no LETA ziņas, šādu lēmumu pieņēmušas nevis vēlētās amatpersonas, bet Komunālās saimniecības pārvalde, kuras atsevišķi darbinieki savulaik demonstrējuši Georga lentītes, kad tas vēl nebija ar likumu aizliegts.
Nosūtot šo iesniegumu vairākām atbildīgajām institūcijām, aicinu novērst šo provokāciju, izpētot situāciju un nododot informāciju tālāk, kur nepieciešams — kaut vai Valsts drošības dienestam, lai atceltu šos lēmumus, kas noderīgi tikai Kremlim.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
