Iesniegums par konstatētu prokremlisku provokāciju, Latvijai sestdien atslēdzoties no Krievijas elektrotīkliem
Imants Liepiņš07.02.2025.
Komentāri (86)
Iesaki rakstu: 
Baltijai beidzot sestdien atslēdzoties no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīklu apgabala BRELL, dažādas institūcijas un amatpersonas vairākkārt brīdinājušas, ka līdz ar šīs dienas pienākšanu iespējamas prokremliskas aktivitātes. Pat valsts prezidents Edgars Rinkēvičs LTV ziņās neizslēdza varbūtību, ka gaidāmas kādas pēdējā brīža provokācijas.
Tagad ir redzams, kādas tās plānotas. Nevarot ietekmēt neko nopietnāku, atbildīgās personas ar prokrieviskumu pazīstamajās pilsētās Daugavpilī un Rēzeknē nolēmušas veikt provokāciju — atslēgt luksoforus piektdienas vakarā, lai tādā veidā izraisītu autobraucēju un kājāmgājēju neapmierinātību, jucekli satiksmē un iespējas izraisīties autoavārijām, kā arī lai mazāk zinošiem cilvēkiem radītu pārliecību, ka atslēgšanās no agresorvalsts elektrotīkla bijusi neveiksmīga un radījusi kādas problēmas. Pats par sevi saprotams, var sekot propagandas sižeti Kremļa pseidomedijos.
Provokācijai izvēlēta šāda forma tāpēc, ka Rēzeknes un Daugavpils prokremliskie elementi nespēj negatīvi ietekmēt valsts pakļautības iestāžu un privāto kompāniju darbību (valsts iestādēs un komercuzņēmumos strādājošie nekā nav iesaistāmi provokācijās), taču var mēģināt izjaukt kaut ko pilsētas līmenī. Tāpēc šoreiz plānots izslēgt luksoforus, jo tā ir provokācija, kas būs redzama faktiski ikkatram iedzīvotājam.
No publiskiem avotiem zināms, ka Rēzeknē un Daugavpilī šādus lēmumus nav pieņēmusi pilsētas vadība. Rēzeknē šādu lēmumu pieņēmusi nevis pilsētas pagaidu administrācija, bet gan Rēzeknes civilās aizsardzības komisija, kuras sastāvs darbojas kopš iepriekšējās, ar savu vatainību pazīstamās domes laikiem. Savukārt Daugavpilī, kā izriet no LETA ziņas, šādu lēmumu pieņēmušas nevis vēlētās amatpersonas, bet Komunālās saimniecības pārvalde, kuras atsevišķi darbinieki savulaik demonstrējuši Georga lentītes, kad tas vēl nebija ar likumu aizliegts.
Nosūtot šo iesniegumu vairākām atbildīgajām institūcijām, aicinu novērst šo provokāciju, izpētot situāciju un nododot informāciju tālāk, kur nepieciešams — kaut vai Valsts drošības dienestam, lai atceltu šos lēmumus, kas noderīgi tikai Kremlim.
Seko mums 
Nesen Eiropas Komisija prezentēja "ReArm Europe" aizsardzības finansējuma plānu līdz 2030. gadam. Kā tas ir ierasts ES publisko attiecību specifikā, ir svarīgi izlasīt ne tikai preses relīzes, bet arī pavadošos dokumentu projektus un noskaidrot, ko tieši paredz šie plāni, vai tie patiešām būtiski veicinās Eiropas kopējās drošības stiprināšanu un vai to nevarētu izdarīt labāk.
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
