Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iepazīstoties ar publiski pieejamo informāciju, proti, valsts amatpersonas Viļņa Ķirša valsts amatpersonas deklarācijām par 2019. un 2020. gadu, kas publicētas Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapā, kā arī masu informācijas līdzekļos norādīto, ir konstatējams sekojošais.  

Atbilstoši valsts amatpersonas Viļņa Ķirša, kurš šobrīd ieņem Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka amatu, valsts amatpersonas deklarācijā par 2019. gadu norādītajam Vilnis Ķirsis ir bijis ārlietu ministra padomnieks. Savukārt saskaņā ar Viļņa Ķirša valsts amatpersonas deklarāciju par 2020.gadu Vilnis Ķirsis ir ieņēmis padomnieka amatu Ārlietu ministrijā ārlietu jomā.

Valsts amatpersonas deklarācijā par 2019.gadu norādīts, ka Vilnis Ķirsis no Ārlietu ministrijas kā algu saņēmis 20 870,53 EUR, bet valsts amatpersonas deklarācijā par 2020.gadu – ka saņēmis algu 19 988,12 EUR apmērā. Līdz ar to kopējie ienākumi, ko Vilnis Ķirsis saņēmis no Ārlietu ministrijas par 2019. un 2020.gadu, kopā sastāda 40 858,65 EUR.

Iepazīstoties ar Viļņa Ķirša dzīves aprakstu (curriculum vitae), kas publiskots partijas “Vienotība” oficiālajā mājas lapā https://vienotiba.lv/vilnis_kirsis, nav atrodamas nekādas ziņas, kas norādītu, ka Vilnim Ķirsim būtu jel kāda kompetence ārlietu jomā. Viņam nav nedz attiecīgas izglītības, nedz viņš jebkad ieņēmis kādu amatu Ārlietu ministrijā vai darbojies ārlietu jomā jelkādā veidā.

No Viļņa Ķirša dzīves gājuma neizriet, ka viņam būtu nepieciešamā kompetence un zināšanas ārlietu jautājumos, lai sniegtu padomus ārlietu jomā Latvijas Republikas ārlietu ministram un/vai Ārlietu ministrijai. Te jānorāda, ka Ārlietu ministrija ir institūcija, kura specifiski nodarbojas tikai un vienīgi ar ārlietu jautājumiem, ministrijā strādā Latvijas viskompetentākie ārlietu jomas eksperti, simtiem ārlietu jomas profesionāļu, kuru rīcībā ir gadu desmitiem krāta un veidota kompetence un zināšanas tieši ārlietu jomā, kas aptver vissīkākās nianses saistībā ar jebkuru jautājumu ārlietu jomā. Ministrija algo šos darbiniekus, un katra no tiem zināšanas, pieredze un kompetence ir ikdienā pieejama ministrijai un/vai ministram. 

Savukārt Vilnis Ķirsis 2020. gadā papildus amatam Ārlietu ministrijā ieņēma šādus amatus – Rīgas domes deputāts, Maksas stāvvietu lietošanas atļauju izsniegšanas komisijas loceklis, Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas loceklis, Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes loceklis un partijas Vienotība valdes loceklis. Visi šie amati prasa iedziļināšanos dokumentos un personas klātbūtni.

Pat, ja Vilnim Ķirsim būtu kompetence ārlietu jomā, kādas viņam nav,  arī tad nebūtu skaidrs, kad viņš būtu varējis izbrīvēt laiku starp saviem daudzajiem citiem pienākumiem un kurā brīdī viņš būtu varējis sniegt šīs konsultācijas par iepriekš minēto ievērojami lielo atlīdzības summu, un kad viņam fiziski būtu bijis laiks detalizēti iedziļināties specifiskos ārlietu jomas jautājumos tā, lai varētu tajos dot padomus Ārlietu ministrijai un/vai ministram tādā izpratnes līmenī, kāds Ārlietu ministrijai un ministram nav pieejams no pašiem Ārlietu ministrijas darbiniekiem. 

Ārlietu ministrijai, kura ir Latvijā galvenā institūcija ārlietu jomā, kurā ir apvienota visa iespējamā kompetence šajā jomā, pirkt padomus ārlietu jomā no cilvēka, kurš ar šo jomu nekad nav bijis saistīts, kuram nav ne izglītības, ne zināšanu, ne pieredzes šajā jomā, nedz arī fiziski laiks ar ārlietu jomu nodarboties, norāda uz finanšu līdzekļu, iespējamu, nelietderīgu izmantošanu vai izšķērdēšanu.

No publiski pieejamās informācijas (https://jauns.lv/raksts /izklaide/383588-politikis-vilnis-kirsis-krizes-laika-bildinajis-miloto) ir zināms arī tas, ka tieši laikā, kad Vilnis Ķirsis ir it kā sniedzis padomus Ārlietu ministrijai/ministram ārlietu jomā, viņš ne tikai ir ieņēmis visus augstākminētos amatus un tajos veiksmīgi strādājis, bet pēc paša vārdiem ir arī sācis un jau gandrīz pabeidzis būvēt privātmāju, kas sapratīgi izslēdz iespēju, ka konsultācijas Ārlietu ministrijai/ārlietu ministram ārlietu jomā viņš varētu būt sniedzis brīvdienās vai vakaros. 

Viss iepriekš minētais dod pamatu izdarīt secinājumu, ka Vilnis Ķirsis, būdams persona, kurai nav nepieciešamās izglītības, zināšanu un kompetence ārlietu jautājumos, laika periodā no 2019. līdz 2020.gadam tika pieņemts darbā Ārlietu ministrijā par padomnieku ārlietu jomā un ārlietu ministra padomnieku, bet atbilstošos amata pienākumus ārlietu jomā, visticamāk, neveica un viņa nodarbināšana šajā amatā Ārlietu ministrijā bija fiktīva.

Tādā veidā minētajā laika posmā, iespējams, ar kādas personas/personu atbalstu Vilnis Ķirsis ar viltu prettiesiski ieguva naudas līdzekļus 40 858,65 EUR apmērā, radot mantisku zaudējumu Ārlietu ministrijai minētās naudas summas apmērā. Šādā veidā Vilnis Ķirsis izdarīja Krimināllikuma 177.pana trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, proti, svešas mantas lielā apmērā iegūšanu ar viltu (krāpšanu).

Papildus visam iepriekš minētajam vēršu uzmanību, ka saskaņā ar KNAB mājas lapā atrodamo informāciju par partiju ziedotājiem laika periodā, kurā Vilnis Ķirsis saņēma atalgojumu no Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas par tās konsultēšanu ārlietu jomā, viņš ir partijas Vienotība ziedotāju sarakstā, kas visa iepriekšminētā kontekstā rada pamatotas aizdomas par to, ka no Ārlietu ministrijas saņemtie finanšu līdzekļi par konsultēšanu ārlietu jomā ir devuši iespēju ne tikai iegūt kredītu un uzbūvēt privātmāju, bet arī novirzīt daļu šo finanšu līdzekļu arī partijas finansēšanai. Šādi partijas finansēšanas modeļi līdz šim jau vairākkārt ir iepriekš tikuši saistīti ar dažādu politkonsultantu fiktīvu nodarbināšanu kādas partijas kontrolē esošās institūcijās un to likumība ir apšaubāma.

Kriminālprocesa likuma 369. panta pirmā daļa nosaka, ka kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Savukārt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 370. panta pirmajai daļai kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, bet saskaņā ar minētā panta otro daļu kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm. 

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 369.panta otrās daļas 5.punktam informāciju par iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu var sniegt jebkura fiziskā persona.

Ievērojot augstāk minēto un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 369. panta pirmo daļu, 369. panta otrās daļas 5. punktu un 370. pantu,

lūdzu:

veikt pārbaudi par šajā iesniegumā ietverto informāciju attiecībā uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

uzsākt kriminālprocesu sakarā ar šajā iesniegumā ietverto informāciju, kas norāda uz iespējamā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, par ko paredzēta atbildība Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā vai citā Krimināllikuma pantā.

Novērtē šo rakstu:

260
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...