Iesniegums par Venta Armanda Kraukļa atbrīvošanu no Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja amata

vairākkārtēji ir pārkāpis likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un turpinājis izdarīt pārkāpumus arī pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) piespriesto administratīvo sodu saņemšanas;

vairākkārtēji vienpersoniski pieņēmis lēmumus rīkoties ar pašvaldības mantu (slēdzis nekustamā īpašuma nomas līgumus, apbūves tiesību līgumu), vienlaikus esot interešu konfliktā un radot zaudējumus pašvaldībai;

no pašvaldības domes deputātiem slēpis informāciju par jautājumiem, kas ir domes deputātu kompetencē un kurus izlemt ir tiesīgi tikai visi domes deputāti kopā;

slēdzis personīga rakstura privāttiesisku darījumu, kura iznākums bijis atkarīgs no pašvaldības domes deputātu balsojuma;

arī pēc visu izdarīto pārkāpumu atklāšanas sabiedrībai, tajā skaitā pašvaldības iedzīvotājiem un pašvaldības domes deputātiem, kas viņu ievēlējuši par pašvaldības vadītāju, dodot savu uzticības balsojumu, turpinājis apgalvot, ka tiek nepatiesi apmelots un ka visi pārkāpumi ir tikai opozīcijas nepamatoti apvainojumi, bet tā vietā, lai kaut brīdi pārtrauktu veikt nelikumīgās darbības, turpinājis tās īstenot, ignorējot gan sabiedrības viedokli, gan kontrolējošo institūciju piemērotos sodus un norādījumus;

ar savu augstprātīgo attieksmi un nicinošo izturēšanos pret administrācijas darbiniekiem ir radījis tādus apstākļus, ka pašvaldības administrācija nav spējīga pilnvērtīgi strādāt, jo pašvaldības domes priekšsēdētājs pārkāpj vispārpieņemtās ētikas normas, tostarp nespēj atdalīt darbinieku profesionalitāti no ārpus darba aktivitātēm, kopumā vispārīgi neievērojot darba attiecību standartus, kas grauj darbinieku vēlmi censties uzlabot sava darba kvalitāti; daudzi administrācijas darbinieki, pamatojoties uz nelabvēlīgo atmosfēru darba vietā, ir vairākkārtīgi apsvēruši domu pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar pašvaldību, jo nejūtas gandarīti un izjūt motivācijas trūkumu, arī politisko spiedienu, kas neļauj objektīvi veikt savus darba pienākumus, tādējādi pašvaldības vadībai riskējot pazaudēt pašvaldībai tik svarīgo funkciju nodrošināšanai vitāli nepieciešamos speciālistus, kuru aizvietošana faktiskajā situācijā ir praktiski neiespējama;

konceptuāli neizprot pašvaldības kā atvasinātas publiskas personas un valsts pārvaldes iestādes nozīmi valsts pārvaldes iekārtas sistēmā, cita starpā neievērojot varas dalīšanas principu, kas paredz tās dalīšanos izpildvarā un lēmējvarā, un, kurām ir jābūt atdalītām, neiejaucoties katras autonomijā, līdz ar to cita starpā arī nepārtraukti traucējot izpilddirektoram pilnvērtīgi vadīt administrāciju, izpilddirektora vietā izlemjot gan par administrācijas štata vietām, gan administrācijas darbinieku pieņemšanu vai atbrīvošanu no amatiem, gan citiem ar izpildvaru saistītiem jautājumiem,

pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 10. punktu, kas noteic, ka dome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā, turklāt tikai dome var ievēlēt vai atlaist (atbrīvot no pienākumiem) domes priekšsēdētāju, un 65.panta pirmo daļu, kas noteic, ka vietējās pašvaldības domes priekšsēdētāju var atbrīvot no amata, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa domes deputātu,

iesniedzam pieprasījumu Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa atbrīvošanai no pašvaldības domes priekšsēdētāja amata.

Pašvaldības domes deputāti norāda šādu pamatojumu iepriekš minētajiem pārkāpumiem:

[1] Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – likums) 11.panta pirmā daļa noteic, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti. Minētā likuma 11.panta otrā daļa noteic, ka valsts amatpersona nedrīkst izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības attiecībā uz saviem darījumu partneriem arī divus gadus pēc līgumisko attiecību izbeigšanās.

V.A.Krauklis, atrodoties interešu konfliktā, rupji ignorēja minētā likuma normas, tādējādi demonstrējot tiesisko nihilismu, kas nav savienojams ar ieņemamo amatu. Tas izpaudās sekojošu lēmumu pieņemšanā un līgumu noslēgšanā:

2020.gada 20.novembra Valkas novada pašvaldības Zemes komisijas sēdē V.A.Krauklis balsoja par apbūves tiesību līguma noslēgšanu ar SIA "LVBet Caffe", saskaņā ar kuru arī pats noslēdza apbūves tiesību līgumu par zemes vienību Ausekļa ielā 4, Valkā, lai par pašvaldības līdzekļiem ēkai Ausekļa ielā 4, Valkā, varētu izbūvēt autostāvvietu, paaugstinot īpašuma vērtību. Tādējādi tika pārkāpta likuma 11.panta pirmā un otrā daļa gan pieņemot Zemes komisijas lēmumu, gan parakstot apbūves tiesību līgumu.

2021.gada 16.augusta Valkas novada pašvaldības Finanšu komitejas sēdē V.A.Krauklis balsoja par atļauju SIA "LVBet" atvērt spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu Ausekļa ielā 4, Valkā. Priekšsēdētājs ne tikai balsoja, bet arī izmantoja savu ietekmi, lai domes deputātus pierunātu atbalstīt šāda lēmuma pieņemšanu. Ņemot vērā lietas straujo virzību, Finanšu komitejā priekšsēdētājam izdevās panākt sev labvēlīgu lēmumu. Tomēr ar šādām darbībām priekšsēdētājs pārkāpa likuma 11.panta pirmo un otro daļu, jo no balsojuma bija atkarīgs, vai priekšsēdētājam piederošajam uzņēmumam SIA “ZIEMEĻLATVIJA” (reģ.Nr.: 43903000581; juridiskā adrese: Ausekļa iela 4, Valka, Valkas novads) izdosies pārdot nekustamo īpašumu Ausekļa ielā 4, Valkā, par 200 000,00 EUR. Pirkuma līgums starp SIA “ZIEMEĻLATVIJA”, kuras daļas pieder priekšsēdētājam, un SIA “LVBet Caffe” par nekustamā īpašuma Ausekļa ielā 4, Valkā, pārdošanu tika parakstīts 2020.gada 17.oktobrī.

2021.gada 7.oktobra Valkas novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē (protokols Nr.15) tika izskatīts jautājums “Par SIA “LVBet” lūgumu pašvaldībai atļaut atvērt azartspēļu organizēšanas vietu Ausekļa ielā 4, Valkā, Valkas novadā”. Šajā sēdē domes priekšsēdētājs piedalījās balsojumā, kaut joprojām bija mantiski ieinteresēts balsojuma iznākumā, tādējādi pārkāpjot likuma 11.panta pirmo un otro daļu. Lai arī priekšsēdētāja pienākums bija nepiedalīties lietas apspriešanā un balsošanā, acīmredzot motīvs – publiski censties glābt savu reputāciju bija noteicošais pār likuma ievērošanu.

2022.gada 28.februārī Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Valkas novada pašvaldības vārdā parakstīja nomas līgumu Nr.VND/4-22/22/67 ar SIA “LVBet Caffe” par zemes vienības daļas 327,5 m² platībā iznomāšanu Rūjienas ielā 31, Valkā, tādējādi pārkāpjot likuma 11.panta otro daļu.

2022.gada 28.februārī Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Valkas novada pašvaldības vārdā parakstīja vienošanos Nr.VND/4-22/22/64 ar SIA “LVBet Caffe” un OU “Plangi Trans” par to, ka pašvaldība apņemas organizēt atsevišķas zemes vienības daļas izdalīšanu un rīkot izsoli par apbūves tiesību piešķiršanu uz izdalīto zemes gabalu Rūjienas ielā 31, Valkā, tādējādi pārkāpjot likuma 11.panta otro daļu, jo attiecībā uz SIA “LVBet Caffe” pašvaldības domes priekšsēdētājam ir aizliegts parakstīt līgumus.

2022.gada 13.jūnija Valkas novada pašvaldības Finanšu komitejas sēdē pašvaldības domes priekšsēdētājs balsoja par nomas un apbūves tiesību izsoles nolikuma apstiprināšanu uz nomas objektu Rūjienas ielā 31, Valkā, kaut no paša priekšsēdētāja 2022.gada 28.februārī noslēgtās vienošanās Nr. VND/4-22/22/64 ar SIA “LVBet Caffe” un OU “Plangi Trans” izriet, ka priekšsēdētāja darījumu partneris SIA “LVBet Caffe” piedalīsies nekustamā īpašuma izsolē.

Par 1.punktā un 2.punktā minētajiem pārkāpumiem priekšsēdētājs ir saņēmis KNAB administratīvos sodus, bet tas nav traucējis turpināt neievērot likumu.

[2] Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs V.A.Krauklis vairākkārtēji vienpersoniski pieņēmis lēmumus rīkoties ar pašvaldības mantu un finanšu līdzekļiem, kaut viņa mantiskās ieinteresētības dēļ šis jautājums bija jālemj pašvaldības domes deputātiem. Tas izpaudās jau 2020.gada 8.oktobrī, parakstot Līgumu Nr. VND/4-22/20/326  “Par Ausekļa ielas pārbūves (posmā no Raiņa ielas līdz Strautu ielai) būvprojekta izstrādi”, paredzot līguma ietvaros projektēt autostāvvietas Ausekļa ielā 4, Valkā, tādējādi paaugstinot īpašuma vērtību, kas varēja veicināt tā veiksmīgāku pārdošanu.

Pašvaldības domes priekšsēdētājs jau 2021.gada decembrī bija informēts, ka Rūjienas ielas 31, Valkā, nomnieks OU “Plangi Trans” vēlas izbeigt nomas līgumu ar 2022.gada 28.februāri. Vienošanās par līguma izbeigšanu tika sagatavota 2022.gada 24.janvārī. Ņemot vērā to, ka neveiksmīgi ir ticis risināts jautājums, kā spēļu zālei Rūjienas ielā 31, Valkā, kas faktiski pieder V.A.Kraukļa darījumu partnerim SIA “LVBet Caffe”, bet juridiski OU “Plangi Trans”, saglabāt nomas tiesības un tādējādi saglabāt arī azartspēļu licenci, tad tika novilcināts laiks līdz pēdējai nomas tiesību spēkā esamības dienai un vienkārši noslēgti vismaz septiņi nomas tiesību līgumi ar bijušajiem apakšnomniekiem, nerīkojot nomas tiesību izsoli. 2018.gada 20.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi” 23.punkts noteic, ka nomnieku noskaidro rakstiskā vai mutiskā izsolē. Nomas objektu var iznomāt bez izsoles īslaicīgi, ne ilgāk par 10 dienām gada laikā vienai personai, ja iznomāšana nav pretēja sabiedrības interesēm (noteikumu 4.4.apakšpunkts). Minēto noteikumu normas netika ievērotas, jo līgumi tika noslēgti uz nenoteiktu laiku, ietverot vien nosacījumu, ka tie ir spēkā līdz brīdim, kad līgums tiek noslēgts ar jauno nekustamā īpašuma nomnieku. Nomas tiesību izsole tika regulāri atlikta, līdz 2022.gada jūnija mēnesī par radušos situāciju paskaidrojumus lūdza iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Ja līdz 2022.gada 28.februārim Valkas novada pašvaldība par Rūjienas ielas 31, Valkā, objekta iznomāšanu katru mēnesi saņēma nomas maksu 10 120,00 EUR apmērā, tad vienpersoniski noslēgtie nomas līgumi no 2022.gada 1.marta pašvaldības budžetā ienesa ienākumus tikai mazliet virs 4000,00 EUR apmērā. Varētu uzskatīt, ka negūtie ieņēmumi mēnesī, nerīkojot izsoli, sastāda apmēram 6000,00 EUR. Pēc nomas tiesību izsoles varēs precizēt, cik lielus ieņēmumus pašvaldība būs zaudējusi kopš 2022.gada 1.marta, tā kā bija pietiekams laiks, lai nomas tiesību izsoli sarīkotu vismaz trīs reizes.

Nekonsekvence ir saskatāma arī nomas līgumos noteiktajās nomas maksās. Priekšsēdētājs apgalvo, ka nomas maksas ir noteiktas tādā apmērā, kādas bija ietvertas apakšnomas līgumos, bet šīs summas vairākos gadījumos atšķiras, tādēļ nav uzskatāms, ka domes priekšsēdētājs konsekventi būtu turējies pie šī principa.

[3] Tāpat priekšsēdētājs vairākkārtēji ir apzināti slēpis vai noklusējis informāciju no pašvaldības domes deputātiem. Piemēram, lemjot par kredīta ņemšanu Ausekļa ielas pārbūvei, deputāti netika informēti, ka līgumcenas ietvaros tiks izbūvēta autostāvvieta pie ēkas Ausekļa ielā 4, Valkā un ka šī zeme nepieder Valkas novada pašvaldībai.

Priekšsēdētājs neinformēja domes deputātus, ka tiek izbeigts Rūjienas ielas 31, Valkā, nomas līgums ar OU “Plangi Trans” un ka būtu nepieciešams rīkot jaunu izsoli, kā arī par ieceri noslēgt nomas līgumus ar bijušajiem apakšnomniekiem.

Pašvaldības domes priekšsēdētājs neļāva deputātiem izlemt, vai tie vēlas saglabāt azartspēļu zāli Rūjienas ielā 31, Valkā, bet tā vietā pats noslēdza nomas līgumu, tādējādi diskusiju par azartspēļu esamību vispār nepieļaujot un līdz ar to arī apejot savu pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes, kas ir pašvaldības lēmējorgāns, tiesības par to spriest un balsot.

[4] Slēdzot personīga rakstura privāttiesisku darījumu (pārdodot nekustamo īpašumu Ausekļa ielā 4, Valkā, SIA “LVBet Caffe”), pašvaldības domes priekšsēdētājs ļaunprātīgi izmantoja savu dienesta stāvokli un darījuma ietvaros jaunajam īpašniekam bija apsolījis minētajā īpašumā izsniegt azartspēļu licenci. Licences izsniegšana bija viena no darījuma būtiskajām sastāvdaļām. Lai arī tā bija slēpta, tomēr – kā vēlāk pierādījās – tad tik būtiska, ka izšķīra darījuma iznākumu. Šāda rīcība nav pieļaujama un nevieš uzticību amatpersonai.

[5] Lai arī pašvaldības domes deputātu iebildumi un aizrādījumi vienmēr ir izrādījušies pamatoti, priekšsēdētājs neatzīst ne savas kļūdas, ne konstatētos interešu konfliktus, un publiski sabiedrībai apgalvo, ka tiek apmelots. Šāda rīcība neraksturo spēcīgu pašvaldības vadītāju, jo līderi spēj atzīt kļūdas un nevaino savās pretlikumīgajās darbībās visus citus, tajā skaitā apstākļu sakritību un politisku izrēķināšanos. Arī pēc KNAB uzliktajiem diviem sodiem par interešu konfliktu darījumos ar SIA “LVBet Caffe”, pašvaldības domes priekšsēdētājs turpina ignorēt likumu un attiecībā uz viņiem pieņem lēmumus.

[6] Pēdējā gada laikā pašvaldības administrācijas darbinieki regulāri saskaras ar dažādām nicinošām un nievājošām piezīmēm no priekšsēdētāja puses, kā arī nepamatotiem apvainojumiem par darbinieku nekompetenci un neieinteresētību risināt jautājumus. Bieži tiek uzsvērts, ka tikai pašvaldības domes priekšsēdētājs ir tas, kurš visu atrisina, atstājot faktiskos darbu veicējus un problēmu risinātājus otrajā plānā. Regulāri pašvaldības darbiniekiem tiek uzspiests priekšsēdētāja viedoklis, nonākot pat tik tālu, ka darbinieki baidās izlemt nebūtiskus jautājumus, jo tie var nesakrist ar priekšsēdētāja viedokli, tādēļ darbinieki cenšas saskaņot ar priekšsēdētāju pēc iespējas vairāk savu darbību, lai izvairītos no situācijas, kad priekšsēdētājs nav apmierināts ar darbinieku rīcību, kā arī aicināt priekšsēdētāju piedalīties jebkurā sanāksmē, pat ja apspriežamo jautājumu loks pamatā nav attiecināms uz priekšsēdētāja darbu. Minētais norāda uz pilnīgi aplamu pašvaldības faktisko institucionālo uzbūvi, kurā nepastāv “veselīga” pašvaldības struktūra tās klasiskajā izpratnē. Šāda hierarhijas izveidošana – tas ir, nepareizas pārvaldes kārtība ar aplamu padotības mehānismu, kur vienlaikus nepastāv divas patstāvīgas un atsevišķi funkcionējošas varas, grauj ne tikai pašvaldības tēlu, bet arī kopumā apgrūtina darbinieku ikdienas darbu.

Tāpat pašvaldības darbinieki vairs neizjūt cieņu pret domes vadību, bet gan bailes, kas dažu brīdi mijās ar dusmām, jo ikdienā jāsaskaras ar situācijām, kad darbiniekiem būtu jārīkojas atbilstoši normatīvajiem aktiem, bet, tā kā tas bieži neatbilst priekšsēdētāja uzskatiem, tad autoritārais pašvaldības vadības stils neļauj rīkoties tiesiski. Turklāt pašvaldības domes priekšsēdētāja ieskatā darbiniekiem ir jābūt lojāliem partijai, nevis pašvaldībai, kas izslēdz darbinieku iespēju būt objektīviem gadījumos, kad jāpauž neitrāls viedoklis, abstrahējoties no pašvaldības domes deputātu savstarpējām attiecībām. Pašvaldības vadītājam nav izpratnes par to, ka pašvaldības darbiniekiem ir jāstrādā pašvaldības, tas ir, savas administratīvās teritorijas un sabiedrības interesēs, nevis nemitīgi jākļūst par “instrumentu” savu personīgo interešu realizēšanai. Gandrīz puse no vadošajiem administrācijas darbiniekiem regulāri apsver iespēju rakstīt atlūgumu vai vienkārši cer, ka viņus atbrīvos. Norādītie apstākļi rada zemu darba produktivitāti, neieinteresētību pašvaldības attīstībā un nelabvēlīgu darba vidi, kas cita starpā ne tikai neļauj piesaistīt pašvaldībā jaunus un spējīgus profesionāļus savā jomā, bet arī neveicina novada attīstību un nesekmē pašvaldības reputāciju sabiedrības acīs. Tāpat priekšsēdētāja vienpersoniskais vadības stils rada kopēju maldīgu priekšstatu par pašvaldības darbinieku korumpētību, nekompetenci, izlaidību un nespēju pastāvēt uz savu viedokli.

Turklāt regulāri jūtama priekšsēdētāja neuzticēšanās darbiniekiem, jo pastāv bailes, ka apspriežamā informācija varētu nonākt opozīcijas rīcībā, kas izgaismotu pieļautās problēmas. Acīmredzot pašvaldībā tiek risinātas daudz uz pārkāpumu robežas balansējošas lietas. Darbiniekiem bieži tiek uzdots attaisnoties uzraugošajām institūcijām par pašvaldības vadības gan kļūdaini, gan apzināti nelikumīgi pieņemtajiem lēmumiem. Par priekšsēdētāja kļūdām parasti vainīgiem ir jājūtas darbiniekiem, kuri, nespējot pārkāpumus attaisnot, nevar justies novērtēti. Tāpat samilzušo problēmu risināšana nemitīgi traucē ikdienas darbiem, liekot darbiniekiem pārkārtot savu darbu sarakstus, atliekot citu svarīgu jautājumu risināšanu uz vēlāku laiku. Šie visi minētie apstākļi liek pašvaldības vadībai riskēt pazaudēt pašvaldībai tik svarīgo funkciju nodrošināšanai vitāli nepieciešamos speciālistus, kuru atrašana pie faktiskās situācijas jau tā ir teju neiespējama, kas var novest pie situācijas, kur pašvaldība vairs nevar nodrošināt sava darba nepārtrauktību.

[7] Lai arī pašvaldībās lēmējvarai būtu jābūt nodalītai no izpildvaras, Valkas novada pašvaldībā šāds princips nepastāv. Izpilddirektors Valkas novada pašvaldībā vairāk pilda tehniska rakstura jautājumus, bet administrācijas vadību ir uzņēmies pats priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja vadībā tiek veidota pašvaldības struktūra, kas pārsvarā tiek pielāgota personīgām “patikšanām” vai “nepatikšanām”. Pašvaldības struktūras regulāra grozīšana ir priekšsēdētāja metode, lai izrēķinātos ar darbiniekiem, kuri ir izrādījuši citādu viedokli vai neatbilst priekšsēdētāja izvirzītajiem standartiem. Priekšsēdētājs, izmantojot “bezierunu balsošanas mašīnu” un dzelžainu partijas disciplīnu, groza pašvaldības institucionālo uzbūvi, neieklausoties darbinieku viedoklī un pat īsti nezinot līdz galam šo darbinieku darba pienākumus. Pārsvarā reformas tiek izdarītas bez loģikas, tas ir, nedomājot par darba kvalitātes uzlabošanu un efektivitātes celšanu. Pašvaldības domes deputātiem tiek pasniegta vienīgi “aisberga” redzamā daļa, neizklāstot patiesos konkrētās reorganizācijas motīvus. Kā piemēru var norādīt kancelejas likvidēšanu, kas bija nepieciešama tikai tāpēc, ka bija vēlēšanās redzēt jaunas sejas, tomēr rezultātā ir radīts haoss, jo trūkst resursu un kapacitātes, lai nodrošinātu sekmīgu pašvaldības darbu, un līdz ar to darbiniekiem jāuzņemas darbi, kas būtu piekritīgi kancelejai. Šādu nepārdomātu lēmumu pieņemšana novedusi pie rezultāta, ka nedz pašvaldības domes deputāti, nedz paši administrācijas darbinieki nevar vairs izsekot līdzi un uzticēties, vai pieņemtie lēmumi nedublējas, vai tīmekļvietnē ievietotie saistošie noteikumi ir aktuāli u.tml. Darbiniekiem ir nelietderīgi jāpatērē darba laiks, lai sameklētu agrāk pieņemtus lēmumus, lai atrastu konkrētus dokumentus, lai sagatavotu noteikumu un nolikumu konsolidētās versijas, jo visa agrāk esošā un sakārtotā sistēma nemitīgo pārmaiņu dēļ ir sagrauta.

Turklāt administrācijai jau gadiem tiek stāstīts, ka pašvaldībai nav finanšu līdzekļu un ka nemitīgi ir jādomā par līdzekļu taupīšanu, tomēr šis pienākums gulstas vien uz darbiniekiem. Tas ir novedis pie situācijas, ka darbinieki nedodas uz izglītojošiem kursiem, lai celtu kvalifikāciju, kā arī cenšas darbu paveikt ar pēc iespējas primitīvākiem un lētākiem līdzekļiem. Šobrīd, iepazīstoties ar dažādu nodaļu speciālistu sagatavotajiem dokumentiem, to var redzēt teju katrā izstrādātajā dokumentā, proti, ka darbinieki ir novesti tik tālu, ka daudziem pat lietvedības pamati ir jāapgūst no jauna. Tās ir sekas tam, ka pašvaldība taupa uz darbinieku rēķina, ļaujot pašvaldībai arvien vairāk “slīkt” problēmās. Bez tam, arī pašvaldības vadības darbiniekiem uzdoto uzdevumu sadale nav atzīstama par profesionālu rīcību un kopumā nevieš pārliecību par pārdomātas sistēmas esamību. Respektīvi, uzdevumi tiek doti tiem darbiniekiem, kuriem nevis tie būtu piekritīgi pēc to amatu aprakstiem, bet gan tiem, kuri būtu spējīgi saturiski jaudīgi atbildēt uz konkrētajiem iesniegumiem vai labi attaisnoties uz kontrolējošo institūciju pieprasījumiem. Līdz ar to veidojas nevienlīdzīga noslodze starp darbiniekiem, kas vieniem liek nogurt no pārmērīgās darba slodzes, bet citiem – atslābt, zinot, ka darbus paveiks kāds cits. Šāda vadības pieeja noved pie darbinieku savstarpējiem konfliktiem, kā rezultātā darbinieki izvairās viens no otra, nepārrunā būtiskus jautājumus, rodoties pārpratumiem, kā arī nevēlas piedalīties kopējās aktivitātēs, kas kopumā ir milzīga iekšējās komunikācijas problēma. 

Nobeigumā norādāms, ka pašvaldības vadītājam ir jābūt ne tikai apveltītam ar profesionālajām zināšanām, bet arīdzan jāvieš pilnīga pārliecība par saviem darbiem, ļaujot gan pašvaldības domes deputātiem, gan administrācijas darbiniekiem uzticēties vadītāja sacītajam un darītajam. Apstāklis, ka daudzas – pat priekšsēdētājam pietuvinātas personas – jau sākušas apšaubīt priekšsēdētāja paskaidrojumus, kā arī cenšas izzināt patiesību, uzklausot citas personas, jau liecina par to, ka pašvaldības vadītājs ir zaudējis uzticību savu darbinieku un pašvaldības domes deputātu vidū. Bez tam, tik īsā laika periodā radot tik intensīvu pārkāpumu gūzmu, nākas secināt, ka priekšsēdētāja maiņa ir vitāli nepieciešama, lai šie pārkāpumi neturpinātos un varētu kliedēt pašvaldībā izveidojušos nelabvēlīgo vidi.

Ņemot vērā visu norādīto, tostarp izdarītos normatīvo aktu pārkāpumus un esošo situāciju pašvaldībā, vienīgais risinājums izveidojušām problēmām ir nekavējoties ieviest pārmaiņas, izbeidzot nelikumības un atbrīvojot Ventu Armandu Kraukli no Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja amata.

* Valkas novada pašvaldības deputāti Viesturs Zariņš, Guntis Albergs, Kristaps Sula, Dace Bašķe, Sandra Pilskalne, Agnis Birkavs un Juris Žurovičs

Novērtē šo rakstu: