Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ministru prezidentei, kā arī prokuratūrai un Valsts kontrolei nosūtīts iesniegums par iespējamiem rupjiem finansējuma izlietošanas pārkāpumiem VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” (RPNC) valdes rīcībā, realizējot centra Attīstības projektu. Projekta realizācijai paredzētā nauda savulaik noguldītaLatvijas Krājbankā un līdz ar kredītiestādes bankrotu zaudēta. Turklāt zaudētās naudas dēļ ir apdraudēta projekta tālāka realizācija, un jau paveiktie un apmaksātie darbi var izrādīties bezjēdzīgi. Pietiek publicē pilnu iesnieguma tekstu, kā arī Veselības ministrijas atbildi.

"Latvijas Republikas Ministru prezidentei L. Straujumai

Lai nodrošinātu vispusīgu informētību par notiekošo veselības nozarē periodā, kad Jūs uzņēmusies pildīt veselības ministra pienākumus, vēlos sniegt pārskatu par valsts kapitālsabiedrības – VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” (turpmāk – RPNC) valdes rīcību, realizējot RPNC Attīstības projektu.

Ņemot vērā, ka Attīstības projekta finansēšanas avoti ir starptautiskais valsts galvotais aizdevums projektam „VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” attīstība”  (turpmāk – VGA) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums, līgums Nr. 3DP/3.1.5.3.1/10/IPIA/VEC/022, (turpmāk – ERAF), uzskatu, ka iespējamie RPNC valdes pieļautie pārkāpumi jau tuvākajā laikā var būtiski ietekmēt Latvijas Republikas valsts budžeta izpildi.

RPNC 2009.gadā apstiprinātais Attīstības projekts paredzēja veikt RPNC apsaimniekošanā esošo telpu renovāciju un rekonstrukciju 13 400 kv.m. platībā, kā arī divu jaunu ēku būvniecību – uzņemšanas nodaļas vajadzībām Rīgā, Tvaika ielā 2, un ambulatorās nodaļas vajadzībām Rīgā, Ļermontova ielā 1. Attīstības projekta kopējais budžets pēc aktualizācijas 2011. gadā bija noteikts 9 789 187 LVL/13 929 000 EUR, t.sk.:

VGA (LVL)

ERAF (LVL)

RPNC līdzfinansējums (LVL)

5 529 651

3 620 606

638 930

Realizējot Attīstības projektu, RPNC valde ir izsaimniekojusi vai nelietderīgi izlietojusi kopā vismaz 4 325 571 EUR, t.sk.:

VGA līdzekļi:

1.1. Kopš 2009. gada, t.i. pirms Attīstības projekta realizācijas faktiskās uzsākšanas 2011. gadā, RPNC valde pieprasīja visas VGA summas 5 529 651 LVL ieskaitīšanu savos norēķinu kontos komercbankās. Bez kapitāla daļu turētāja – Veselības ministrijas un galvotāja – Finanšu ministrijas atļaujas RPNC valde VGA summas ir ieguldījusi depozītos vairakās komercbankās.

Šādas rīcības rezultātā RPNC 2011. gada novembrī faktiski ir zaudējusi depozīta noguldījumu AS „Latvijas krājbanka” 2 600 000 LVL/3 700 000 EUR apmērā, jeb 47% no valsts VGA summas.

Saskaņā ar VGA līgumu procenti par aizdevumu līdz 2015. gadam ir aptuveni 100 000 LVL/142 000 EUR gadā. Savukārt, jau kopš 2015.gada RPNC ir jāveic VGA pamatsummas atmaksa, kura paredzēta līdz 2039. gadam. Tēdējādi jau šobrīd, nerēķinot procenta maksājumus par VGA periodā no 2015. gada līdz 2039. gadam, RPNC ir nodarīti zaudējumi: VGA pamatsumma 2 600 000 LVL/3 699 000 EUR un procentu maksājumi līdz 2015. gadam aptuveni 200 000 LVL/285 000 EUR, kas kopā ir 3 984 000 EUR.

Šajā sakarā vēlos atkārtoti uzsvērt, ka valsts galvotā aizdevuma līdzekļi pilnā apmērā RPNC nebija vajadzīgi līdz šim brīdim, jo Attīstības projekta realizācijas termiņš ir vairākkārt pagarināts. Līdz ar to RPNC valdes rīcības rezultātā ir nepamatoti izsaimniekoti ievērojami naudas līdzekļi. Turklāt, ņemot vērā, ka faktiski zaudētās VGA summas rezultātā netiks sasniegts RPNC Attīstības projekta mērķis, jo par atlikušo VGA summu ir iespējams veikt infrastruktūras renovāciju un rekonstrukciju aptuveni 3 000 kv.m. platībā, ir arī apšaubāma RPNC spēja atmaksāt VGA no pamatdarbības ieņēmumiem, kas, savukārt, ietekmēs valsts budžeta izpildi nākotnē.

Diemžēl uz šādu RPNC valdes rīcību kapitāla daļu turētājs – Veselības ministrija joprojām nav reaģējusi.

1.2. Saskaņā ar aktualizēto VGA pieteikumu RPNC realizēja aktivitāti Nr.1.2.1. „Attīstības un tehniskā projekta izstrāde un autoruzraudzība”, kuras apstiprinātais budžets bija 723 460 LVL/1 029 000 EUR.

Aktivitātes ietvaros RPNC valde 2012.gada nogalē ir pasūtījusi teritorijas Rīgā, Tvaika ielā 2, infrastruktūras atīstības tehnisko projektu. Rezultātā, RPNC 2014. gadā ir nodots tehniskais projekts, kas paredz infrastruktūras renovāciju un rekonstrukciju aptuveni 12 000 kv.m. platībā, kas izmaksātu aptuveni 14 000 000 LVL/19 920 000 EUR.

Šādas RPNC valdes rīcības rezultātā ir pasūtīti būvdarbu tehniskie projekti, kuru finansēšani RPNC līdzekļu nav. Turklāt, ņemot vērā, ka RPNC valdei 2012.gada nogalē bija zināma informācija par VGA līdzekļu faktisko iztrūkumu, minēto projektēšanas darbu pasūtīšana būtiski un nepamatoti pagarināja VGA projekta realizācijas termiņu.

Papildus jāatzīmē, ka saskaņā ar pastāvošo likumdošanu izstrādātajiem būvniecības projektiem ir ierobežots realizācijas uzsākšanas periods. Rezultātā, RPNC valde, apzinoties neiespejamību realizēt izstrādātos rekonstrukcijas tehniskos projektus pilnā apjomā, ir radījusi nākotnes zaudējumus, kas būs saistīti ar iepriekš izstrādāto tehnisko projektu aktualizāciju.

ERAF līdzekļi.

2.1. ERAF projekta aktivitātes Nr.2.1.2.2. un Nr.2.3.2. ietvaros RPNC veica ambualatorā centra ēkas būvniecību un ēkas rekonstrukciju Rīgā, Ļermontova ielā 1. Būvdarbu kopējais apstiprinātais budžets bija 1 432 766 LVL/2 039 000 EUR.

Aktivitāšu realizācijas gaitā tika konstatēts, ka RPNC ir pieņēmusi jaunbūves tehnisko projektu ar būtiskiem trūkumiem, t.sk. ar atsevišķu nesošo konstrukciju iztrūkumu. Lai slēptu konstatētos faktus, venlaicīgi neveršoties pie atbildīgajiem projektētājiem par iespējamajām kompensācijām, RPNC valde ar būvdarbu izpildītāju 2012. gada 27. jūnijā ir noslēgusi papildus vienošanos par būvdarbiem 118 057 LVL/168 000 EUR apjomā. Minetā summa ir apmaksāta no RPNC līdzekļiem.

2.2. ERAF projekta aktivitātes Nr.2.2. ietvaros ir veikta ambulatorā centra Rīgā, Veldres ielā 1a, ēkas vienkāršotā renovācija. Būvdarbu kopējais apstiprinātais budžets bija 414 507 LVL/628 000 EUR.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, veicot minētā objekta un objekta Rīgā, Ļermontova ielā 1,  pecpārbaudi 2013. gada 16. oktobrī konstatēja vairākas neatbilstības tehniskajam projektam un secināja, ka RPNC nepamatoti samaksāja būvniekam 121 986 LVL/173 571 EUR. Minēto summu RPNC valde nolēma nepiedzīt no būvnieka un apmaksāt no RPNC līdzekļiem.

Ievērojot RPNC valdes nodarīto zaudējumu būtiskumu un cerot uz Jūsu patieso velmi nodrošināt valsts pārvaldes efektivitāti un valsts kapitālsabiedrību darbības rezultātu uzlabošanu ierosinu nekavējoties organizēt RPNC valdes darbības izvērtēšanu saistībā ar Attīstības projekta realizāciju.

Papildus lūdzu informēt mani par iesnieguma izskatīšanas virzību un rezultātiem."

Veselības ministrijas skaidrojums:

"Atbildot uz Jūsu jautājumiem, sniedzam sekojošu Veselības ministrijas komentāru:

Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) valde lēmumu par valsts galvotā aizdevuma (VGA) līdzekļu noguldīšanu komercbankā pieņēma, izvērtējot tā brīža ekonomisko situāciju un veicot atbilstošas iepirkumu procedūras. Viens no iepirkumu procedūrā iekļautajiem kritērijiem bija bankas finanšu stabilitāte, kas tika vērtēta pamatojoties uz bankas darbības finanšu rādītāju analīzi. Noguldījumu izdarīšanas dienā pat Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kas regulē un pārrauga Latvijas banku, krājaizdevu sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību un apdrošināšanas starpnieku, finanšu instrumentu tirgus dalībnieku, privāto pensiju fondu, maksājumu iestāžu un elektroniskās naudas iestāžu darbību Latvijas Republikā, nebija ziņu par iespējamo AS „Latvijas Krājbanka” maksātnespēju. Tādējādi, nelabvēlīgās sekas vienādi skārušas visus noguldītājus attiecīgajā kredītiestādē valsts mērogā. Ja RPNC valdei būtu bijuši zināmi apstākļi, kas var apdraudēt AS „Latvijas Krājbanka” maksātspēju, tā būtu savus finanšu līdzekļus nodevusi citiem noguldījumu piesaistītājiem.

Sakarā ar AS “Latvijas Krājbanka” maksātnespēju RPNC ir izlietojusi visus tiesiskos līdzekļus noguldītās naudas atgūšanai. RPNC jau ir izdevies atgūt AS “Latvijas Krājbanka” noguldītos līdzekļus garantētās atlīdzības apmērā, kas bija 70 280.40 LVL. Savukārt ar AS “Latvijas Krājbanka” maksātnespējas procesa SIA “KPMG Baltics” 2012.gada 5.septembra Lēmumu Nr.378/9137 atzīts RPNC nenodrošinātā kreditora prasījums 2 635 198.52 LVL apmērā. Ar kreditora prasījumu pieteikto naudas līdzekļu atgūšana būs atkarīga no turpmākā AS “Latvijas Krājbanka” maksātnespējas procesa administrēšanas veida un pamatprincipiem, ienākumu apmēra, kas tiks atgūts realizējot AS “Latvijas Krājbanka” aktīvus un citiem faktoriem.

Līdz ar to uz šo brīdi nav iespējams konstatēt faktiskos zaudējumus, kas radušies sakarā ar AS “Latvijas Krājbanka” maksātnespēju. Vadoties no Gada pārskata likuma 4., 25.panta 1.daļas 8.punkta, 37.panta 1.daļas un grāmatvedības pamatprincipiem, RPNC naudas līdzekļi AS “Latvijas Krājbanka” kontos klasificējama kā debitoru parāds.

Vēršam uzmanību, ka kopš VGA saņemšanas 2009.gadā, ir veiktas vairākas iepirkuma procedūras par depozīta noguldījumiem komercbankās. Kopējie ieņēmumi no depozīta noguldījumiem komercbankās par šo periodu ir 591 668 LVL/ 841 867 EUR, kas daļēji kompensē AS „Latvijas Krājbanka” zaudētos līdzekļus. Noguldot finanšu līdzekļus kredītiestāžu depozītos, RPNC ir spējis rast līdzekļus procentu un saistību nomaksai par VGA un ir nopelnījis naudas līdzekļus, kas bija ļoti būtiski tieši krīzes gados, kad slimnīcai bija samazināts valsts budžeta finansējums, lai RPNC varētu pildīt savas saistības un strādāt ar peļņu.

Šobrīd tiek strādāts pie jaunas ilgtermiņa stratēģijas, pārdalot un piesaistot papildu (piem. Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta) finanšu resursus un pārskatot plānotās aktivitātes, lai sasniegtu projektā izvirzītos mērķus, tādēļ apgalvojums, ka zaudēto līdzekļu rezultātā netiks sasniegts RPNC Attīstības projekta mērķis neatbilst patiesībai.

RPNC spēja atmaksāt VGA ir tieši saistīta ar veselības nozarei ikgadēji piešķirto valsts budžeta līdzekļu apmēru, jo šobrīd valsts finansējums par valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nenosedz pakalpojumu izmaksas pilnā apmērā.

Atbildot uz jautājumu par infrastruktūras tehniskā projekta realizāciju, informējam, ka RPNC valdes rīcība, rīkojot atbilstošu iepirkuma procedūru balstījās uz vadības īstenoto ilgtermiņa attīstības politiku, veicot visas nepieciešamās darbības, lai veicinātu kapitālsabiedrības izaugsmi un attīstību atbilstoši vispārpieņemtiem Eiropas standartiem. Valde rīkojās saskaņā ar apstiprināto Biznesa plānu, kas tika izstrādāts pamatojoties uz Latvijas un Eiropas ilgtermiņa attīstības dokumentiem un Eiropas Padomes nostādnēm primārās, sekundārās un terciārās veselības aprūpes jomā. Biznesa plāna mērķis ir nodrošināt RPNC sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes atbilstību specializētās psihoneiroloģiskās un narkoloģiskās slimnīcas funkciju izpildei. Biznesa plāns paredz RPNC infrastruktūras attīstību ar mērķi nodrošināt Rīgas pilsētas iedzīvotājiem racionālu pieejamību kvalitatīviem un izmaksu efektīviem veselības aprūpes pakalpojumiem. Biznesa plānā tika paredzēts realizēt attīstības projektu kārtās, atbilstoši pieejamiem finanšu līdzekļiem. Tāpēc īpaši svarīgi ir izstrādāt projekta realizācijas kārtu secību, kas nodrošina nepārtrauktu Sabiedrības darbību un vienlaicīgi dod iespēju pakāpeniski uzlabot esošās infrastruktūras kvalitāti.

Šobrīd RPNC realizē pa kārtām projekta ietvaros paredzamos būvdarbu apjomus, maksimāli virzoties uz mērķa sasniegšanu, piesaistot arī citus finansēšanas avotus (Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta un Eiropas Reģionālā un attīstības fonda līdzekļus). Vairāku pieejamo ieguldījumu fondu nosacījums ir izstrādātais rekonstrukcijas tehniskais projekts. Tādējādi, izstrādātais visas infrastruktūras rekonstrukcijas tehniskais projekts ļauj veiksmīgāk piesaistīt līdzekļus no vairākiem avotiem, tādējādi nodrošinot RPNC attīstības mērķu sasniegšanu.

Savukārt jautājumā par Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļu izlietojumu informējam, ka  papildu vienošanās par būvdarbiem tika noslēgta par Ambulatorā centra ēkas pamatu un pārsegumu nostiprināšanas papilddarbiem, kuri tika konstatēti rekonstrukcijas procesā, atsedzot minētās konstrukcijas. Publisko iepirkumu likuma izpratnē tie ir papildu būvdarbi, kas sākotnēji netika iekļauti līgumā vai būvniecības projektā, bet kuri neparedzamu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei.

Tāpat informējam, ka atbilstoši Centrālās finanšu un līgumu aģentūras konstatētajiem neatbilstošajiem maksājumiem 121,9 tūkstošu latu apmērā, RPNC par renovācijas darbiem Veldres ielā 1 atbildīgajam būvuzraugam jau ir piemērojusi sankciju 10% apmērā no kopējās līgumcenas, neizmaksājot pienākošās atlīdzības 100% apmērā. Tāpat arī tiek izvērtēta iespēja vērst zaudējuma piedziņas prasību, un citus prasījumus, pret būvdarbu veicēju. Papildus tiek izvērtēta personāla atbildība, kapacitāte un spēja izpildīt uzticētos pienākumus, tai skaitā piesaistot nozares speciālistus, lai maksimāli izvairītos no riskiem nākotnē."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Atraktīvās politikas hronika: 7.februāris

Foto7.februārī Latvijā eksplodēja kolosāli atraktīvs notikumus. Noteikti vispievilcīgākais notikums latviešu tautas laimīgi aizvadītajā debilitātes laikmetā kopš 2018.gada 6.oktobra. Kolosāli atraktīvo notikumu drīkst uzskatīt par vietējā mēroga “9/11”. Arī 7. februārī sabruka dvīņu torņi. Sabruka leksiskie dvīņu torņi “Nācijas tēvs”/”Nācijas tumsonis” un to vietā tajā pašā dienā nācās nekavējoties uzbūvēt jaunu leksisko torni “Nācijas debilais tēvs” (NDT).
Lasīt visu...

21

Klimata modeļu realitāte - vai ticēsim skolu nebeigušam skuķim?

FotoGlobālo klimata "cīņu" rezultāts diemžēl var izrādīties - konkrēti papildu nodokļi arī Latvijā. Līdz ar to jautājums nav tīri akadēmisks.
Lasīt visu...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

Parādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no...

Foto

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

Pirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā...

Foto

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas...

Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...