Iesaki rakstu: 
Kā man kļuvis zināms, tad 25. septembrī Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911 persona Nellija Tjarve (Ločmele) maldināja Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju par problēmām, lai identificētu patiesā labumu guvējus akciju sabiedrībā Cits medijs.
Patiešām mājas lapā https://irir.lv/par-irir-lv ir norādīts uzvārdu saraksts, kas tiek nosaukti par akciju sabiedrības Cits medijs akcionāriem. Diemžēl sarakstā noradītās personas nav precīzi identificējamas, un sarakstā nav informācijas par akciju procentuālo sadalījumu.
Mājas lapā https://irir.lv/par-irir-lv ir norādīts, ka “visi Ir akcionāri ir parakstījuši ētikas kodeksu, kurā apliecina uzticību redakcionālās neatkarības un ētiskas uzņēmējdarbības principiem. Ir akcionāru bāze ir plaša, un saskaņā ar akcionāru savstarpējo vienošanos, nevienam nevar piederēt vairāk par 25% daļu”, tomēr, iepazīstoties ar akciju sabiedrības Cits medijs statūtiem, ir jāsecina, ka akcionāri ir sadalīti vairākās kategorijās ar atšķirīgām tiesībām. Akciju sabiedrības Cits medijs mazākums akciju (21%) pieder «A klases» un «B klases» akcionāriem, kuriem ir balsstiesības, bet vairākums akciju (79%) pieder priekšrocību akcionāriem, kuriem nav balsstiesību.
Galveno patieso labumu no akciju sabiedrības darbības gūst A un B klases akciju īpašnieki, tāpēc, lai identificētu, kuras personas izlemj uzņēmuma vadības iecelšanu un nomaiņu, ir jāzina, nevis kopējais akciju sadalījums, bet gan tas, kāds ir akciju piederības sadalījums starp akcionāriem, kam pieder A un B kategoriju akcijas.
Līdz šim uz Neatkarīgās aicinājumiem akciju sabiedrības Cits medijs vadība un darbinieki nav atsaukušies un nav publiskojuši, kam pieder A un B kategoriju akcijas, tāpēc nav iespējams identificēt reālos patiesā labuma guvējus AS Cits medijs.
Aicinu Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911. rosināt AS Cits medijs vadību atklāt, kam pieder A un B kategoriju akcijas, kāds ir A un B kategoriju akcijas piederības procentuālais sadalījums. Šāda atklātība ļautu precīzi identificēt personas, kuras gūst reālo patieso labumu no akciju sabiedrības darbības.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
