Iesniegums tiesībsargam: kāpēc sporta skolā tiek diskriminēti mūsu bērni?
Bērnu vecāki04.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lūdzu mums likumiski paskaidrot Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes pieļauto dažādo sporta veidu diskrimināciju, kā arī grupu papildināšanas un atvēršanas pamatprincipus.
Rīgas Sporta skolas Rīdzene direktore Zane Reine atsakās atvērt jaunas kanoe un smaiļošanas grupas un uzņemt skolā jaunus audzēkņus. Konkrēti bija rakstīti divi vecāku iesniegumi par 2007.gadā dzimušo bērnu uzņemšanu sporta skolā.
Ir vairāki 2006.g. dzimuši bērni, kurus neuzņem sporta skolā jau no 2019 gada. Sporta skolas treneri arī vairākkārt bija iesnieguši bērnu dokumentus ar rekomendāciju uzņemt viņus sporta skolā, taču visi iesniegumi tika noraidīti. Tādēļ tika rakstīts vairāku vecāku kopiesniegums ar lūgumu atvērt jauno grupu 2006. un 2007. gadā dzim. airētājiem.
Taču no iesniegumiem atbilde tika saņemta tikai uz vienu. Tur tiek pamatots, ka bērnus nevar uzņemt uz MK noteikumu pamata, tieši šis iemesls arī vairākkārt tika minēts pārrunu laikā ar sporta skolas Rīdzene amatpersonām. Taču mēs nevaram šajos noteikumos atrast nevienu likumiski pamatotu punktu, kas regulē grupu atvēršanu un papildināšanu.
Tika rasts jauns attaisnojums: ar Covid – 19 saistītas normas it kā neļauj atvērt jaunas grupas un papildināt esošās, taču vecāki arī šajos noteikumos nevar atrast nevienu punktu, kur tas rakstiski un juridiski pareizi būtu minēts. Sazinoties ar citām Rīgas sporta skolām, mēs uzzinājām, ka jaunas grupas tiek atvērtas bez šķēršļiem, kā arī esošās tiek papildinātas ar jauniem sportistiem, tādā veidā nodrošinot pēctecību.
Sporta skolas Rīdzene administrācijas pārstāvji mutiski atklāti pasaka, ka 2006. un 2007.gadā dzimušiem bērniem nav un nebūs iespējas tikt par sporta skolas audzēkņiem, kaut gan MK noteikumi Nr. 508 nerada nekādus šķēršļus, visi bērni jau sekmīgi airē un 2020.g. piedalījās oficiālās sacensībās, trenējās pie sertificētiem treneriem.
Sniegtajā skolas atbildē kā iemesls, kāpēc 2007.g. dzimušu bērnu skola neuzņem, minēts iemesls, ka MT6 grupā nav vietu, taču bērna vecumam nemaz neatbilst grupa MT6, tāda vecuma bērnu var uzņemt MT2 vai MT3 grupā, tomēr, neskatoties uz vairākiem iesniegumiem par attiecīgā vecuma bērnu uzņemšanu, skolas administrācija 2020.gada septembrī pieņēma lēmumu slēgt MT3 grupu un tās atlikušos audzēkņus pārcelt uz citām grupām, pārpildot tās, kaut gan zināja par lielu interesi tieši šim vecumam.
Mēs uzskatām, ka mūsu bērnus diskriminē, liedzot viņiem iespēju nodarboties ar izvēlēto sporta veidu, pārstāvēt sacensībās sporta skolu, Rīgu, Latviju. Mēs uzskatām, ka sporta skolas direktore Zane Reine nodarbojas ar šī grūtā sporta veida iznīcināšanu, jo ir daudz bērnu, kuri grib nodarboties ar airēšanu. Rodas iespaids, ka Zane Reine spiež bērnus nodarboties privātos klubos.
Vai tiešām Rīgai tiešām nav vajadzīgi sportisti, kas grib nest pilsētas vārdu pasaulē, vai arī tam par iemeslu ir dažu cilvēku atriebības alkas un savas varas izrādīšana un nekompetence? Citiem sporta veidiem, piemēram, basketbolam, volejbolam, futbolam utt., šādu problēmu nav...
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
