Iesniegums Valsts drošības dienestam – par spiegošanu lidostā „Rīga”
Pietiek lasītājs09.06.2025.
Komentāri (54)
Iesaki rakstu: 
Vēlos ziņot par iespējamu atklātu spiegošanu Rīgas lidostā — konkrēti no lidmašīnu novērošanas vietas, kas atrodas Skultes ielā 1, Skultē, Mārupes novadā.
Ar ģimeni regulāri apmeklējam šo vietu, lai vērotu lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos. Šoreiz, ierodoties novērošanas vietā, uzreiz ievērojām aizdomīgas personas (kreisajā galējā malā) — divus jauniešus, apmēram 18–22 gadu vecumā. Viņi, neskatoties uz ļoti karsto laiku, nēsāja kapuces, bija ar sporta velosipēdiem un izmantoja telefona austiņas. Sarunājās krievu valodā. Vienā brīdī viens no viņiem noņēma kapuci, atklājot seju.
Šie jaunieši darbojās ar ļoti jaudīgām, profesionālām fotokamerām ar tālummaiņu, ar kurām iespējams iegūt detalizētus attēlus no liela attāluma. Ir pamats uzskatīt, ka ar šādu tehniku iespējams nolasīt lidmašīnu numurus vai pat cilvēku sejas.
Manu uzmanību īpaši piesaistīja fakts, ka viņiem līdzi esošajās rācijās bija dzirdamas lidostas drošības vai apkalpojošā personāla sarunas. Tāpat novēroju, ka viņi vispār nereaģēja uz pasažieru lidmašīnām, taču brīžos, kad pacēlās vai nolaidās NATO lidmašīnas, tās tika fotografētas un klausītas rāciju sarunas.
Sapratu, ka varētu notikt pretlikumīga izlūkošana, tāpēc sāku neuzkrītoši filmēt un fotografēt situāciju, lai iegūtu pierādījumus. Vienā brīdī viens no jauniešiem to pamanīja un nekavējoties izslēdza rāciju.
Pēc neilga brīža pie viņiem ieradās sieviete — apmēram 35–45 gadu vecumā, ar blondiem, līdz pleciem gariem matiem, baltā T-kreklā, vidējas miesasbūves, ar austiņām ausīs. Viņai rokās bija arī profesionāla fotokamera ar jaudīgu pietuvināšanas objektīvu. Viņa mūs ievērojami nopētīja, radot sajūtu, ka mūsu klātbūtne traucē, un netieši signalizēja, ka mums būtu jādodas prom.
Mēs turpinājām bildēties ar bērniem, taču sieviete piegāja pie abiem jauniešiem un sarunājās krievu valodā. Nevarēju sadzirdēt sarunas saturu, taču drīz pēc tam viņi visi trīs sāka intensīvi lietot savus telefonus. Jaunietis ar kapuci piecēlās, paskatījās mūsu virzienā un rosināja otru puisi doties prom ar velosipēdiem. Otrs nevēlējās, taču, redzot, ka mēs dodamies prom, palika.
Notikuma brīdī (01.06.2025, plkst. 15:30) sazinājos ar Valsts drošības dienestu, kas mani savienoja ar Valsts policiju. Ģimenes drošības nolūkos mēs neuzkrītoši atstājām notikuma vietu, kad citi apmeklētāji arī sāka doties prom.
Esmu pārsteigts, ka šāda veida darbības var notikt tik brīvi: es spēju ikdienā atšķirt spiegošanu, bet normāliem cilvēkiem nekad nebūs iespējams atpazīt — vēl jo vairāk tik stratēģiski svarīgā vietā kā Rīgas lidosta, kur drošībai būtu jābūt prioritātei, ļoti ceru ,ka kamera ir arī šajā virzienā.
Pievienoju pielikumā visus attēlus un video materiālus, ko izdevās iegūt notikuma vietā. Diemžēl nepaspēju nobildēt sievieti baltajā T-kreklā, taču man ir fotogrāfijas ar abiem jauniešiem.
Ļoti ceru, ka šī informācija palīdzēs atklāt un novērst iespējamos draudus valsts drošībai.
Šobrīd Valsts drošība ir apdraudēta, un šādu informāciju iegūšana var apdraudēt NATO drošību un stratēģiju.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
