Iespēja pieaugušiem cilvēkiem nākt uz skolu un stāstīt bērniem par savām seksuālajām vēlmēm vai ieražām nav nekādas cilvēktiesības
Nils Sakss Konstantinovs12.08.2024.
Komentāri (46)
Iesaki rakstu: 
Bulgārijā aizliegta netradicionālo seksualitāšu un dzimuma identitāšu atbalstīšana skolās.Tas medijos nodēvēts par “LGBT+” kopienas tiesību ierobežošanu. Taču šie ir visai saprātīgi ierobežojumi, kas atbild uz šodienas situāciju sabiedrībā. Un, domājams, tuvākajos gados tādi neizbēgami būs jāpieņem arī Latvijā.
Manuprāt, skolas nav īstās vietas nekādu "seksuālo orientāciju" atbalstīšanai - ņemot vērā, ka tur vairumam cilvēku ir zem 18 gadiem. Bet iespēja pieaugušiem cilvēkiem nākt uz skolu un stāstīt bērniem par savām seksuālajām vēlmēm vai ieražām nav nekādas cilvēktiesības. Līdz ar to grūti saskatīt, kādas tiesības un kam tiktu ierobežotas.
Otrkārt, tas, ko saprot ar “LGBT+ atbalstīšanu”. tomēr ir ļoti specifiska, ideoloģiski piesātināta mācība, kas lielai daļai ģimeņu nekad nebūs pieņemama. Tas novestu pie situācijas, kur skolai vajadzēs vai nu slēpt no vecākiem lielu daļu skolā notiekošā, vai krasi konfliktēt ar ģimenēm. Tā, protams, nevar veidot saprātīgu mācību vidi. Turklāt no valstīm, kur šie procesi virzījušies ātrāk, ir labi redzamas potenciālās problēmas – piemēram, tiesvedības pret skolām, kas nav vecākus informējušas par bērna jauno dzimumu, skolā izmantoto vārdu vai uzsākto tranzīciju.
Atcerēsimies arī, ka līdzīgu iemeslu dēļ no skolām kādreiz izņēma jebko, kas asociējās ar reliģiju, un tas bija plašs skandāls, kad vienā mācību iestādē bērniem lika kopīgi skaitīt lūgšanu. Tādā ziņā šī identitāšu un dzimumu mācība arī līdzinās kvazireliģiskai pārliecībai - uz kuru, protams, katram ir tiesības. Bet nevienam nav tiesību to attiecināt uz visiem.
Kā terapeits es redzu arī reālos blakusefektus no šīs “atbalstīšanas” - zem “LGBT+” lietussarga skolās bieži ienāk vesela buķete ar neveselīgām pārliecībām, kas veicina slimīguma glorifikāciju, pusaudžu identificēšanos ar psihiatriskajām diagnozēm, upura identitātes ieņemšanu, neveselīgas draugu grupas, konfliktus ar vecākiem u.tml. Nemaz nerunājot par sociālo lipīgumu - skolā palielinās to pusaudžu skaits, kas meklēs dažādas ķermeņa modifikācijas un pieņems ne tās veselīgākās identitātes.
Līdz ar to ir tikai saprātīgi ierobežot skolas vidē šīs idejas. Gluži tāpat kā mēs skolā ierobežojam citas bērnu veselībai kaitīgas vai strīdīgi vērtētas lietas.
Bet ir vēl viena, sarežģīta nianse: paradoksālā veidā “LGBT+ kustība” ir visvairāk kaitējusi tiem, kurus tā sakās atbalstām - pavisam dažiem, bet katrā skolā vienmēr eksistējošiem puikām un meitenēm, kuri izjūt romantiskas jūtas pret sava dzimuma vienaudžiem.
Problēma, šķiet, jau sen nav ar "orientāciju" - šādi aizliegumi nekad nerastos, ja LGBT kustību nebūtu pārņēmuši tie alfabēta burti, kuru problēmas primāri ir nevis tiesiskas, bet medicīniskas. Kustībai, kas sākotnēji iestājās par geju, lesbiešu un pieaugušu transpersonu tiesībām uz privātās dzīves izvēlēm, nav nekādas saistības ar šodienas kustību, kas sludina plūstošās dzimtes, pieprasa mainīt valodu, bērniem apturēt pubertāti un agresīvi uzbrūk katram citādi domājošam.
Ikvienā skolā droši jājūtas arī Billijam Eliotam un Oskaram Vaildam. Bet nekad vairumam sabiedrības nešķitīs pieņemama prakse dot skolniecēm vīriešu hormonus vai stāstīt pirmskolas bērniem, ka tiem nav dzimuma. Esmu diezgan pārliecināts, ka, saprātam atgriežoties publiskajā telpā, mēs varam veidot drošāku skolas vidi visiem. Nevis izdabāt kādas histēriski bļaustīgas grupas interesēm vai mēģināt iespiest visu tā brīža ideoloģiskās identitātes rāmjos. Ļaut bērniem pieaugt, mainīties, meklēt un atrast sevi veselīgos veidos - tās ir tiesības, par kurām vērts iestāties.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
