Iespēja pieaugušiem cilvēkiem nākt uz skolu un stāstīt bērniem par savām seksuālajām vēlmēm vai ieražām nav nekādas cilvēktiesības
Nils Sakss Konstantinovs12.08.2024.
Komentāri (46)
Iesaki rakstu: 
Bulgārijā aizliegta netradicionālo seksualitāšu un dzimuma identitāšu atbalstīšana skolās.Tas medijos nodēvēts par “LGBT+” kopienas tiesību ierobežošanu. Taču šie ir visai saprātīgi ierobežojumi, kas atbild uz šodienas situāciju sabiedrībā. Un, domājams, tuvākajos gados tādi neizbēgami būs jāpieņem arī Latvijā.
Manuprāt, skolas nav īstās vietas nekādu "seksuālo orientāciju" atbalstīšanai - ņemot vērā, ka tur vairumam cilvēku ir zem 18 gadiem. Bet iespēja pieaugušiem cilvēkiem nākt uz skolu un stāstīt bērniem par savām seksuālajām vēlmēm vai ieražām nav nekādas cilvēktiesības. Līdz ar to grūti saskatīt, kādas tiesības un kam tiktu ierobežotas.
Otrkārt, tas, ko saprot ar “LGBT+ atbalstīšanu”. tomēr ir ļoti specifiska, ideoloģiski piesātināta mācība, kas lielai daļai ģimeņu nekad nebūs pieņemama. Tas novestu pie situācijas, kur skolai vajadzēs vai nu slēpt no vecākiem lielu daļu skolā notiekošā, vai krasi konfliktēt ar ģimenēm. Tā, protams, nevar veidot saprātīgu mācību vidi. Turklāt no valstīm, kur šie procesi virzījušies ātrāk, ir labi redzamas potenciālās problēmas – piemēram, tiesvedības pret skolām, kas nav vecākus informējušas par bērna jauno dzimumu, skolā izmantoto vārdu vai uzsākto tranzīciju.
Atcerēsimies arī, ka līdzīgu iemeslu dēļ no skolām kādreiz izņēma jebko, kas asociējās ar reliģiju, un tas bija plašs skandāls, kad vienā mācību iestādē bērniem lika kopīgi skaitīt lūgšanu. Tādā ziņā šī identitāšu un dzimumu mācība arī līdzinās kvazireliģiskai pārliecībai - uz kuru, protams, katram ir tiesības. Bet nevienam nav tiesību to attiecināt uz visiem.
Kā terapeits es redzu arī reālos blakusefektus no šīs “atbalstīšanas” - zem “LGBT+” lietussarga skolās bieži ienāk vesela buķete ar neveselīgām pārliecībām, kas veicina slimīguma glorifikāciju, pusaudžu identificēšanos ar psihiatriskajām diagnozēm, upura identitātes ieņemšanu, neveselīgas draugu grupas, konfliktus ar vecākiem u.tml. Nemaz nerunājot par sociālo lipīgumu - skolā palielinās to pusaudžu skaits, kas meklēs dažādas ķermeņa modifikācijas un pieņems ne tās veselīgākās identitātes.
Līdz ar to ir tikai saprātīgi ierobežot skolas vidē šīs idejas. Gluži tāpat kā mēs skolā ierobežojam citas bērnu veselībai kaitīgas vai strīdīgi vērtētas lietas.
Bet ir vēl viena, sarežģīta nianse: paradoksālā veidā “LGBT+ kustība” ir visvairāk kaitējusi tiem, kurus tā sakās atbalstām - pavisam dažiem, bet katrā skolā vienmēr eksistējošiem puikām un meitenēm, kuri izjūt romantiskas jūtas pret sava dzimuma vienaudžiem.
Problēma, šķiet, jau sen nav ar "orientāciju" - šādi aizliegumi nekad nerastos, ja LGBT kustību nebūtu pārņēmuši tie alfabēta burti, kuru problēmas primāri ir nevis tiesiskas, bet medicīniskas. Kustībai, kas sākotnēji iestājās par geju, lesbiešu un pieaugušu transpersonu tiesībām uz privātās dzīves izvēlēm, nav nekādas saistības ar šodienas kustību, kas sludina plūstošās dzimtes, pieprasa mainīt valodu, bērniem apturēt pubertāti un agresīvi uzbrūk katram citādi domājošam.
Ikvienā skolā droši jājūtas arī Billijam Eliotam un Oskaram Vaildam. Bet nekad vairumam sabiedrības nešķitīs pieņemama prakse dot skolniecēm vīriešu hormonus vai stāstīt pirmskolas bērniem, ka tiem nav dzimuma. Esmu diezgan pārliecināts, ka, saprātam atgriežoties publiskajā telpā, mēs varam veidot drošāku skolas vidi visiem. Nevis izdabāt kādas histēriski bļaustīgas grupas interesēm vai mēģināt iespiest visu tā brīža ideoloģiskās identitātes rāmjos. Ļaut bērniem pieaugt, mainīties, meklēt un atrast sevi veselīgos veidos - tās ir tiesības, par kurām vērts iestāties.
Seko mums 
Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem skaitlī “8647”, un parakstu: “Foršs gliemežvāku veidojums manā pludmales pastaigā.”
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
