Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izrādās, līdz ar cilvēkiem, kuri Zolitūdes veikala sagrūšanā zaudēja tuviniekus vai guva nopietnas traumas, ir arī tādi, kuri mēnešiem pēc traģiskā notikuma, konsultējoties ar advokātiem, ir pēkšņi mainījuši liecības, lai tiktu atzīti par cietušajiem un varētu pieteikties uz kompensācijām, kas rakstāmas ar pieciem un vairāk cipariem. Pietiek rīcībā nonākušas viena šāda cilvēka – bijušās veikalaMaxima darbinieces Ninas Šafranes liecības, ko viņa sniegusi Valsts policijai.

2014. gada 31. martā Šafrane policijai liecības vēl sniegusi liecinieces statusā. Viņa tikusi brīdināta par atbildību, kas var iestāties, sniedzot nepatiesas liecības, un ar savu parakstu apliecinājusi, ka 2013. gada 21. novembra nogruvuma laikā veikalā nav atradusies, jo jau pirms tā izgājusi no veikala.

„Varu liecināt, ka 21.11.2013. ap pulksten 17.00 es atrados veikalā „Maxima” adresē: Rīga, Priedaines iela 20, un iepirkos. Sirēna skanēja, bet veikala personāls un apmeklētāji veikalu neatstāja. Es no veikala izgāju pirms nogruvuma,” liecinājusi Šafrane.

Taču jau nepilnu mēnesi vēlāk Šafranes atmiņas par notikušo būtiski papildinājušās – viņa „atcerējusies” ne tikai to, ka notikušajā „fiziski es necietu, bet ļoti cietu morāli”, bet arī to, ka sagruvušajā ēkā tomēr esot atradusies.

Saskaņā ar jaunajām Šafranes liecībām, ko viņa jau sniegusi kā cietusī, viņa „atcerējusies”, ka nogruvuma brīdī esot atradusies veikala noliktavā, kur sarunājusies ar kolēģi”.

Jaunajās liecībās Šafrane jau apgalvojusi, ka tad, kad „notika jumta nogruvums, es sākotnēji nesapratu, bet pēc tam šoka stāvoklī es izskrēju pa rampu. Turpinājumā pieskrēju pie ieejas, jo uztraucos par viru un dēlu. Vīrs un dēls bija pie veikala”.

Atcerēšanās par atrašanos sagruvušajā ēkā Šafranei devusi iespēju ne tikai saņemt cietušā statusu, bet līdz ar to arī pieteikties uz kompensāciju: tā kā bijusī Maximas darbiniece fiziski nav cietusi, viņa izteikusi vēlmi uz morālo kompensāciju.

„Sakarā ar iepriekš norādīto man ir nodarīts morāls kaitējums desmit tūkstošu euro apmērā, ko lūdzu piedzīt no vainīgajām personām, un lūdzu saukt pie kriminālatbildības vainīgās personas,” liecinājusi Šafrane.

Viņa liecībās arī īpaši norādījusi, ka „SIA Maxima Latvija man piešķīra 10 dienu apmaksātu atvaļinājumu, vairāk neko citu viņi man nav maksājuši. Ne sociālie dienesti, ne SIA Maxima Latvija nekādas kompensācijas nav izmaksājusi”.

Pietiek šodien publicē Šafranes liecības, bet tuvākajās dienās publicēsim vēl citas liecības, kas rāda, cik dažādi cilvēki izmantojuši iespēju pieteikties uz morālā kaitējuma kompensācijām saistībā ar Zolitūdes traģēdiju.

Dokumenti

FotoFotoFotoFoto
 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

21

Apspriežamie jautājumi

FotoBiju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu uz Latviju. Tāpēc gribētu dalīties pārdomās un uzdot dažus jautājumus, kas šajā sakarā rodas.
Lasīt visu...

21

Preventīvais uzbrukums

FotoPēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras var izmantot ieroču izgatavošanai, un aizliedza konsultēt un jebkā palīdzēt Krievijas uzņēmumiem, kuri darbojas bruņošanās nozarē.
Lasīt visu...

21

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

FotoKriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir loģiski. Nesodamības apstākļos visatļautība nevar stāvēt uz vietas. Pēc 2018.gada 6.oktobra 13.Saeimas vēlēšanām pie varas nāca latviešu tautas vēsturē visnevērtīgākā paaudze (manis dēvētā “6.oktobra paaudze”). Tās valdīšanas laikā visatļautības paplašināšanās un intensificēšanās (eskalācija) ir acīmredzams fakts.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...