Iesaki rakstu: 
Jau līdz gada beigām, kad būs pieņemts valsts budžets, valdība varētu lemt par vairāku ministriju pārstāvju nomaiņu Rīgas un Ventspils ostu valdēs. Sagaidāms, ka amatus varētu zaudēt ne tikai ar zaļo zemnieku svētību savulaik virzītie brīvostu valžu locekļi, - varētu notikt mēģinājums nomainīt arī kādu no Vienotības pārstāvjiem, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Brīvostu valžu locekļu amati ir ļoti labi apmaksāti un tradicionāli kalpojuši kā partijām vajadzīgu cilvēku barotne. Vienlaikus, ņemot vērā Rīgas un Ventspils ostu lielo saimniecisko nozīmi, šie amati dod arī lielu politisko un ekonomisko ietekmi.
Sagaidāms, ka no amatiem Ventspils brīvostas valdē būs jāšķiras Vilim Avotiņam un Artim Stuckam, kuri tur nonākuši ar zaļo zemnieku politisko svētību. Avotiņu virzījusi Vides ministrija, kuru vadīja zaļais zemnieks Raimonds Vējonis, bet Stucku – Ulda Auguļa vadītā Satiksmes ministrija (SM). Tāpat no amatiem Rīgas brīvostas valdē būs jāšķiras Viesturam Sileniekam, kuru tikai šā gada augustā amatā pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izvirzīšanas pārapstiprināja valdība, un ar zaļajiem zemniekiem saistītajam Jurim Vaskānam, kuru amatā virzīja Auguļa vadītā SM.
Lai gan bija sagaidāms, ka Zatlera reformu partija (ZRP), kuras pārziņā nonākušas divas no četrām ministrijām, kam pēc likuma ir tiesības deleģēt pārstāvjus brīvostu valdēs, nekavēsies nomainīt zaļo zemnieku cilvēkus, realitātē VARAM jaunā galva Edmunds Sprūdžs ar to nesteidzas. Otrdien viņš Pietiek atzina, ka pārmaiņas ir gaidāmas, bet līdz tam jāizvērtē visi profesionālie un juridiskie apstākļi. Neoficiāli izskan, ka ZRP, kura politikā ienāca solot pārmaiņas arī politiskajā kultūrā, baidās no kritikas par „savu cilvēku” likšanu amatos, kas iepriekš tika pārmesta vecajām varas partijām. Tādēļ tiek domāts, kā publiskajā telpā pamatot zaļo zemnieku pārstāvju nomaiņu. Tomēr no idejas rīkot konkursus uz šādiem amatiem, kas izskanēja vēl pirms vēlēšanām, ZRP atteikusies, kas daļēji tiek skaidrots ar negatīvo pieredzi, kad it kā profesionāla topošās partijas deputātu kandidātu atlase beidzās ar jaunās Saeimas frakcijas šķelšanos.
Lai gan diplomātisks un nogaidošs iepriekšējās politiskās vadības iecelto amatpersonu nomaiņā ir arī bezpartejiskais satiksmes ministrs Aivis Ronis, viņš arī Pietiek apliecināja, ka izvērtējums būs, liekot noprast, ka gaidāmas arī personāliju nomaiņas. Politiskā atbildība par bezpartejisko satiksmes ministru saskaņā ar koalīcijas vienošanos uzticēta Vienotībai un sešiem ZRP šķeltniekiem. Otrdienas rītā šķeltnieku neformālais līderis Klāvs Olšteins LTV rīta raidījumā klāstīja ieceres par iespējamām izmaiņām SM pārraudzīto uzņēmumu vadībā, radot iespaidu, ka šajā ziņā ir ambiciozāks par satiksmes ministru. Ronis Pietiek diplomātiski norādīja, ka tas ir apsveicami, ja politiķi runā ar medijiem, un Olšteinam tas bieži izdodoties. Savukārt personāla politika esot valdības kompetencē. Politikas kuluāros jau pirms nedēļas izskanēja, ka Olšteins aktīvi tiekoties un runājot par šo tēmu, radot iespaidu, ka nodarbojas ar ietekmes pārdali SM uzņēmumos.
Tiesības deleģēt pārstāvjus Ventspils un Rīgas brīvostās ir arī Ekonomikas ministrijai (EM). Lai gan tās politiskā pārraudzība mainījās, no Vienotības Arta Kampara pārejot ZRP virzītā bezpartejiskā Daniela Pavļuta rokās, atklāts ir jautājums, vai tiks mainītas koalīcijas partnera savulaik izvirzītās amatpersonas. Ventspils brīvostas valdē darbojas EM virzītais Antons Vjaters, bet Rīgas brīvostas valdē – Olafs Pulks. Pēc neoficiālas informācijas, ZRP varētu apsvērt Vjatera nomaiņu Ventspils brīvostā. No Ventspils uzņēmējiem dzirdētas nopietnas iebildes par to, ka valdības pārstāvji, kurus deleģējusi Vienotība, Ventspils brīvostā neierobežo Aivara Lemberga metodes.
Tomēr politisku iemeslu dēļ droši savā amatā Ventspils brīvostas valdē var justies premjera Valda Dombrovska (Vienotība) juridiskā padomniece Sandra Bukane, kuru amatam savulaik virzījis finanšu ministrs. Finanšu ministrija palikusi Vienotības pārziņā, turklāt Bukane tiek uzskatīta par premjeram ļoti „svarīgu cilvēku”, - viņas vīram un Dombrovska sievai ir kopīgs nekustamo īpašumu bizness, kurā vairākus desmitus tūkstošus latu ieguldījis arī premjers un viņa padomniece. Par darbu Ventspils brīvostas valdē Bukane 2010. gadā algā saņēmusi 33 872 latu, kas ir teju trīs reizes vairāk nekā viņas pilna laika darbā premjera birojā.
Saskaņā ar likumu par ostām brīvostas valdē darbojas astoņi valdes locekļi – četri attiecīgās pašvaldības pārstāvji, par kuru iecelšanu vai atbrīvošanu lemj pašvaldības dome, un četri Ministru kabineta iecelti valdes locekļi, kurus virza ekonomikas, finanšu, satiksmes un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
