Iespējama nelietderīga publisko līdzekļu izlietošana Rīgas brīvostas pārvaldē – atvadu balle 28. novembrī
Pietiek lasītājs28.11.2025.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Vēršos pie sabiedrības ar informāciju par iespējamu sabiedriski nozīmīgu situāciju Rīgas brīvostas pārvaldē. Šo piektdien, 28. novembrī Brīvostas pārvaldes ēkā Kalpaka Bulvārī 12 tiek rīkota atvadu balle, jo pārvalde pārcelsies uz citām telpām uz New Hansa. Pasākumam, pēc man zināmās informācijas, ir paredzēti ~100 viesi.
Tas raisa vairākus jautājumus par pasākuma kopējām izmaksām, finansēšanas avotiem – gan publisko līdzekļu lietderību, gan caurskatāmību, gan pamatojumu šāda pasākuma rīkošanai.
Lai arī parādu norakstīšanas jautājums šobrīd attiecas uz citu Latvijas ostu, nevis Rīgas brīvostas pārvaldi, tieši šajā laikā ostu sektors kopumā ir nonācis ļoti aktīvā politisko diskusiju zonā – runā par finanšu disciplīnu, taupību un publisko līdzekļu racionālu izmantošanu.
Tādēļ šāds grezns pasākums publiskā sektora kapitālsabiedrībā, kam piešķirti būtiski resursi, neizbēgami veido kontrastu ar politisko fonu un raisa jautājumu, vai šāda izšķērdība šobrīd ir pamatota.
Būtiski būtu noskaidrot: cik šī balle izmaksā? No kādiem budžeta posteņiem finansēta? Kas ir uzaicinātie viesi — tikai darbinieki, vai arī amatpersonas, sadarbības partneri, politiķi? Kā pasākums ir pamatojams laikā, kad valsts un pašvaldību institūcijas kopumā tiek aicinātas taupīt?
Pasākums būs vizuāli ļoti labi novērojams no ārpuses caur ēkas stiklojumu no kanāla puses. Lūgto viesu ierašanās pie ieejas piektdienas vakarā varētu sniegt papildu materiālu...
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
