Iespējams, ir aprindas, kam var nepatikt mūsu atklātais vēstījums par dabas stāvokli

Darba mūžu esmu veltījis dabas saglabāšanai Latvijā. Mana pieredze un līdzšinējo darba gadu desmitu sasniegumi, veidojot un vadot Teiču dabas rezervātu, nozīmīgus starptautiskus LIFE un ERAF projektus un visbeidzot Dabas aizsardzības pārvaldi, ir saistīti ar dabas aizsardzību. Mana misija ir Latvijas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas veicināšana, tāpēc man nebija pieņemams ministra piedāvājums turpināt darbu citā valsts institūcijā. Vienošanās parakstīšana par darba attiecību izbeigšanu bija mana principiāla izšķiršanās.

Dabas aizsardzības pārvalde ir pārliecinošs savas nozares valsts kompetences centrs un uzticams sadarbības partneris ar dabas saglabāšanu saistītām valsts un nevalstiskā sektora iestādēm un organizācijām.

Iespējams, ir aprindas, kam var nepatikt mūsu atklātais vēstījums par dabas stāvokli un saglabāšanu, ko paužam publiskajā telpā. Taču uzskatu par savu pienākumu vērst uzmanību uz to, ka dabas vērtību stāvoklis Latvijā nav izcils un samazinās, it īpaši pļavās un mežos. Visas Latvijas dabas vērtību inventarizācijas divu sezonu rezultāti rāda, ka teicamā stāvoklī ir vien 5 – 7 % no tām dabas vērtībām, biotopiem, kas vispār uzskatāmi par vērtībām. Latvijā mums ir tikai 11,54% īpaši aizsargājamu Eiropas nozīmes dabas teritoriju (NATURA 2000) no valsts kopplatības un tas ir trešais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā, turklāt ne visu sugu un biotopu pienācīgu aizsardzību iespējams nodrošināt pat nacionālajos parkos, liegumos un rezervātos. Starptautiska ekonomikas un vides ekspertu komisija (OECD) savā ziņojumā Latvijai uzsvēra, ka dabas aizsargājamajām teritorijām Latvijā “pastāvīgi trūkst gan cilvēkresursu, gan finanšu līdzekļu” (citāts no ziņojuma) un šai jomā ir jādara daudz vairāk. Regulāri dzirdam, ka tiek izcirstas alejas, pat dižkoki, apzināti postītas reto un aizsargājamo putnu ligzdas.

Ļoti ceru un ticu, ka pieaugošā inteliģence sabiedrībā, nevalstiskās organizācijas un augtākā Latvijas valsts vadība pievērsīs arvien lielāku uzmanību dabas kapitālam Latvijā, jo tās ir unikālas vērtības, kas zūd un ko cilvēce bieži vien vairs nekad nespēs atgūt un radīt!”

* Juris Jātnieks darbu Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora amatā sāka 2017. gada aprīlī – viņu par piemērotāko kandidātu šim amatam atzina konkursa kārtībā. J.Jātnieks iepriekš bijis Teiču dabas rezervāta direktors un pildījis pārvaldes ģenerāldirektora vietnieka pienākumus.

Kopš J.Jātnieka stāšanās ģenerāldirektora amatā pārvaldē iedzīvinātas un veiksmīgi īstenotas vairākas būtiskas aktivitātes – uzsākts vērienīgākais projekts dabas aizsardzības vēsturē Latvijā dabas vērtību apzināšanai jeb dabas skaitīšana. Savukārt projektā “Nat-Programme”, kuru līdz apstiprināšanai pārvaldes ģenerāldirektora amatā vadīja J.Jātnieks, pirmo reizi Latvijā izstrādātas visaptverošas vadlīnijas aizsargājamo biotopu saglabāšanā, turklāt tas atzīts arī par valstiski nozīmīgāko Eiropas Savienības “LIFE” programmas finansēto projektu.

J.Jātnieka vadībā izveidota un veiksmīgi tiek īstenota iniciatīva “Daru labu dabai”, kuras ietvaros ar sabiedrības līdzdalību regulāri notiek talkas un pasākumi biotopu atjaunošanai, kā arī ir veikta pārvaldes struktūras optimizācija, ļaujot vairāk laika atvēlēt reāliem dabas saglabāšanas darbiem un mazinot birokrātiju.

Novērtē šo rakstu: