
Iespējams, ir aprindas, kam var nepatikt mūsu atklātais vēstījums par dabas stāvokli
Juris Jātnieks*11.07.2019.
Komentāri (0)
Nevarot pieņemt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (attēlā pa kreisi) amata maiņas jeb “rotācijas” piedāvājumu, esmu parakstījis abpusēju vienošanos par amata atstāšanu šī gada 15.jūlijā.
Darba mūžu esmu veltījis dabas saglabāšanai Latvijā. Mana pieredze un līdzšinējo darba gadu desmitu sasniegumi, veidojot un vadot Teiču dabas rezervātu, nozīmīgus starptautiskus LIFE un ERAF projektus un visbeidzot Dabas aizsardzības pārvaldi, ir saistīti ar dabas aizsardzību. Mana misija ir Latvijas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas veicināšana, tāpēc man nebija pieņemams ministra piedāvājums turpināt darbu citā valsts institūcijā. Vienošanās parakstīšana par darba attiecību izbeigšanu bija mana principiāla izšķiršanās.
Dabas aizsardzības pārvalde ir pārliecinošs savas nozares valsts kompetences centrs un uzticams sadarbības partneris ar dabas saglabāšanu saistītām valsts un nevalstiskā sektora iestādēm un organizācijām.
Iespējams, ir aprindas, kam var nepatikt mūsu atklātais vēstījums par dabas stāvokli un saglabāšanu, ko paužam publiskajā telpā. Taču uzskatu par savu pienākumu vērst uzmanību uz to, ka dabas vērtību stāvoklis Latvijā nav izcils un samazinās, it īpaši pļavās un mežos. Visas Latvijas dabas vērtību inventarizācijas divu sezonu rezultāti rāda, ka teicamā stāvoklī ir vien 5 – 7 % no tām dabas vērtībām, biotopiem, kas vispār uzskatāmi par vērtībām. Latvijā mums ir tikai 11,54% īpaši aizsargājamu Eiropas nozīmes dabas teritoriju (NATURA 2000) no valsts kopplatības un tas ir trešais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā, turklāt ne visu sugu un biotopu pienācīgu aizsardzību iespējams nodrošināt pat nacionālajos parkos, liegumos un rezervātos. Starptautiska ekonomikas un vides ekspertu komisija (OECD) savā ziņojumā Latvijai uzsvēra, ka dabas aizsargājamajām teritorijām Latvijā “pastāvīgi trūkst gan cilvēkresursu, gan finanšu līdzekļu” (citāts no ziņojuma) un šai jomā ir jādara daudz vairāk. Regulāri dzirdam, ka tiek izcirstas alejas, pat dižkoki, apzināti postītas reto un aizsargājamo putnu ligzdas.
Ļoti ceru un ticu, ka pieaugošā inteliģence sabiedrībā, nevalstiskās organizācijas un augtākā Latvijas valsts vadība pievērsīs arvien lielāku uzmanību dabas kapitālam Latvijā, jo tās ir unikālas vērtības, kas zūd un ko cilvēce bieži vien vairs nekad nespēs atgūt un radīt!”
* Juris Jātnieks darbu Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora amatā sāka 2017. gada aprīlī – viņu par piemērotāko kandidātu šim amatam atzina konkursa kārtībā. J.Jātnieks iepriekš bijis Teiču dabas rezervāta direktors un pildījis pārvaldes ģenerāldirektora vietnieka pienākumus.
Kopš J.Jātnieka stāšanās ģenerāldirektora amatā pārvaldē iedzīvinātas un veiksmīgi īstenotas vairākas būtiskas aktivitātes – uzsākts vērienīgākais projekts dabas aizsardzības vēsturē Latvijā dabas vērtību apzināšanai jeb dabas skaitīšana. Savukārt projektā “Nat-Programme”, kuru līdz apstiprināšanai pārvaldes ģenerāldirektora amatā vadīja J.Jātnieks, pirmo reizi Latvijā izstrādātas visaptverošas vadlīnijas aizsargājamo biotopu saglabāšanā, turklāt tas atzīts arī par valstiski nozīmīgāko Eiropas Savienības “LIFE” programmas finansēto projektu.
J.Jātnieka vadībā izveidota un veiksmīgi tiek īstenota iniciatīva “Daru labu dabai”, kuras ietvaros ar sabiedrības līdzdalību regulāri notiek talkas un pasākumi biotopu atjaunošanai, kā arī ir veikta pārvaldes struktūras optimizācija, ļaujot vairāk laika atvēlēt reāliem dabas saglabāšanas darbiem un mazinot birokrātiju.





Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
Pašreizējā varas sistēma ir ienaidnieks latviešu tautai. Nav svarīgi, ka šis apgalvojums ir pretrunā ar likumā vai politiskajās teorijās rakstīto. Jāskatās ir uz darbiem un faktisko rezultātu.
Kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sarunās ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP) apņēmusies meklēt papildu finansējumu sporta nozarei, neviens nav īpaši pievērsis īpašu uzmanību, kā nodokļu maksātāju līdzekļi tikuši izlietoti līdz šim, un šeit varam runāt par IZM pakļautībā esošo Murjāņu Sporta ģimnāziju.
Šorīt pēc plkst. 8.00 LR1 noklausījos Re:Baltica pētījuma secinājumus. Neatstāstīšu gari, ir jānoklausās, lai saprastu, kā var melot. Bet divas lietas aprakstīšu, lai būtu interese paklausīties.