Iespējams, ir aprindas, kam var nepatikt mūsu atklātais vēstījums par dabas stāvokli

Visas Latvijas dabas vērtību inventarizācijas divu sezonu rezultāti rāda, ka teicamā stāvoklī ir vien 5-7% no tām dabas vērtībām, biotopiem, kas vispār uzskatāmi par vērtībām. Latvijā mums ir tikai 11,54% īpaši aizsargājamu Eiropas nozīmes dabas teritoriju (NATURA 2000) no valsts kopplatības un tas ir trešais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā, turklāt ne visu sugu un biotopu pienācīgu aizsardzību iespējams nodrošināt pat nacionālajos parkos, liegumos un rezervātos. Starptautiska ekonomikas un vides ekspertu komisija savā ziņojumā Latvijai uzsvēra, ka dabas aizsargājamajām teritorijām Latvijā "pastāvīgi trūkst gan cilvēkresursu, gan finanšu līdzekļu" un šai jomā ir jādara daudz vairāk. Regulāri dzirdam, ka tiek izcirstas alejas, pat dižkoki, apzināti postītas reto un aizsargājamo putnu ligzdas," norāda Jātnieks.

Viņš arī pauž cerību, ka pieaugošā inteliģence sabiedrībā, nevalstiskās organizācijas un augstākā Latvijas valsts vadība pievērsīs arvien lielāku uzmanību dabas kapitālam Latvijā, piebilstot, ka tās ir unikālas vērtības, kas zūd un ko cilvēce bieži vien vairs nekad nespēs atgūt un radī

Atbildēt

Bet kur tad cilvékam savā valsts teritorijā palikt, kur brīvi rīkoties, ja uzskatāt, ka tas ir normāli ( un vél pat par maz) - desmitā dalja valsts teritorijas ( vairāk pat, 11 ar pusi procentu) ir „ neaizskaramā“ ( Eiropas nozīmes aizsargājamas dabas teritorijas) ? Un ar to vél esot par maz (auzliedzéjiem dabassargātājiem)???? Atliek 88,5 % LV teritorijas tātad „ nosacīti brīvas“.. Rékinām tālāk. Ir tak arī „ ne- Eiropas“, vietéjas nozīmes aizsargājami zemes plekji. Kumoss nost. .. Bet ir jau arī citu iemeslu dél „ liegtas teritorijas“. Armijai. Drošības spékiem. Citām lietām. Jājautā - cik tad īsti km2 vél ir brīvas, bez liegumiem, LV teritorijas ( neatkarīgi no tā, vai pieder īpašniekiem vai valstij pašvaldībām)? Un péc rakstītāja ieskatiem arī tas vél esot atlicis par daudz...0

Atbildēt

Par bildi - zetons!!!

Atbildēt

Igaunijā ir Igaunijas Vides likumdošanas centrs/Estonian Environmental Law Center.
Arī mums tāds pienāktos.
Tad taču jebkuru potenciāli dabu ietekmējošu saimniecisku darbību vai dabas resursa apsaimniekošanas iniciatīvu, tajā skaitā gadiem nerisinātu visai sabiedrībai labi redzamu, bet ierēdņiem neredzamu problēmu, varētu izvērtēt no vides likumdošanas aspekta.
Un dot slēdzienu - vajag, piemēram, mums cirst tievākus un jaunākus kokus vai nevajag.

Atbildēt

»

vēl Andris Ozols, LIAA

Atbildēt

Gerhards tik lēkā no vienas ministrijas uz otru

Atbildēt

Arvīds Ozols
Alda Ozola

Atbildēt

»

Visgruntīgākā zaļpartijas politiskā piepe tak jau valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola. Piever tik actiņas uz ZM noziegumiem un smaidot pievēršas klimata pārmaiņu tukšmuldēšanai.

Atbildēt

»

Vai ir kāda nozīme politiskajiem uzstādījumiem?
Ir kosmosa uzstādījumi,dabas uzstādījumi.Politiskie uzstādījumi ir pilnīgi pretēji kosmosam.

Atbildēt

Un ko Pūce darīs ar to veco piepju izlasi, kas VARAMā zem paša deguna desmitgades imitē dabas aizsardzību uz papīra? Vilkasti? Mendziņu? Arī kirdik?

Atbildēt

kāds ir ministrijas politiskais uzstādījums?

Atbildēt

Ministrijā daudz esam domājuši, kā panākt, lai DAP atsēdinātu.

Atbildēt

»

Politika ir varas iegūšana pār kādu vai kādiem.Vai brīvam cilvēkam nepieciešams lai kāds pār viņu iegūtu varu?

Atbildēt

Politika ir dalība pie spēļu galda.

Atbildēt

Nevajag melot. Dabas skaitīšanu uzsāka iepriekšējais ģenerāldirektors. 'Jātnieks tikai sačakarēja procesu. Nu un par tām viņa šeftēm ar projektiem.....

Atbildēt

»

stulbais, atpalikušais mahinators mežinieks atkal silda veco zupu un gaudo par mediķiem, skolotājiem, ugunsdzēsējiem, policiestiem, kas it kā sēž visai sabiedrībai uz kakla! Tie ir tie, kas grauj mūsu ekonomiku, apēd visu sviestu no mūsu maizēm, novelk mums pēdējo kreklu, pataisa mūs par plikiem, un tāpēc valsts ir atpalikusi.

Atbildēt

»

Mīļā Aija, nestreso! Cik sen jau dzīvo Salaspilī? Un kad parādījās tie radziņi uz galvas?

Atbildēt

Par drausmīgi aizlaisto dabas aizsardzības situāciju Latvijā var tikai šausmināties.

Nav mums dabas aizsardzības politikas Latvijā kā tādas. Mums ir uz dažādiem papīriem uzliktas dažas stratēģijas un vadlīnija, kas nav savstarpēji saistītas, integrētas un bieži ir pretrunā viena otrai, un realitātē nekas no tā nedarbojas.

To, cik daudz valdībai rūp daba, vislabāk atspoguļo piešķirtais finansējums.

No katra nodokļos samaksātā eiro visvairāk tiek sociālajai aizsardzībai, bet vismazāk - vides aizsardzībai!!!!!!


… Rādīt visu

Atbildēt

Lepoties ar Life projektos notriekto naudu, kur īstermiņā tiek realizēti vairumā bezjēdzīgi pasākumi, kur netiek vērtēts, kas paliks pēc šī projekta, nez vai ir gudri, bet zaļo draugu vidū populāri gan. Diemžēl izmērīt vai saskaitīt pienesumu dabai no šiem projektiem nevar,bet makam gan. Dabas skaitīšana ir tāds pats slikti organizēts un vēl sliktāk izpildīts projekts, kurš pat termiņos neiekļausies. Un iegūtie dati būs tikai par santīmu precīzāki par tam slavenajam ziņojumam izmantotajiem, jo pļavās un mežos gājēji atklāti tiek mudināti krāpties ar biotopu kvalitāti. Diemžēl pateicoties vājoņiem utt pēdējos padsmit gadus LV vides politikas nav vai arī tā noslīkst mantkārībā un demagoģijā.

Atbildēt

»

++++++

Atbildēt

»

No kura laika partijnieki ir principiāli?

Atbildēt

Principiāls cilvēks aizstāv tiesības piedalīties valsts lietu kārtošanā, kas ir starptautiski atzītas pilsoniskas tiesības. Principiāls cilvēks neparaksta vienošanos par atbrīvošanu no amata, ja vienošanās panākta ar prettiesisku rīcību - spaidiem vai draudiem - , bet, atklājot maldus, tiesiski vēršas pret prettiesisku maldināšanu. Principiāls cilvēks arī nelielās par to, ka nav piekritis rotācijai, jo kārtīgs ierēdnis rotāciju pārsūdz. Valsts pārvalde nav privāta ministra ķeša. Ja principialitātes nav amata sakarā, nav principialitātes arī jautājumos, kas attiecīgajam amatam uzdots aizsargāt. Līdz ar to neticu nevienam vārdam! Tos saka cilvēks, kam paša ērtība ir dārgāka nekā daba un tās aizsardzība.

Atbildēt

»

Tikko sākām "labāk dzīvot" (grābt un kampt) tā dabas vērtības nokļuva maz prioritārā lomā. Padomijā Gaujas Nacionālais parks un Dižkoku un dižakmeņu sargāšana pret meliorātoru patvaļu bija tautas identitātes sastāvdaļa. Mūsdienās - attīstībai (gāzi grīdā) par.. nozēļojami ka to būvē uz nākamo paaudžu rēķina

Atbildēt

»

DAPs atjauno savulaik degradētu (ierīkojot meliorāciju) purva platību -purvainu mežu. Ne zivs, ne gaļa tā teikt. No dabas daudzveidībasviedokļa šādam atjaunotam, vienlaidus purva masīvam ir lielāka vērtība nekā nīkulīgam mežam.

Atbildēt

Dabu grauj un piesārņo ražošana. Kaut vai enerģija, kas darbina datorus, rūpniecība, kas izgatavo automobiļus, elektroniskās un mehāniskās sadzīves iekārtas, degviela un gāze, kas piesārņo dabu ...
Dabas aizsardzība nozīmē rūpniecības produkcijas sadārdzināšanu, lai mazinātu piesārņošanu. Kas vienmēr ir kompromiss. Varam ražot pārtiku pašu spēkiem, mēslot ar organisko mēslojumu, apkarot kaitēkļus. Bet cik saražosim un cik tas maksās? Mūsu pasaulē ir ap 7 miljardi.
Ko ar dabas aizsardzību saprot ierēdņi? Vienu - prātiņ nāc mājās!

Atbildēt

Dabas izmaiņas notiek un notiks sakarā ar klimata izmaiņām un intensīvo lauksaimniecību, mežu izciršanu dažādiem piesārņojuma veidiem, radioaktivitāti, magnētisko lauku un t.t. Dabas pārvaldē apgūst miljoniem eiropas naudas, skaitot, rēķinot, pētot un vienkārši atrakstoties.... Daudz vairāk jārunā un jāizglīto cilvēki par piesārņojuma bīstamību uz dabu un cilvēku veselību. Jau 20 gadus ir atklāts radiācijas avots Salaspils kodolreaktors, gudrona dīķi, kas seko kā tiek utilizēta gudrona dīķu masa. Vai tika izpētīta tā masa, ko viņa satur, bet tagad utilizē tikai kā naftas produktus sadedzonot. Notiek tāda prasta muļāšana, bīstamos atkritumus no šķidrā veida pārvēršot cietajajā veidā. Pats izstrādatājs veic analīzes, pats dod ziņojumus,vides pārvalde tikai maksā miljonus, jo nav spējīga reāli novērtēt situāciju un izdarīt secinājumus un t.t.Gudrona dīķos jau aizpeldējuši kādi 40 miljoni eiro ES naudas, pētīšanai, mērīšanai, domāšanai un galvenais pareizai papīru atrakstīšanai, tas ir jau no 1994 gada.

Atbildēt

»

Kamēr nebija šādu "dabas sargātāju", mums bija daudz pietiekami daudz dabas vērtību. Tikko šie "dabas sargātāju" sāka mācīt kā labāk dzīvot, tā viss sāka iet uz leju.

Atbildēt

»

DAP cērt 300 ha meža Ķemeros, lai tur uztaisītu purvu. Mežu viņiem ir daudz, bet purvu par maz.

Atbildēt

Blaktis sakāvās par to, kura pirmā sūks?

Atbildēt

»

Vai tik pagājušo gadu nenodega kādi 700 ha ??!?!?!

Atbildēt

katru gadu DAP ar atbalstu no europas ap 10 ha dedzina mežu Adažu poligonā,neskatoties, ka katru gadu Ādažu poligonā nodeg ap 100ha meža pa brīvu.

Atbildēt

»

Bija jau projekts par mežu dedzināšanu , lai tad par lielām projektu naudām pētītu , kas notiek ar izdegušu mežu pēc tam .
Vai izdevās kaut ko zinātniski nodedzināt ?

Atbildēt

»

Nu ir tādi projekti ! Ir arī citi - piemēram meža nodedzināšana ! Tie ir visādi ES projekti, kuri DAP ļoti patīk, jo citādi viņi sēdētu "bada maizē" !

Atbildēt

»

par mizas maukšanu? Esmu neizpratnē. Lūdzu, sīkāk pastāstiet..

Atbildēt

»

Jā , tas ir stāsts par zināšanām,domāšanu,godu un sirdsapziņu.Esošais stāvoklis pierāda ka partiju vadītāji ir pilnīgi deģenerāti,un tas nav tikai Latvijā,tas ir visā t.s. ,,civilizētajā,, pasaulē,un šie deģenerāti paši sevi ir pasludinājuši par līderiem,sabiedrības eliti.Diemžēl cilvēki to pieņem un atbalsta,vismaz lielākā daļa.

Atbildēt

»

Tas ir stāsts par zināšanām plašākā mērogā ! Politiķi ar saucieniem par "zaļo enerģiju" radīja sistēmu lai bijušajā dabīgi noganītajā pļavā sētu kukurūzu, ko pēc tam liktu biogāzes ģenerātorā un ražotu biogāzi ko dedzināt dzinējā lai ražotu elektroenerģiju ko pārdot par ČETRKĀRTĒJU cenu, bet radušos siltumu vienkārši izpūstu gaisā !
Tāpat kā cīņa pret iepakojuma maisiņiem, kuri salīdzinājumā ar primāro iepakojumu apjoma ziņā ir tik "cik melns aiz naga", kur galvenais ieguvējs ir tirgotājs, jo ar to var papildus nopelnīt !

Atbildēt

»

Ir cēloņi un ir sekas,tomēr reti kurš šīs sakarības ņem vērā.
Esošie atkritumi ir jāsavāc un jāpārstrādā,tomēr vēl svarīgāk būtu pārtraukt ražot atkritumus,tāpat kā pļavas būtu jānogana,nevis janopļauj un siens jāaizved grāvmalē sapūdēt.Par šo noziegumu pat samaksa pienākoties.Labi ja tas siens nonāk kādā fermā.

Atbildēt

Neņemos spriest, cik tas ir piekritīgs apstāklis dabas resursu saglabāšanai, taču tagad esošie lauksaimniecības zemju-pļavu apsaimniekošanas noteikumi ir krasā pretrunā ar dabas resursu saglabāšanu.
Izpildot daudzos rīkojumus noteiktajos termiņos, esmu ievērojis, ka manās pļavās pakāpeniski samazinās sugu daudzveidība, tās lēnām, bet noteikti noplicinās, taču es nevaru nedarīt to, ko man liek darīt, it kā manā īpašumā, citi - pašvaldības un valdības kungi.
Varu protams, nedarīt un protestēt, taču pagaidām saprotu, varbūt kļūdaini, ka ar valsti spēlēt azarta spēles nav īpaši gudri. Tā kā jāpakļaujas vien iedibinātajam vispārējam ārprātam, vai arī jālīkvidē viss un prom.

Atbildēt

Žetons par bildi!! :))

Atbildēt

Tagad iztirgo purvus. Kas maina vides stāvokli - čūskas mūk prom.
Nu varēs griezt arī arvien tievākus kokus. Lāči lien uz ceļiem. Jo nav mežu biezokņu.
Un nevar izdomāt, ka atkritumu savākšana būtu jāstimulē nevis atkritumu savākšanas bizness.

Atbildēt

»

Pievienojos !
Galvenā problēma šādām iestādēm ir "sēdēšana izredzētā stāvoklī", naudas prasīšana un nespēja ieraudzīt cilvēku kā dabas sastāvdaļu !

Atbildēt

Šis "upuris" nu labāk būtu paklusējis.

Atbildēt

Cilvēki nav sapratuši ka daba nav jāsargā,ir jādzīvo saskaņā ar dabu,cilvēks nav dabas pavēlnieks un nespēj izmainīt dabas likumus.Ja no dabas ko ņem tad tieši tikpat atdod atpakaļ.
Diemžēl dzīvojam melu un naudas varas pasaulē,šādā pasaule jebkuras runas par dabas aizsardzību ir liekulība un meli,dabai jēdziens biznes ir pilnīgi svešs.No dabas vari ņemt sev,savai ģimenei,savai dzimtai,daba nav paredzēta biznesam.

Atbildēt

Kā var saglabāt dabu, ja Dabas aizsardzības pārvaldes ierēdne vada mizas nomaukšanu dzīviem kokiem Gaujas nacionālajā parkā?
Šim pasākumam tiek iztērēti 800 000 EUR.
Un tas ir laikā, kad naudas trūkst radio, mediķiem, skplotājiem?
Tā tik ir zaļa dzīve!

Atbildēt