Iespējams, nelikumīgi veikts KNAB eksperiments Igaunijā var izraisīt starptautisku skandālu
PIETIEK23.02.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veikts operatīvais eksperiments Igaunijā var izsaukt starptautisku skandālu, jo šīs darbības ar kaimiņvalsti netika saskaņotas, lai gan to paredz starptautiskās tiesību normas. LR Ģenerālprokuratūra, kurai bija jāsaskaņo operatīvo pasākumu veikšana Igaunijā, atsakās sniegt jebkādus komentārus.
2008.gadā KNAB veica operatīvo eksperimentu pret diviem Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas darbiniekiem, veicot telefonsarunu un savstarpējo sarunu noklausīšanos, tajā skaitā izvēršot operatīvās darbības kaimiņvalstī Igaunijā. Jau vairākus gadus atbildīgās iestādes nesniedz nekādu pamatojumu, kādēļ šis eksperiments izvērsts arī kaimiņvalstī un kādēļ tas nav bijis saskaņots ar Igauniju.
Igaunijas prokuratūra skaidri un gaiši apliecinājusi, ka nekādus pieprasījumus atļaut veikt operatīvās darbības Igaunijas teritorijā ne no Latvijas Ģenerālprokuratūras, nedz KNAB nav saņēmuši. Igaunijas valsts prokurore Eve Oleska ir apliecinājusi, ka pirms operatīvo pasākumu veikšanas ir jāinformē Igaunijas prokuratūra, bet steidzamos gadījumos – Galvenā kriminālpolicija. Ja atļauja netiek saņemta piecu stundu laikā, operatīvās darbības nekavējoties jāpārtrauc.
KNAB šīs lietas ietvaros noklausījās divu Latvijas Finanšu policijas darbinieku sarunas ar eksperimentā iesaistīto personu kafejnīcā Sky high pilot club Rīgas lidotas teritorijā, sporta klubs Joker kafejnīcā, kā arī telefonsarunas, tajā skaitā tās sarunas, kas notika Igaunijas pilsētā Pērnavā.
Šajās sarunās abiem policistiem piedāvāts no Pērnavas uz Latviju atvest 100 000 eiro, solot par šo pakalpojumu atlīdzībā 0,8% no summas. Eksperimenta ietvaros arī veikts šis naudas pārvadājums, taču nekādi likumpārkāpumi saistībā ar to nav konstatēti.
Kad eksperimentam pakļautās personas sākušas interesēties par šī eksperimenta likumību, atbildēs saņēmušas nekonkrētu atrakstīšanos, piemēram, Tieslietu ministrija paziņojusi, ka ministrijas nolikumā ministrijai nav paredzētas tiesības veikt normatīvo aktu oficiālu skaidrojumu.
Savukārt LR Ģenerālprokuratūra apgalvojusi, ka operatīvās darbības veiktas likumīgi, bet uz jautājumu, vai tās saskaņotas arī ar Igauniju, atbilde nav sniegta. Ģenerālprokuratūra arī paskaidrojusi, ka lieta nodota tiesai, līdz ar to pierādījumu iegūšanas likumības pārbaude jau ir tiesas kompetence.
Tā kā Latvijas puse nav spējusi uzrādīt nekādus apliecinājumus, ka operatīvās darbības ir saskaņotas ar Igauniju, eksperimentam pakļautās personas plāno par šīm, iespējams, nelikumīgi veiktajām darbībām informēt Igaunijas tiesībsargājošās iestādes un kaimiņvalsts valdību.
Ģenerālprokuratūra atteicās Pietiek sniegt jebkādus komentārus par šo lietu. „Prokuratūra neuzskata par iespējamu sniegt komentārus, kas saistās ar tiesību normu interpretācijas jautājumiem konkrētajā lietā, īpaši ņemot vērā apstākli, ka lieta atrodas iztiesāšanas stadijā,” paziņoja Ģenerālprokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
