Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Iestājamies par vārda brīvību un Lato Lapsu

Iniciatīvas parakstītāji*
11.02.2025.
Komentāri (127)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir bažas un aizdomas, ka žurnālista un rakstnieka Lato Lapsas aizturēšana, ko 2025. gada janvāra beigās veica Valsts policija, un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar viņa iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu, iespējams, īstenotajām nelikumībām un pat iespējamiem pastrādātiem noziegumiem.

Bet ir zināms, ka kopš 2024. gada 11. aprīļa ir spēkā Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Direktīva (ES) 2024/1069 (2024. gada 11. aprīlis) par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību.

Direktīvas sestais punkts pauž: “Šīs direktīvas mērķis ir likvidēt šķēršļus civillietu pienācīgai izskatīšanai, vienlaikus nodrošinot aizsardzību fiziskām un juridiskām personām, kuras iesaistījušās sabiedrības līdzdalībā sabiedrības interešu jautājumos, tostarp žurnālistiem, publicistiem, mediju organizācijām, trauksmes cēlējiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām, NVO, arodbiedrībām, māksliniekiem, pētniekiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem, pret tiesvedībām, kas ierosinātas pret šīm personām, lai atturētu tās no sabiedrības līdzdalības.”

Savukārt Direktīvas desmitajā punktā ir teikts: “Jo īpaši pētnieciskajiem žurnālistiem un mediju organizācijām ir svarīga loma organizētās noziedzības, varas ļaunprātīgas izmantošanas, korupcijas, pamattiesību pārkāpumu un ekstrēmisma atklāšanā un apkarošanā. Viņu darbs ir saistīts ar īpaši augstu risku, un viņi arvien biežāk saskaras ar uzbrukumiem, nonāvēšanu un draudiem, kā arī iebiedēšanu un aizskaršanas gadījumiem.

Ir vajadzīga stabila garantiju un aizsardzības pasākumu sistēma, lai pētnieciskie žurnālisti varētu pildīt savu būtisko uzrauga lomu jautājumos, kas skar sabiedrības intereses, nebaidoties no soda par patiesības meklēšanu un sabiedrības informēšanu.”

Aicinām kompetentās iestādes pārbaudīt, vai pret Lato Lapsu uzsāktās darbības nepārkāpj ES direktīvu 2024/1069, kā arī pārbaudīt, vai aizdomas par iespējamu varas izmantošanu, lai apklusinātu un/vai izrēķinātos ar Lato Lapsu, ir pamatotas.

Vēlams, lai personas, kuras pārbauda šīs aizdomas, nefigurētu ar vairāku tiesībsargājošo iestāžu nelikumībām saistītajos publiskotajos materiālos.

Vara mēģina apklusināt žurnālistu, publicistu un rakstnieku Lato Lapsu.

Mums var patikt vai nepatikt Lato kā cilvēks, bet mēs ļoti labi saprotam, ka viņš dara savu – žurnālista – darbu. Viņš parāda esošās varas neglītumus un morāles robus. Un tas varai ļoti nepatīk.

Vara piedevām arī baidās no tādiem kā Lato Lapsa, tāpēc steidz šādus cilvēkus izolēt. Taču mēs labi zinām, ka klusēt nedrīkstam, jo var pienākt brīdis, kad ne tikai Lato Lapsa, bet arī daudzi citi žurnālisti, kas runā atklāti, nosaucot lietas īstajos vārdos, var tikt aizturēti.

Un ne tikai žurnālisti. Ikviens mūsu cilvēks, kurš runā atklāti un sociālajos medijos pauž savu miermīlīgu, personisku viedokli, var tikt nepamatoti aizturēts, apklusināts un pret viņu iespējams veikt represijas.

Katram godīgam cilvēkam varas kalpi var atnākt pakaļ. Faktiski nekas nav mainījies gadu desmitos: vara ir gatava apklusināt ikvienu. Tas, ka Lato Lapsa ir atbrīvots no īslaicīgās aizturēšanas izolatora, nenozīmē, ka vara ir nožēlojusi savu nepamatoto visatļautību: tā patiesībā ir gatava to turpināt. Tā tikai uz mirkli ir pieklususi.

Tāpēc būsim modri un sargāsim vārda brīvību!

Ikviens sabiedrības loceklis var parakstīt šo aicinājumu no jebkuras vietas pasaulē. Manifesta lejasdaļā norādīta tiešsaistes saite. Parakstīšana ir bez maksas un bez personas datu apstrādes. Jānorāda tikai vārds, uzvārds un nodarbošanās.

* Šo manifestu jeb iniciatīvu atbalsta:

Elita Veidemane – žurnāliste, Dziesmotās revolūcijas jeb Trešās Atmodas personība

Juris Paiders - žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības priekšsēdētājs

Gundars Āboliņš - aktieris

Velta Puriņa - žurnāliste, Dziesmotās revolūcijas jeb Trešās Atmodas personība

Mārtiņš Vilsons - aktieris

Ainārs Ašaks – žurnālists, Dziesmotās revolūcijas jeb Trešās Atmodas personība

Mārtiņš Vērdiņš – aktieris, gleznotājs

Viktors Zemgals – dziedātājs, Dziesmotās revolūcijas jeb Trešās Atmodas estrādes personība

Ainars Mielavs – mūziķis, komponists

Aivars Borovkovs - jurists, fotogrāfs

Aigars Grāvers – dziedātājs, komponists

Valts Pūce - komponists

Līga Krapāne - politiķe, Lato Lapsas kolēģe laikrakstā "Diena" 1990. - 1993.g.

Jurģis Liepnieks – rakstnieks, polittehnologs

Endo Lapsa - jurists, uzņēmējs

Didzis Šmits – politiķis, Saeimas deputāts

Ivande Pīlāga - uzņēmēja

Liāna Langa – dzejniece, kampaņas “Runā latviski!” autore

Elita Mīlgrāve - uzņēmēja, mūzikas menedžere

Kaspars Ūdris – žurnālists, fotogrāfs

Andris Daņiļenko – estrādes dziedātājs

Edgars Pujāts - aktieris

Aleksandrs Kiršteins - politiķis, Saeimas deputāts

Otto Ozols - rakstnieks

Juris Kaža - žurnālists

Andrejs Faibuševičs – ārsts

Egils Helmanis – politiķis, Ogres mērs

Inese Supe – žurnāliste, TV ētera personība

Kaspars Pudniks – mūziķis, digitālā satura veidotājs

Guntars Vītols – ekonomists

Ģirts Lapiņš – politiķis

Žaklīna Cinovska - režisore, producente

Arno Jundze - rakstnieks

Kristians Rozenvalds -  sabiedrisko attiecību speciālists

Aivars Krancmanis – operdziedātājs

Ineta Rudzīte - dziedātāja 

Filips Rajevskis – politologs

Anatolijs Kreipāns - sporta komentētājs

Aivis Ceriņš - TV ētera personība

Laura Minskere - LU doktorante

Kārlis Leiškalns - politiķis

Ainars Vladimirovs - žurnālists, sabiedrisko attiecību speciālists

Māris Bērziņš - digitālā satura veidotājs

Rihards Vītols - mūziķis

Silvestrs Sīlis – režisors, digitālā satura veidotājs

Dace Pūce - kinorežisore

Māris Ozoliņš - TV producents, režisors

Mārtiņš Marts Matisons - mūzikas un pasākumu producents

Aigars Cunskis - uzņēmējs

Artūrs Zvejsalnieks - zvērināts advokāts

Juris Millers - Dr.philol., publicists

Ēriks Stendzenieks – reklāmas un sabiedrisko attiecību speciālists

Ansis Pūpols - producents

Valdis Šteins -  kādreizējais Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts

Elita Drāke - rakstniece

Ruta Madarāja-Veisa - TV žurnāliste

Lenvija Sīle - rakstniece

Gundars Ūdris - jurists

Ivo Veiss - TV operators

Luāna Loinerte – rakstniece

Aivis Dombrovskis – ārsts

Valters Pūce - mūziķis

Agrita Grosbarte - stiliste

Raitis Sametis - mūzikas žurnālists

Valters Korālis – mācītājs

Arnolds Babris - uzņēmējs

Inta Krukovska - brīvmāksliniece

Tālis Laizāns - docents

Aivars Markots - uzņēmējs, ilggadējs diplomāts 

Kārlis Leiškalns - politiķis

Andris Lapiņš - operdziedātājs

Aivars Mackevičs - uzņēmējs, tūrisma eksperts

Ingvilda Aumeistere - veterinārārste

Normunds Šlitke - zvērināts advokāts

Vents Armands Krauklis - mūziķis

Inga Prokofjeva - influencere

Oskars Šmeliņš – fotogrāfs, tūrisma menedžeris

Rolands Miloševskis - Latvijas Ugunsdzēsēju arodbiedrības valdes loceklis

Krišjānis Kļaviņš - žurnālists

Viesturs Rudzītis - psihoterapeits, publicists

Jānis Ūdris - rakstnieks

Dārija Juškeviča – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības konsultante

Valdis Martinsons - uzņēmējs

Gundars Rutkis - arhivārs

Māris Jurjāns - fotomākslinieks, publicists

Ilona Akmentiņa - pedagoģe

Rinalds Amoliņš - uzņēmējs, mājražotājs

Rojs Maizītis - fotomākslinieks

Inese Aizstrauta - arhitekte, kādreizējā Jūrmalas domes priekšsēdētāja

Māris Mīlgrāvis - multimākslinieks, režisors

Rasma Dumpe - Latvijas Televīzijas režisore

Tatjana Binde - aktrise, jogas pasniedzēja

Gundega Deģe - fotomāksliniece

Aigars Grinhofs - uzņēmējs

Normunds Bite - fotogrāfs

Elvita Ruka - producente, publiciste

Māris Breida - fotogrāfs

Ojārs Grasmanis - mūzikas producents

Arvīds Deģis - rakstnieks

Elmārs Rudzītis – fotogrāfs

Mareks Rakuzovs - zivsaimniecības speciālists 

Guntis Konstants - Jaunā Rīgas teātra darbinieks

Una Griškeviča – brīvmāksliniece

Arvīds Tauriņš - Bišumuižas saimnieks

Sandijs Krastiņš - uzņēmējs

Inga Jaunzeme - māksliniece

Antonija Dombrovska - mūziķe

Vēsma Sūniņa - mūziķe

Valdis Minka – uzņēmējs

Daris Jansons - dziedātājs

Jānis Rožkalns - kustības "Helsinki 86" dalībnieks

Imants Krūkens – uzņēmējs

Evita Ūdre – TV žurnāliste

Jānis Ūdris – Smiltenes TV operators

Sandra Bukovska - brīvmāksliniece

Andris Kļuss  - drošības speciālists

Jānis Pavlovičs -  uzņēmējs

Krists Daugaviņš -  uzņēmējs

Āris Rozentāls – sociālās sfēras speciālists

Inga Paradovska – ārste

Agne Akmentiņa - grāmatvede

Sanita Girica - bērnudārza audzinātāja

Solveiga Gudro - juriste

Juris Raudzeps - advokāts

Hermanis Līvens – uzņēmējs

Normunds Jukša – sportists, uzņēmējs

Imants Kalniņš – kordiriģnets, mūzikas skolas direktors

Lauris Galiņš - uzņēmējs

Zigurds Rokjānis – sporta skolotājs

Rita Broka – žurnāliste

Ingrīda Punka – fotogrāfe

Zanda Zīvere – friziere

Anda Plikša – kultūras darbiniece

Lauris Galiņš – uzņēmējs

Normunds Orleāns - uzņēmējs

Normunds Dzintars – skolotājs

Gatis Vēbers - uzņēmējs

Sandris Sproģis - mūziķis

Dace Stengrēvica - poligrāfijas speciāliste

Antra Linarte – uzņēmēja

Egils Lēvalds - poligrāfijas speciālists

Ralfs Markuss Vēbers – bārmenis

Vija Erliha - seniore

Manifesta teksta autore - žurnāliste Elita Veidemane. Tekstā izmantoti citāti no Latvijas Žurnālistu savienības oficiālās vēstules Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam un Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

Manifests publicēts: Rīgā, 2025. gada 9. februārī.

Hipersaite uz parakstīšanās vietni ikvienam mūsu tautietim Latvijā un pasaulē: https://chng.it/TYT8XsZbwR.

Novērtē šo rakstu:

146
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Taksometrus pie lidostas es jau „sakārtoju”, tagad varētu „sakārtot” pārtikas cenas

Foto5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Lasīt visu...

21

Vācija iznīcina pati savu nākotni

FotoKamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Lasīt visu...

21

Arodbiedrības vēl varētu kļūt par reālu spēku darba tirgū, kas aizstāv darbiniekus un uzlabo viņu dzīves kvalitāti

FotoCik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Lasīt visu...

21

Mans amerikāņu draugs man pastāstīja patiesību par Donaldu Trampu, kas bieži tiek aizmirsta

FotoNeatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Lasīt visu...

21

Pie kā noved lēmumi, kas balstīti aplamos datos? Pie betonā izpļakarētiem simtiem miljonu

FotoIedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Lasīt visu...

21

Krievijas dienesti izmanto nevalstiskās organizācijas, domnīcas un zinātniskos institūtus kā piesegu savām izlūkdarbībām, kā arī ietekmes operāciju īstenošanai

FotoRīgas rajona tiesa 14. februārī  piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Lasīt visu...

3

Re, kāds man bija foršs plezīrs Amerikā

FotoPagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi