Iestāžu „futbols” demonstrē nevēlēšanos noskaidrot atbildīgos par Covid neizdarībām

Testu nebija – kurš atbildīgs?

Šā gada janvāra sākumā masu saziņas līdzekļi aizvien biežāk sāka ziņot par Latvijas sociālās aprūpes namos valdošo dramatisko un pat traģisko situāciju saistībā ar Covid-19 epidēmiju: kļuva zināms, ka virknē sociālās aprūpes namu ir saslimusi liela daļa to iemītnieku un darbinieku un ir daudzi nāves gadījumi. Izskaidrojums bija vienkāršs – jau kopš 2020. gada pavasara bija zināms, ka Covid-19 ir īpaši bīstams un daudz biežāk letāls tieši vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Sociālās aprūpes joma ir Labklājības ministrijas pārziņā un atbildībā. Šo ministriju visu 2020. gadu bija vadījusi Ramona Petraviča, un tieši viņai un attiecīgajiem ministrijas darbiniekiem būtu bijis jāuzņemas atbildība par situācijas savlaicīgu novērtējumu un īpaši neaizsargāto sociālās aprūpes namu iemītnieku – gados vecu, slimu cilvēku veselību un dzīvību.

Taču atklājās, ka līdz pat 2021. gada janvārim Labklājības ministrija nebija parūpējusies pat par to, lai sociālās aprūpes namos notiktu nepieciešamā darbinieku un iemītnieku testēšana, un publiski izskanēja viedoklis, ka šī bezdarbība kvalificējama kā noziedzīga nolaidība, kuras rezultātā inficējušies un miruši daudzi desmiti sociālās aprūpes namu iemītnieku,

Turklāt to, ka testi patiešām nav tikuši laikus iegādāti, 12. janvārī publiski apstiprināja aizsardzības ministrs Artis Pabriks: „Esmu saņēmis lūgumu no ministres Ramonas Petravičas sniegt Aizsardzības nozares palīdzību Covid testu masveida iegādei. Mūsu senioriem soc aprūpes namos nepieciešama palīdzība un testēšana. Savukārt mums ir pieredze un zināšanas gan iepirkumos, gan loģistikā. Darīsim!”

Valsts policija nevēlas veikt pat pārbaudi

Tas varēja nozīmēt, ka, izvērtējot atbildības sfēras, Labklājības ministrijas darbinieki varētu tikt vainoti noziedzīgā nolaidībā, kam ir bijušas smagas sekas – cilvēku nāve. Taču, kā izriet no oficiālas valsts iestāžu sarakstes, kas ir Dienas rīcībā, atšķirībā no situācijām, kad Valsts policija, ja arī nesāk kriminālprocesu, tad vismaz vairāk vai mazāk formāli veic resorisko pārbaudi, šoreiz ziņas par daudzu desmitu cilvēku nāvi policijas vadībai nav šķitušas pat šādas pārbaudes vērtas.

„Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (KPL) 373.panta trešo daļu, ja ziņas satur informāciju par likuma pārkāpumu, kura atklāšanai nav nepieciešams pielietot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, tās nosūta resoriskās pārbaudes veikšanai kompetentai iestādei,” oficiāli atzinis Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Viņš arī paskaidrojis, ka „ar resorisko pārbaudi KPL izpratnē saprot valsts iestādes un tās amatpersonu veiktu pārbaudi attiecībā uz iespējamu likuma pārkāpumu, izmantojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras”.

Šajā gadījumā kriminālpolicijas priekšnieks šo likuma normu traktējis tā, ka iespējamie Labklājības ministrijas darbinieku pārkāpumi un neizdarība, kam bijušas smagas sekas – cilvēku nāve, ir nododami izvērtēšanai... pašai Labklājības ministrijai. Savukārt jautājums par ministres Ramonas Petravičas atbildību tāpat neesot skatāms Valsts policijā, - par to, pēc kriminālpolicijas priekšnieka domām, vajagot lemt Valsts kancelejai.

Tikai gadījumā, ja notiktu faktiski neiespējamais un Labklājības ministrija saskatītu pati savu un savu darbinieku iespējamu noziedzīgu nolaidību, „šāda informācija ir iesniedzama izmeklēšanas iestādei atbilstoši institucionālai piekritībai (KPL 387.pants) jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu”, pieļāva A. Grišins.

Sevi izvērtējām, visu esam darījuši tiesiski un pamatoti

Jau drīz Labklājības ministrija informēja Valsts policiju par savas pārbaudes rezultātiem, tostarp – par to, vai tiešām „līdz pat 2021.gada janvārim, ministrija nav parūpējusies par to, lai sociālās aprūpes namos notiktu nepieciešamā darbinieku un iemītnieku testēšana”.

„Ņemot vērā iesniegumā norādītos apstākļus un izteiktos apgalvojumus, kā arī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes vēstulē minēto, ministrija veica pārbaudi, lai noskaidrotu vai iesniegumā norādītie apgalvojumi ir pamatoti un, ievērojot Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 17. un 19.pantā noteikto, noskaidrotu, vai ministrijas nodarbināto rīcībā ir konstatējamas disciplinārpārkāpuma pazīmes,” Valsts policiju informēja Labklājības ministrija.

Pārbaudei beidzoties, brīnums nenotika, un ministrijas galvenais ierēdnis, valsts sekretārs Ingus Alliks par savu un savu padoto darbību apliecināja policijai – viss notikušais esot bijis tiesiski un likumīgi, nekādi pārkāpumi neesot konstatēti.

„Pārbaudot iesniegumā norādīto un ministrijas rīcībā esošo informāciju un faktus, un izvērtējot ministrijas nodarbināto rīcību, kopsakarā ar normatīvajos aktos noteikto ministrijas kompetenci, ministrija nekonstatēja iespējami prettiesiskas rīcības pazīmes, kas būtu par pamatu lēmuma par disciplinārlietas ierosināšanu pieņemšanai, kā arī nekonstatēja tādu informāciju un faktus, kas liecinātu par iespējamu noziedzīgu nodarījumu,” bija teikts ministrijas oficiālajā atbildē policijai.

Valsts kanceleja: mums nav tādas kompetences

Savukārt Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis oficiālajā sarakstē nav pat mēģinājis izlikties, ka viņa vadītā iestāde varētu izvērtēt augstu amatpersonu rīcību saistībā ar traģiskajiem notikumiem sociālas aprūpes centros.

„Vēršam uzmanību, ka Valsts kancelejas kompetencē neietilpst ministru vai citu valsts pārvaldes amatpersonu veiktās rīcības tiesiskuma izvērtēšana. Ievērojot minēto, Valsts kanceleja nav tiesīga izvērtēt Labklājības ministrijas darbinieku un ministres Ramonas Petravičas rīcību saistībā ar sociālās aprūpes namu iemītnieku un to darbinieku iespējams novēlotu Covid-19 testēšanu,” Valsts policijas vadībai norādījis J. Citskovskis.

Viņš vienīgi piebildis, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 2021. gada 21. janvārī ir nosūtījis vēstuli Valsts kontrolei ar aicinājumu revīzijā pārbaudīt, vai Labklājības ministrija ir izdarījusi visu iespējamo Covid-19 izplatības ierobežošanā sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Tas nozīmē,

Veselības ministrijas rīcību izvērtēs... Veselības ministrija

Zīmīgi, ka līdzīgi Valsts policija ir reaģējusi arī uz mediju atklājumiem saistībā ar valsts amatpersonu neizdarību un varbūtēju nolaidību, lemjot neiegādāties Pfizer/BioNTech Covid-19 vakcīnas, kā dēļ Latvijā vakcinēšana būtiski atpaliek pat no kaimiņvalstīm, apdraudot tūkstošu cilvēku veselību un pat dzīvību.

Arī šajā gadījumā tas pats A. Grišins ir nolēmis, ka „Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta darbinieku un amatpersonu rīcības izvērtēšana ir Veselības ministrijas kompetencē” un ka „šo ziņu pārbaudei nav nepieciešams pielietot kriminālprocesuālos līdzekļus un metodes”.

Līdz ar to arī Veselības ministrijas un tās pakļautības iestāžu amatpersonu rīcību ir uzdots izvērtēt... pašai Veselības ministrijai. Šīs pārbaudes rezultāti vēl nav pieejami, taču publiski jau zināms, ka ministrijas vadība vēlas notikušo kvalificēt vienkārši kā „kļūdu”.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu: