Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Oficiāla sarakste, kurā iesaistījusies Valsts policijas vadība, kā arī Labklājības ministrija un Valsts kanceleja, uzskatāmi demonstrē – ne valsts pārvaldes, ne tiesībsargāšanas iestādes pārliecinoši nevēlas noskaidrot atbildīgos par brēcošām neizdarībām saistībā ar Covid-19 epidēmiju, tā vietā mēģinot šo noskaidrošanu „aizfutbolēt” iespējami tālāk vai neizdarības izvērtēt pašiem to „autoriem”.

Testu nebija – kurš atbildīgs?

Šā gada janvāra sākumā masu saziņas līdzekļi aizvien biežāk sāka ziņot par Latvijas sociālās aprūpes namos valdošo dramatisko un pat traģisko situāciju saistībā ar Covid-19 epidēmiju: kļuva zināms, ka virknē sociālās aprūpes namu ir saslimusi liela daļa to iemītnieku un darbinieku un ir daudzi nāves gadījumi. Izskaidrojums bija vienkāršs – jau kopš 2020. gada pavasara bija zināms, ka Covid-19 ir īpaši bīstams un daudz biežāk letāls tieši vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Sociālās aprūpes joma ir Labklājības ministrijas pārziņā un atbildībā. Šo ministriju visu 2020. gadu bija vadījusi Ramona Petraviča, un tieši viņai un attiecīgajiem ministrijas darbiniekiem būtu bijis jāuzņemas atbildība par situācijas savlaicīgu novērtējumu un īpaši neaizsargāto sociālās aprūpes namu iemītnieku – gados vecu, slimu cilvēku veselību un dzīvību.

Taču atklājās, ka līdz pat 2021. gada janvārim Labklājības ministrija nebija parūpējusies pat par to, lai sociālās aprūpes namos notiktu nepieciešamā darbinieku un iemītnieku testēšana, un publiski izskanēja viedoklis, ka šī bezdarbība kvalificējama kā noziedzīga nolaidība, kuras rezultātā inficējušies un miruši daudzi desmiti sociālās aprūpes namu iemītnieku,

Turklāt to, ka testi patiešām nav tikuši laikus iegādāti, 12. janvārī publiski apstiprināja aizsardzības ministrs Artis Pabriks: „Esmu saņēmis lūgumu no ministres Ramonas Petravičas sniegt Aizsardzības nozares palīdzību Covid testu masveida iegādei. Mūsu senioriem soc aprūpes namos nepieciešama palīdzība un testēšana. Savukārt mums ir pieredze un zināšanas gan iepirkumos, gan loģistikā. Darīsim!”

Valsts policija nevēlas veikt pat pārbaudi

Tas varēja nozīmēt, ka, izvērtējot atbildības sfēras, Labklājības ministrijas darbinieki varētu tikt vainoti noziedzīgā nolaidībā, kam ir bijušas smagas sekas – cilvēku nāve. Taču, kā izriet no oficiālas valsts iestāžu sarakstes, kas ir Dienas rīcībā, atšķirībā no situācijām, kad Valsts policija, ja arī nesāk kriminālprocesu, tad vismaz vairāk vai mazāk formāli veic resorisko pārbaudi, šoreiz ziņas par daudzu desmitu cilvēku nāvi policijas vadībai nav šķitušas pat šādas pārbaudes vērtas.

„Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (KPL) 373.panta trešo daļu, ja ziņas satur informāciju par likuma pārkāpumu, kura atklāšanai nav nepieciešams pielietot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, tās nosūta resoriskās pārbaudes veikšanai kompetentai iestādei,” oficiāli atzinis Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Viņš arī paskaidrojis, ka „ar resorisko pārbaudi KPL izpratnē saprot valsts iestādes un tās amatpersonu veiktu pārbaudi attiecībā uz iespējamu likuma pārkāpumu, izmantojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras”.

Šajā gadījumā kriminālpolicijas priekšnieks šo likuma normu traktējis tā, ka iespējamie Labklājības ministrijas darbinieku pārkāpumi un neizdarība, kam bijušas smagas sekas – cilvēku nāve, ir nododami izvērtēšanai... pašai Labklājības ministrijai. Savukārt jautājums par ministres Ramonas Petravičas atbildību tāpat neesot skatāms Valsts policijā, - par to, pēc kriminālpolicijas priekšnieka domām, vajagot lemt Valsts kancelejai.

Tikai gadījumā, ja notiktu faktiski neiespējamais un Labklājības ministrija saskatītu pati savu un savu darbinieku iespējamu noziedzīgu nolaidību, „šāda informācija ir iesniedzama izmeklēšanas iestādei atbilstoši institucionālai piekritībai (KPL 387.pants) jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu”, pieļāva A. Grišins.

Sevi izvērtējām, visu esam darījuši tiesiski un pamatoti

Jau drīz Labklājības ministrija informēja Valsts policiju par savas pārbaudes rezultātiem, tostarp – par to, vai tiešām „līdz pat 2021.gada janvārim, ministrija nav parūpējusies par to, lai sociālās aprūpes namos notiktu nepieciešamā darbinieku un iemītnieku testēšana”.

„Ņemot vērā iesniegumā norādītos apstākļus un izteiktos apgalvojumus, kā arī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes vēstulē minēto, ministrija veica pārbaudi, lai noskaidrotu vai iesniegumā norādītie apgalvojumi ir pamatoti un, ievērojot Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 17. un 19.pantā noteikto, noskaidrotu, vai ministrijas nodarbināto rīcībā ir konstatējamas disciplinārpārkāpuma pazīmes,” Valsts policiju informēja Labklājības ministrija.

Pārbaudei beidzoties, brīnums nenotika, un ministrijas galvenais ierēdnis, valsts sekretārs Ingus Alliks par savu un savu padoto darbību apliecināja policijai – viss notikušais esot bijis tiesiski un likumīgi, nekādi pārkāpumi neesot konstatēti.

„Pārbaudot iesniegumā norādīto un ministrijas rīcībā esošo informāciju un faktus, un izvērtējot ministrijas nodarbināto rīcību, kopsakarā ar normatīvajos aktos noteikto ministrijas kompetenci, ministrija nekonstatēja iespējami prettiesiskas rīcības pazīmes, kas būtu par pamatu lēmuma par disciplinārlietas ierosināšanu pieņemšanai, kā arī nekonstatēja tādu informāciju un faktus, kas liecinātu par iespējamu noziedzīgu nodarījumu,” bija teikts ministrijas oficiālajā atbildē policijai.

Valsts kanceleja: mums nav tādas kompetences

Savukārt Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis oficiālajā sarakstē nav pat mēģinājis izlikties, ka viņa vadītā iestāde varētu izvērtēt augstu amatpersonu rīcību saistībā ar traģiskajiem notikumiem sociālas aprūpes centros.

„Vēršam uzmanību, ka Valsts kancelejas kompetencē neietilpst ministru vai citu valsts pārvaldes amatpersonu veiktās rīcības tiesiskuma izvērtēšana. Ievērojot minēto, Valsts kanceleja nav tiesīga izvērtēt Labklājības ministrijas darbinieku un ministres Ramonas Petravičas rīcību saistībā ar sociālās aprūpes namu iemītnieku un to darbinieku iespējams novēlotu Covid-19 testēšanu,” Valsts policijas vadībai norādījis J. Citskovskis.

Viņš vienīgi piebildis, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 2021. gada 21. janvārī ir nosūtījis vēstuli Valsts kontrolei ar aicinājumu revīzijā pārbaudīt, vai Labklājības ministrija ir izdarījusi visu iespējamo Covid-19 izplatības ierobežošanā sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Tas nozīmē,

Veselības ministrijas rīcību izvērtēs... Veselības ministrija

Zīmīgi, ka līdzīgi Valsts policija ir reaģējusi arī uz mediju atklājumiem saistībā ar valsts amatpersonu neizdarību un varbūtēju nolaidību, lemjot neiegādāties Pfizer/BioNTech Covid-19 vakcīnas, kā dēļ Latvijā vakcinēšana būtiski atpaliek pat no kaimiņvalstīm, apdraudot tūkstošu cilvēku veselību un pat dzīvību.

Arī šajā gadījumā tas pats A. Grišins ir nolēmis, ka „Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta darbinieku un amatpersonu rīcības izvērtēšana ir Veselības ministrijas kompetencē” un ka „šo ziņu pārbaudei nav nepieciešams pielietot kriminālprocesuālos līdzekļus un metodes”.

Līdz ar to arī Veselības ministrijas un tās pakļautības iestāžu amatpersonu rīcību ir uzdots izvērtēt... pašai Veselības ministrijai. Šīs pārbaudes rezultāti vēl nav pieejami, taču publiski jau zināms, ka ministrijas vadība vēlas notikušo kvalificēt vienkārši kā „kļūdu”.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

100
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

Foto“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Lasīt visu...

21

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

FotoKā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Lasīt visu...

21

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

FotoPirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Lasīt visu...

21

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

FotoFragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
Lasīt visu...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi